Eiropas Arhitektu padomes publikācija par mākslīgo intelektu

Eiropas Arhitektu padome (ACE) kopš 2021. gada pēta digitalizācijas teorētisko un praktisko iespaidu uz arhitektūras nozari, tostarp strādājot pie mākslīgajam intelektam (MI) veltītas programmas. «2022. gadā, apzinoties lielo radošo potenciālu un atbildību, ko ietver mākslīgā intelekta izmantošana, ACE uzsāka pastāvīgu zināšanu izplatīšanu un MI popularizēšanu arhitektūrā, uzskatot, ka šis revolucionārais rīks ir lieliska iespēja arhitektiem un viņu lomas stiprināšanai sabiedrībā,» paziņojis ACE valdes loceklis Djego Copi (Diego Zoppi). Publikācija «A.I.: Architects for Innovative Research» («MI: Arhitekti inovatīviem pētījumiem») ir rezultāts 2023. gadā veiktam uzsaukumam pētījumiem, kas sniedz padziļinātu pārskatu par pašreizējo praksi, kurā iesaistītas digitālās tehnoloģijas, un kas uzsāk diskusiju par nākotnes attīstību, draudiem un iespējām. Publikācijā atrodams saņemto pētniecības pieteikumu pārskats un plašāk skatīti trīs atlasītie pētniecības projekti.

Bērna perspektīva

Pētījums «No rotaļu laukumiem līdz plānošanai, pilsētu veidošanai ar jauniem prātiem» («From Playgrounds to Planning, Shaping Cities with Young Minds») veltīts MI izmantošanai jaunākās paaudzes iekļaušanai plānošanas un pilsētas koprades procesā. Ņemot vērā atšķirīgās kognitīvās un sociālās spējas dažādās vecuma grupās, pētījums un ar to saistītais pilotprojekts cenšas pielāgot iesaistīšanas stratēģijas, kas ir piemērotas bērniem dažādos attīstības posmos.

Pašlaik kopienas iesaistīšana visbiežāk notiek caur iedzīvotāju aptaujām, piemērojot konkrētus rādītājus, novērtējot līdzdalību un apkopojot cilvēku vēlmes un priekšlikumus datu veidā, kas vēlāk ir jāanalizē, jāinterpretē un jādalās ar dizaineriem, lai iegūto informāciju izmantotu vietas veidošanā. Taču pilsētas kopdizaina metodikas atpaliek no dinamiskās pilsētu transformācijas un to iedzīvotāju prioritāšu maiņas. Cilvēka perspektīva reti tiek izmantota kā pilsētas analīzes un dizaina rīks. Kamēr ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS), digitālie dvīņi un būvniecības informācijas modelēšana (BIM) ir kļuvušas par neatņemamām plānošanas sastāvdaļām, cilvēkcentriskais skatījums ir zaudējis savu aktualitāti. Pētījums, kurā piedalījušies arī Tamperes Universitātes mācībspēki, cenšas atgriezt plānošanā un pilsētu kopradē cilvēka perspektīvu, koncentrējoties tieši uz jaunākajiem pilsētniekiem. Bērnu priekšlikumi savu apkaimju un skolu pilnveidošanai un pielāgošanai viņu vajadzībām pētījuma procesā tika vizuāli interpretēti, izmantojot MI, pēc tam detalizēti un nodoti balsošanai, mudinot bērnus iztēloties savu ideālo pilsētvidi.

MI kā palīgs, nevis projektētājs

Publikācijā iekļauti arī pētījumi, kas pievēršas dažādiem citiem MI izmantošanas veidiem. MI aplūkots kā palīgrīks arhitektūras izglītībā un urbānās vides analīzē, attīstīts modelis būvniecības ietekmes izvērtēšanai uz dabisko vidi, kā arī oglekļa pēdas aprēķināšanai, pētītas MI iespējas paredzēt ēkas ilgtermiņa ekonomisko iespaidu, tostarp uzturēšanas izdevumus jau projektēšanas sākotnējās stadijās un veidoti modeļi, kas pilsētplānotājiem un dizaineriem palīdz veikt ātru datu apkopošanu un urbānās vides analīzi.

Ētika, intelektuālais īpašums, radošums, atbildība, caurspīdīgums, privātums, oriģināla radīšana līdz šim ir bijuši jautājumi, kas attiecas tikai uz cilvēku darbībām, taču tagad, kad tās papildina (vai piesārņo) mākslīgā intelekta palīgrīki, jāpievēršas jautājumam, kā panākt to, lai MI piedāvātās iespējas saskanētu ar atbildīgas projektēšanas principiem kolektīvo interešu vārdā. Grūtības padarīt MI programmu algoritmus caurspīdīgus padara to darbību neatšifrējamu, tāpēc ir nepieciešams noteikt vadlīnijas MI nekaitīgai un atbildīgai lietošanai un Eiropas Parlaments ir pilnvarojis ES Komisiju strādāt pie mākslīgā intelekta regulēšanas.

Ar pilnu Eiropas Arhitektu padomes publikāciju iespējams iepazīties padomes mājaslapā.