Ilustrācija — Katrīna Sadovņikova

Nupat televīzijas pirmizrādi piedzīvojis režisores un producentes Ilzes Lasmanes–Brožes veidotais seriāls «Misija Latvietis» — astoņi stāsti par latviešu spēju visdažādākajās jomās radīt pasaules mērogā apbrīnotas lietas. Valsts svētku nedēļā FOLD aptaujā seriāla varoņus — dizaina un arhitektūras jomas pārstāvjus — par to, kur dizainā meklējams latviskums, kā tas izpaužas viņu radošajā praksē un kāds ir Latvijas dizaina potenciāls.

Viedokļi Fold 15. novembris, 2024

Niklāvs Paegle, arhitekts, biroja «Ēter» līdzdibinātājs

 

Latviskās arhitektūras un dizaina jēdziens šobrīd balstās uz atsevišķiem, individuāliem gadījumiem, taču tas nav visaptverošs un pašsaprotams. Lai varētu runāt par «latviska dizaina» jēdzienu, mums ir jāveido Latvijas arhitektūras un dizaina «skola» jeb kopiena un jāstiprina ap to veidojošās telpiskās prakses. Praksei un izglītībai ir jābūt cieši savienotām ar pētniecību, kas veidota pēc dekolonizācijas principiem. Tā nedrīkst balstīties uz jau izstrādātām rietumu pasaules teorijām, tai jāmeklē unikālas, lokālas, reģionālas un mūsu kultūrai specifiskas vērtības. Šīs idejas esmu ielicis LMAA — Jaunās arhitektūras skolas profesionālā arhitektūras maģistra programmā Latvijas Mākslas akadēmijā.

 

Trauslums, jūtīgums, attiecību veidošana ar telpu, dabu, citam ar citu — arī savos projektos ik pa laikam atgriežos pie šiem jautājumiem. Vai tā būtu sēdēšana ap ugunskuru, ķērpju augšanas algoritmi, vārdu došana akmeņiem, pirts rituāli, purva garaiņi vai elektromagnētiskais lauks — man vienmēr bijusi vēlme savienot šos unikālos telpiskos fenomenus ar laikmetīgās sabiedrības un kultūras vajadzībām pēc jauna veida publiskas arhitektūras.

 

Lai mums, ne tikai kā šauram profesionāļu lokam, bet kā plašai sabiedrībai vietējā un starptautiskā mērogā veidotos skaidrība par to, kas ir latviska arhitektūra un dizains, mums sākotnēji jātiek galā ar pašu latvietības jēdzienu. Egilam Levitam bija doma par «atvērto latvietību» — vērtību kopumu, kuru pieņemot, ikviens var kļūt par latvieti. Es vēlētos domāt šajā virzienā, un pakāpeniski «tikt vaļā no bluķa», kas velkas mums līdzi, atbrīvoties no kompleksiem un tādiem sarežģītiem veidojumiem kā: «persona ar Latvijas pilsonību», «nelatvietis», «valsts piederīgais» un līdzīgiem apzīmējumiem. Citiem vārdiem sakot, es domāju, ka ir absurdi uzskatīt, ka patieso latvisko dizainu radīs etniskais latvietis kaut kādā paaudzē. Jo brīvāki un atvērtāki mēs būsim savos uzskatos, jo konceptuālāk interpretēsim savu nemateriālās kultūras mantojumu, jo spēcīgāk spēsim piedalīties ar savu viedokli visai pasaulei nozīmīgās sarunās un radīt vērtīgākus objektus, telpu un struktūras.

Fjodors Podgornijs, modes dizainers, zīmola «Fyodor Golan» līdzdibinātājs

 

Nezinu, vai šobrīd varam runāt par «latvisku dizainu», bet man ir vēlme tādu atrast un veidot. Es mēģinu izprast, kas varētu būt latvisks laikmetīgais dizains, aptvert cilvēkus, kuri strādā ar to un mēģina to definēt. Man ir būtiski meklēt šo «latvisko» dizaina pusi arī sevī un darbos, un caur saviem Latvijā realizētajiem projektiem tieši un netieši vēlos sarunāties ar Latvijas sabiedrību. Manuprāt, latvisks dizains izkristalizētos caur šo netiešo sarunu un mijiedarbošanos ar Latvijas daudzveidīgo sabiedrību. Mēs esam ļoti talantīgi, bet tajā pašā laikā esam pārāk sadrumstaloti. Lai mēs izveidotu latvisku laikmetīgo dizainu, mums būtu jābūt atvērtākiem vienam pret otru, gataviem sadarboties, un tajā pašā laikā ieklausīties sabiedrībā, saprotot, kā tā reaģē uz konkrēto darbu. Ir svarīgi sajust, kad sabiedrību vajadzētu izaicināt un kad to iekļaut, jo kā dizaineri mēs risinām problēmas un veidojam lietas, kas papildina un uzlabo cilvēku dzīves.

 

Dzīvojot Latvijā un izzinot cilvēkus, kuri strādā pasaules līmenī un par kuriem iepriekš daudz nezināju, esmu novērojis, ka mums, latviešiem, būtu jābūt drosmīgākiem un vairāk jārunā par sevi, par savu darbu un vēlmēm, jo tas veicinās sarunu par dizainu un tā attīstību gan Latvijas mērogā, gan ārpus tās robežām. Man liekas, ka daudzveidīgā tehnoloģiju attīstība ir palīdzējusi dizaineriem Latvijā domāt globālāk un līdz ar to aizdomāties par to, ko tieši Latvijas dizaineri var piedāvāt un ar ko atšķirties. Jo klienti nav tikai Latvijā — tie ir visur pasaulē.

Dagnija Smilga, arhitekte, biroja «Ēter» līdzdibinātāja

 

Jau kopš Baltijas paviljona laikiem Venēcijas Arhitektūras biennālē 2017. gadā es mēģinu nevilkt administratīvu iedalījumu teritorijā jeb nacionālas robežas, bet gan vairāk interešu centrā nostādu reģionu. Mūsu gadījumā tā ir Baltija ar sev raksturīgajām telpiskajām un vides iezīmēm, kā arī kopīgo vēsturi un jauno sabiedrību.

 

Uz baltisku (vai latvisku) dizainu, manuprāt, ir svarīgi skatīties nevis formāli, vizuāli un materiālos, bet gan saturiski — kādi koncepti un pamatvērtības mums ir, kad taisām jaunu objektu. Man gribētos runāt par domāšanas veidu, kas bāzēts mūsu kultūrvēsturiskajā un sociālpolitiskajā kontekstā — tieši tas veido mūsu reģionam raksturīgo. Fundamentāli svarīgās lietas, vajadzības un sapņi visiem ir vienādi — tie ir globāli. Un tās tad katrs var ietērpt reģionāli, nacionāli utt. Piemēram, mums šeit patīk koki, bet ne tāpēc, ka tie ir zaļi un veselīgi, bet mums ir vesela kultūrvēsturiska tradīcija, kas ar tiem saistās. Tā ir daudz plašāka par materiālo skatījumu. Tāpat ir ar jauniem darbiem — man patiktu domāt, ka, radot jaunu fizisku objektu, izstādi, ēku vai pilsētu, ap to veidojas vesels kultūras radīšanas process.

 

«Ēter» projektus vieno jaunas publiskas telpas meklējumi, publiska intimitāte savienojumā ar kādu laikmetīgās kultūras fenomenu. Domāju, ka viss tas nāk no konteksta, kur operējam — kaut kur starp Baltiju un Alpiem. Liela nozīme ir arī domubiedru grupai, kas tieši vai netieši ietekmē katru projektu. Domāju, ka visvērtīgākais, specifiskākais un pasaules kontekstā visīpašākais latviskajā un baltiskajā ir cilvēki. Lai spēcinātu Latvijas dizaina potenicālu, ļoti svarīgas ir attiecības, ko būvējam, un tur palīgā var nākt ne tikai personīgais tīklojums, bet arī valstisks atbalsts — piedalīšanās mesēs, izstādēs, konkursos utt.

Germans Ermičs, dizainers, «Studio Germans Ermičs» dibinātjājs

 

Latvijas dizaina kultūra šobrīd vēl tikai attīstās — lai gan mums jau ir tradīcijas un vēsture, mēs šo kultūru turpinām veidot un definēt soli pa solim. Varbūt pēc 10–20 gadiem varēsim uz latvisku dizainu skatīties ar vēl lielāku skaidrību. Ikdienā nesaistu savu darbu ar kādu konkrētu «latviskuma» ideju, jo mani iedvesmas avoti nāk no visdažādākajām vietām pasaulē. Tajā pašā laikā kultūras un mentalitātes ietekme, protams, ir klātesoša un dabiski parādās manos darbos. Tā turpina attīstīties, papildinoties ar globālo pieredzi.

 

Neraugoties uz nelielo mērogu, Latvijai ir, ko piedāvāt starptautiskajā dizaina vidē. Filmā minēju, ka latviešiem piemīt spēja pievērsties īpašām nišām un kļūt tajās ļoti spēcīgiem, kas globālajā kontekstā piešķir mums unikālu vērtību. Tieši tas, manuprāt, padara mūs autentiskus un pamanāmus plašajā dizaina piedāvājuma klāstā.

Sarmīte Poļakova, materiālu dizainere, «Studio Sarmīte» dibinātāja

 

Ja latviskais aspekts ienāk manā darba praksē, tad tas ir idejas sākumā vai iedvesmas meklējumos. Parasti tas sasaucas ar kādu konkrētu tēmu, piemēram, latviešu ciešajām attiecībām ar mežiem un dabu. Šo tēmu tad pētu caur dizainu. Dzīvojot ārzemēs, man ir svarīgi uzturēt saites ar Latviju, kas ir gan profesionālas, gan mākslinieciskas, gan arī personīgas. Tomēr dizaina galarezultātam, manuprāt, jābūt relevantam globāli, ne tikai vietējā līmenī.

 

Attiecībā uz formām, krāsām un materiāliem «latvisku» dizainu, manuprāt, raksturo dabiski materiāli, uzmanība pret detaļām, zemes toņi. Tāpat mums raksturīga arī prasme darboties ar materiālu, kas bieži iet roku rokā ar roku darbu un amata prasmēm. To reti var novērot Rietumeiropā, kur industrija ir pārņēmusi mazās darbnīcas. Mēs dzīvojam periodā, kurā ir tendence atgriezties atpakaļ pie dabas, pie aizmirstām prasmēm, tehnikām un materiāliem — piebremzēt ātrumu, tā teikt. Tāpēc šobrīd ir īstais laiks Latvijas dizainam, kur šī pieeja ir ļoti izteikta. Man gribētos redzēt vēl vairāk dizaina, kurā tradicionālas pieejas pārtulkotas mūsdienīgākās interpretācijās.

Artis Nīmanis, stikal mākslinieks, zīmola «An&angel» galvenais dizainers

 

Manuprāt, nav tāda apzīmējuma kā «latvisks dizains». Dizainu veido personas vai personu grupas, kurām ir piesaiste konkrētai valstij un reģionam. Mūsu apziņu veido kultūra, vide, valoda, notikumi, ar kuriem mēs dzīvojam ikdienā, un šis kopums veido mūsu skatījumu uz lietām — attiecīgi arī uz dizainu. Latvija ir mana valsts, kurā esmu dzimis, audzis un veidojis savu personību. Šeit tiek veidoti mani darbi, šeit ir mana ģimene un mājas — tātad latviskais manā dizainā ir klātesošs.

 

Pie mums tiek radīts ļoti daudz un kvalitatīvu lietu, kuru nokļūšanai uz pasaules skatuves vajadzīga gan stūrgalvība, gan veiksmīga nejaušība. Mēs esam spējīgi izdarīt daudz ko, bet bieži vien, manuprāt, pietrūkst valsts un sabiedrības izpratnes par dizaina procesiem. Latvijas dizains un lietas, ko radām, varētu būt mūsu lepnums, ko nododam no paaudzes paaudzē. Ja mēs spētu sabiedrībai «iekodēt» šo sajūtu, Latvijas dizaineri nestu savus produkts pasaulē ar taisnāku muguru.

Par seriālu «Misija Latvietis»

Režisores un producentes Ilzes Lasmanes–Brožes veidotais seriāls «Misija Latvietis» skatītājiem piedāvā astoņus stāstus par diženumu, varēšanu, drosmi, zināšanām un mērķtiecību, par pagātnes, tagadnes un nākotnes latviešu spēju visdažādākajās jomās radīt pasaules mērogā apbrīnotas, bieži pat kulta statusu ieguvušas lietas. Katrai sērija ir viena virstēma, un katrā no tām būs redzami divi varoņi. Sērijas veltītas dizainam (Artis Nīmanis, Germans Ermičs), medicīnai (Monta Brīvība, Veronika Puiša), aviācijai un robotiem (Ingemārs Butkevičs, Jānis Putrāms), nepieradinātajai arhitektūrai (Dagnija Smilga, Niklāvs Paegle), autobūvei (Ali Jansons, Mārtiņš Zālmanis), skaņu pasaulei (Ģirts Ozoliņš, Jānis Irbe), datorikai (Andrejs Kļaviņš, Jānis Rozenfelds) un apģērbam (Sarmīte Poļakova, Fjodors Podgornijs).

 

Četras seriāla epizodes šobrīd pieejamas LMT Viedtelevīzijā, savukārt Latvijas sabiedrisko mediju vietnē «Replay.lv» šobrīd skatāma epizode par dizaineriem. Līdztekus seriāla tapšanai ierakstīti arī raidieraksti, kuros iespējams uzzināt vairāk par katra seriāla varoņa stāstu un panākumiem.

 

Seriāls «Misija Latvietis» ir daļa no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) virzītās valsts tēla stratēģijas «Mission Latvia», kas izceļ mūsu valsts veiksmes stāstus starptautiskā mērogā.