Jaunā Rīgas teātra pārbūve — process un rezultāts

Arhitektūra

Jaunā Rīgas teātra ēka Lāčplēša ielā 25 ir piedzīvojusi nopietnas transformācijas — vēsturiskās ēkas apjoms gandrīz divkāršojies, izbūvējot pazemes telpas, bet iekšpagalmā to papildina jauns piecstāvu nams ar divām «Black Box» zālēm un aktieru telpām. Ieeja teātrī izvietota no iekšpagalma, radot aicinošu ārtelpu, savukārt pret Lāčplēša ielu vērstā kafejnīcas zona veido saikni starp iekštelpām un pārējo pilsētu. Kādreizējā dekorāciju sliede pārtulkota stikla gaitenī, kas savieno vēsturisko apjomu ar jauno tehnisko ēku.

Kamēr pilsētbūvnieciskie risinājumi — galvenās fasādes risinājums un augstais šņorbēniņu tornis, kas tagad dominē pār Lāčplēša ielas siluetu — ir raisījuši diskusijas, projekta stiprā puse nenoliedzami ir interjers. «Zaigas Gailes birojam» ir izdevies jauno un vēsturisko savīt harmoniskā veselumā, saglabājot būtiskākos vēsturiskos elementus — atpazīstamās un nostaļģiskām atmiņām apvītās kāpņu telpas, kuru kādreizējais noplukušais stāvoklis ir rūpīgi iebalzamēts, kā arī vēsturisko teātra zāli. Tajā pilnībā pārbūvēts balkons, mainot tā slīpumu un nodrošinot labāku redzamību, ievērojami paplašināta skatuve un ieviesti mūsdienīgi tehniskie skatuves risinājumi. Zālē saglabāta oriģinālā 1930. gadu Art Deco estētika, atjaunojot centrālo lustru un ar replikām aizstājot pārējos vēsturiskos gaismekļus un sienu apdares panelējumu.

Lielākā no «Black Box» zālēm var lepoties ar modernāko aprīkojumu — tā ir pilnībā transformējama, un dekorāciju un gaismekļu izvietojums iespējams jebkādam skatuves izkārtojumam. Tāpat teātris ir ieguvis atbilstošas tehniskās telpas — darbnīcas un dekorāciju zāģētavu.

Pārbūves konceptuālais uzstādījums ir «teātris kā mājas», un visskaidrāk tas izpaužas aktieru grimētavās, kuru interjers izdevies tiešām mājīgs, ņemot vērā garās stundas, ko aktieri tur mēdz pavadīt. Var just, ka Jaunā Rīgas teātra arhitektūra ir radīta tieši šim teātrim, trupai un tā mākslinieciskajam vadītājam, paužot teātra vērtības un saglabājot saikni ar tā vēsturi.

Process

Pēdējos gados Latvijas Arhitektūras gada balva ir centusies uzsvērt arhitektūras nozīmi ne tikai kā galarezultātu, bet arī procesu, uzsverot pasūtītāja, būvnieka un arhitekta sadarbības nozīmi, kā arī ēkas ietekmi uz plašāku sabiedrību un arhitekta profesiju. Arī šī gada žūrija kā galveno vadmotīvu, kas vienoja visus nominētos Latvijas Arhitektūras gada balvas projektus, izvirzīja inovācijas un arhitekta lomu sociālās atbildības kontekstā. Tomēr teātra pārbuves gaitu ir raksturojuši dažādi konflikti un neskaidrības, plašākas diskusijas sabiedrībā raisot jau kopš pārbūves pirmsākumiem 2013. gadā.

Metu konkursā par teātra pārbūvi pirmā vieta netika piešķirta, otro vietu saņēma biroju «MADE arhitektu» un «Gaiss» kopdarbs, savukārt trešo vietu dalīja «Zaigas Gailes birojs» un «Jaunromāns un Ābele arhitekti». Nepiešķirtās pirmās vietas dēļ Zaiga Gaile pēc konkursa rezultātu paziņošanas vērsās ar sūdzību Iepirkumu un uzraudzības birojā, ko vēlāk tomēr atsauca. Par sarunu procedūru, kuras rezultātā pie projektēšanas tomēr netika ne «MADE arhitekti» un «Gaiss», ne «Jaunromāns un Ābele arhitekti», publiska informācija neizskanēja, un par izvēles iemesliem varam tikai minēt. Zaiga Gaile toreiz īpaši uzsvēra savu cerību, ka projektu pieteikumi netiek vērtēti tikai pēc zemākās cenas piedāvājuma, un tāds arī bija metu konkursa rīkošanas mērķis — kamēr publiskās sektora un Eiropas fondu būvniecības iepirkumos visbiežāk tiek izvēlēts zemākās cenas iepirkums, metu konkursā tiek vērtēta projekta arhitektoniskā kvalitāte.

Un tomēr tieši nemitīgi augošās teātra pārbūves izmaksas ir bijis viens no publiskajos medijos visskaļāk izskanējušajiem projekta realizācijas aspektiem. Pārbūves gala izmaksas pēc vairākkārtējas paaugstināšanas sasniedza 37 miljonus, kamēr sākotnējā «Zaigas Gailes biroja» piedāvātā tāme bija 19 miljoni eiro. Šāds izmaksu kāpums nav skaidrojams tikai ar globālās pandēmijas un kara Ukrainā izraisītā būvniecības cenu kāpuma ietekmi. Salīdzinājumam — Rīgas Cirka pārbūve izmaksāja 5,5 miljonus plānoto 4,5 miljonu vietā, savukārt Tabakas fabrikas pārbūves izmaksas ir pieaugušas no 3,8 līdz 4,9 miljoniem eiro.

Vairākas reizes ir tikuši pagarināti arī paredzētie būvniecības termiņi — pēc sākotnējā plāna būve bija jānodod ekspluatācijā 2020. gadā, taču tikai divus mēnešus pēc būvdarbu uzsākšanas, pāļu urbšanas darbu laikā blakus esošajās ēkās sāka parādīties plaisas, un būvdarbi tika apturēti, kam sekoja vairāk nekā pusgadu ilga dīkstāve, strīdi starp pasūtītāju, būvnieku un arhitektiem, līguma laušana ar pirmo būvnieku «ReRe būve» un jauna būvnieka meklējumi. Pēc cīņas ar lēno finanšu plūsmu, paša būvnieka naudas ieguldīšanas projektā, lai noturētu darbiniekus, un vairākkārtējas termiņu pārbīdīšanas Jaunā Rīgas teātra darbinieki ar atklātu protesta vēstuli vērsās pie Ministru prezidenta, lūdzot risināt ieilgušo pārbūvi.

Projekta būvniecībai virzoties uz priekšu un parādoties jaunā būvapjoma aprisēm virs vēsturiskās Lāčplēša ielas fasādes, profesionāļu lokā arvien biežāk izskanējušas diskusijas par pārbūves atbilstību normatīvajiem aktiem, it sevišķi — ēku augstuma ierobežojumiem Rīgas vēsturiskajā centrā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde projektu ir atbalstījusi, taču nav sniegusi skaidrojumu, kāpēc atkāpes no normatīviem šajā gadījumā ir pieļaujamas un pēc kādiem kritērijiem tas nolemts.

Taču par spīti sarežģītajam un konfliktiem pilnajam būvniecības procesam, Jaunā Rīgas teātra pārbūve beidzot ir pabeigta, biļetes uz izrādēm jaunajā trupas mājvietā ir izpārdotas mēnešus uz priekšu, un pārbūves autori plūkuši uzvaras laurus gan Latvijas Arhitektūras gada balvā, gan Latvijas Būvniecības gada balvā, kuru žūrijas, šķiet, šajā gadījumā arhitektūru ir vērtējušas kā galaproduktu nevis integrētu procesu.