Šogad nozīmīgākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā — Latvijas Arhitektūras gada balvai — pieteikti 54 darbi, kas ir pēdējos gados lielākais pieteikumu skaits. Konkursā iesniegtos darbus atlases žūrija vērtēs divās kategorijās «Objekti» — ar 47 iesniegtiem darbiem — un «Procesi» — ar 7 pieteikumiem. Izvēlētie nominanti tiks izziņoti septembrī, savukārt balvas pasniegšanas ceremonija plānota 18. oktobrī.
29. Latvijas Arhitektūras gada balvai (LAGB) pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, nozīmīgākos procesus un aicina ikvienu domāt par kvalitatīvu arhitektūru, vērtēt to un arī — svinēt. Nominanti, kuri tālāk pretendēs uz Latvijas Arhitektūras gada balvu, tiks izziņoti preses konferencē septembrī, kad tiks publiskots arī fināla žūrijas, ārzemju ekspertu, sastāvs.
Atlases kārtas un starptautiskā fināla žūrija vērtēs divu veidu darbus — objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un citus sarīkojumus, kā arī jebkuru citu arhitektūras notikumu). Balvas nolikums paredz darbu vērtēšanu pēc Davosas kvalitātes sistēmas, kas piedāvā astoņus arhitektūras kvalitātes kritērijus. Tie ir: pārvaldība, funkcionalitāte, vide, ekonomika, daudzveidība, konteksts, vietas izjūta un skaistums.
«Labajam ir jādod iespēja parādīties, tāpēc esam gandarīti par kolēģu atsaucību un drosmi nodot savus darbus kompetentas žūrijas vērtēšanai. Šogad saņemts pēdējos gados lielākais pieteikumu skaits, un atlases žūrija jau ir uzsākusi pamatīgu darbu, tuvāk iepazīstot katru no tiem un katru izskatot kā vienlīdz nozīmīgu. Plašā skaitā pieteiktas sabiedriskās ēkas — nami veselības aprūpei, izglītībai, kultūras baudīšanai —, kas nozīmē lielāku arhitektūras pienesumu plašākai sabiedrībai,» uzsver Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Artūrs Lapiņš.
Šogad žūrija vērtēs 47 objektus un 7 procesus. Lielākā daļa objektu — 30 — atrodas Rīgā un Pierīgā, pa sešiem — Vidzemē un Kurzemē, trīs objekti pieteikti Latgalē, savukārt pa vienam — Zemgalē un Igaunijā. Lielākā daļa pieteikumu — 15 — ir kategorijā «Sabiedriskās ēkas», kam seko «Komercēkas un ražošanas ēkas» ar desmit pieteikumiem, kā arī «Daudzdzīvokļu ēkas» ar astoņiem darbiem. Ar visus Latvijas Arhitektūras gada balvai 2024 pieteiktajiem darbiem iespējams iepazīties Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā.
Latvijas Arhitektūras gada balva ietver trīs pakāpju apbalvojumus — atlases žūrijas balvu un nominanta diplomu visiem atlases žūrijas izvirzītajiem nominantiem, fināla žūrijas balvu jeb LAGB 2024 labākajiem nominētajiem darbiem un LAGB 2024 Grand Prix vienam darbam saskaņā ar fināla žūrijas lēmumu.
Pirmajā kārtā darbus vērtē atlases žūrija: Miķelis Putrāms, arhitekts, arhitektu biroja «MADE arhitekti» līdzdibinātājs LAGB 2023 Grand Prix laureāts un žūrijas priekšsēdētājs; Linda Krūmiņa, arhitekte, «MADE arhitekti» līdzdibinātāja, LAGB 2023 Grand Prix laureāte; Juris Poga, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, vairākkārtējs LAGB laureāts; Dagnija Smilga, arhitekte un kuratore, studijas «Ēter» līdzdibinātāja, LAGB 2022 Grand Prix laureāte; Sandis Voldiņš, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis, bijušais Kultūras ministrijas valsts sekretārs; Jānis Šiliņš, būvinženieris, «Citrus Solutions» projektu vadītājs; Ilze Martinsone, Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja, Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektore un publiciste.
LAGB ir prestižs apbalvojums, kas ne tikai akcentē izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūrā un rūpējas par nozares attīstību, bet arī veicina sabiedrības izpratni par arhitektūru. Balvas finālisti tiks nosaukti 2024. gada augusta beigās, tos vērtēs starptautiska žūrija, kuras sastāvs tiks izziņots atsevišķi. Apbalvošanas ceremonija plānota 2024. gada 18. oktobrī.
LAGB organizē Latvijas Arhitektu savienība ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, LAGB Lielā partnera «Tikkurila», kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda, «Delfi», «Deko», «Knauf», «Gaismas stils», «Neiburgs» un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses atbalstu.
Viedokļi