Arhitektūrā izmantoto materiālu kultūra ir tēma, ko Tallinas Arhitektūras biennālē (TAB) šķetina kuratores Anhelinas L. Starkovas uzaicinātie arhitekti. Biennāles fokuss šogad ir uz lokālo, paturot prātā, ka ikviens arhitekts ir globālu procesu un globālas zināšanu kopienas dalībnieks. Būvēt no tā, kas jau ir, izcelt arhitektūras praktisko dabu un likt lietā sociālo pieredzi, apmainoties ar zināšanām. FOLD iepazīstina ar pieciem resursiem, ko piedāvā biennāles dalībnieki.
Mālbetons
Ne visiem biomateriāliem latviešu valodā ir nostiprinājusies terminoloģija, taču ir skaidrs, ka viens no senākajiem ēku būvniecībā izmantotajiem materiāliem — zeme — ir atgriezusies kā būtisks resurss. Mālbetons ir veidņos sablietēts māls ar smilšu, grants un citu biomateriālu piejaukumu. Fraču arhitekti, māsa un brālis Emanuēle (Emanuelle Déchelette) un Filibērs Dešaleti (Philibert Déchelette) šo resursu izmantojuši daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektos, piemēram, no mālbetona blokiem saliekot koka karkasa ēkas fasādi. TAB viņi sadarbojās ar Igaunijas Mākslas akadēmijas studentiem un vietējo uzņēmumu «Uku», izveidojot mālbetona kolonnu instalāciju, ko pavada blietēšanas ritmiskā skaņa.
Bioreģioni
Bioreģiona ideja Latvijā ir pazīstama tiem, kas seko līdzi dzīvei Cēsu novadā. Ideja par bioreģionu Cēsu pusē ietver vienošanos starp pašvaldību, tās iedzīvotājiem un uzņēmējiem saimniekot bioloģiski, apritīgi un nenoplicinot Gaujas nacionālā parka bagātības. Arī arhitektūrā var runāt par bioreģionālo praksi. Tallinas arhitektūras biennāle šogad iecerēta arī kā zināšanu apmaiņas vieta, un bioreģiona ideju var izzināt divās Aleksandra Imbēra (Alexandre Humbert) filmās, kurās autors iepazīstina ar biroja «BC architects & studies & materials» praksi. Viņu zināmākais projekts ir «Lot 8» — eksperimentāla, vietējos materiālus un prakses apvienojoša industriālas ēkas pārbūve LUMA fonda pētniecības centram Francijas dienvidos Arlas–Kamargas bioreģionā. Filma skatāma arī «LUMA Live» kanālā.
Būvlaukums
Projektā «Mine+Craft» igauņu birojs «KAMP Arhitektid» bioreģiona ideju sašaurina līdz ne vairāk kā 15 kilometriem rādiusā no mājas būvēšanas vietas. Eksperimentējot un pētot konkrētu vietu Igaunijas ziemeļos, arhiteki secina, ka 75% materiālu iespējams iegūt piecu kilometru rādiusā, bet visu pārējo — līdz 15 km. Viņi aicina ielūkoties vēsturē un atsaukt atmiņā reģionālās arhitektūras prakses, atgādinot, ka Igaunijas dienvidos, kur ir sarkanais māls, mājas būvētas no sarkanā ķieģeļa, kur vairāk mežu, tur ēkas būs no koka, bet pie jūras, kur vairāk akmeņu, būs mūra mājas un būs niedru jumti.
Būvgruži
Tallinas būvgružu laukumos atrastie ķieģeļi, akmeņi un betona kluči ir galvenais materiāls, no kā būvēta biennāles publiskās ārtelpas instalācija «No Time To Waste» — pagaidu transporta pietura pie Baltijas dzelzceļa stacijas (Balti Jaam) Tallinā. Jaunie arhitekti Elizabete Terisa de Botona (Elisabeth Terrisse de Botton) un Matjē Brasbēns (Matthieu Brasebin) starptautiskajā instalāciju konkursā uzvarēja, jo viņu iecere piedāvāja atvērtu programmu — tādu arhitektūru, ko ir grūtāk īstenot un saskaņot uzraugošajās iestādēs, jo nav zināms, kādi materiāli būs pieejami un kā ēka tiks būvēta. Viņu piedāvātais arhitektūras un būvniecības modelis ietver lēmumu pieņemšanu būvlaukumā jeb «kas ir pieejams, no tā būvēs», un risinājums, nojumes konstruktīvo daļu veidojot no gabioniem, kuru metāla režģī sakārtoti Tallinā atlasītie būvgruži, rāda ne tikai vienkāršu materiālu atkārtotas izmantošanas iespēju, bet arī ekonomiskumu. Stāstot par projektu arhitekti piekrīt: «Jā, tā ir kontroversiāla estētika, taču šie materiāli ir pieejami bez maksas.»
Paneļu mājas
Elīna Līva (Elina Liiva) un Helena Manna no Igaunijas Mākslas akadēmijas pētniecības grupas PAKK atgādina, ka joprojām nav skaidras atbildes, kā izmantot padomju laika paneļu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju resursu. Kā Igaunijā, tā Latvijā šo ēku ir daudz, taču to attīstība arhitektūras kontekstā nesniedzas tālāk par energosertifikātu ar labiem rādītājiem. Smago paneļu lielo mērogu pārnesot uz viegla tekstila aizkara formātu, arhitektes rāda, kā ar tādiem vienkāršiem risinājumiem kā, piemēram, lielāks logs un jauns balkons ēku pārbūves iegūtu jaunās arhitektūras kvalitātes, kas palielinātu to atkārtotās izmantošanas efektu.
Lai arī mūsdienās daļai no idejām ir iespēja piekļūt arī attālināti, ir vērts doties uz Tallinu, lai līdz 1. decembrim klātienē apskatītu gan biennāles galveno izstādi «Resursi nākotnei» Tallinas Arhitektūras muzejā, gan instalāciju konkursā uzvarējušo transporta nojumes fragmentu pie Baltijas stacijas. Plašāk par biennāles programmu — TAB mājaslapā.
Viedokļi