Krājuma sekcija. Izstāde par piemiņas praksēm Medicīnas muzejā

«Ne katra diena ieiet vēsturē, un ne katra slava ir mūžīga. Pārcilājot muzeja krātuvēs noglabātas vēstures liecības, kas — līdzīgi atmiņām — laika gaitā sākušas balēt un irt, tapusi izstāde «Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs»,» vēsta tās apraksts. Izstāde veidota, balstoties pieņēmumā, ka padomju okupācijas laikā dibinātiem vēstures muzejiem (Medicīnas muzejs oficiāli izveidots 1957. gadā, bet pirmā ekspozīcija tika atvērta jau 1945. gadā) joprojām nav izdevies atbrīvoties no padomju ideoloģijas ietvara.

Ikviena muzeja pamatā ir tā krājums, tomēr virkne MVM kolekcijas objektu šo fundamentu atklāj kā šķobīgu — piemēram, salauztas brilles vai nonēsātas čības, kas savulaik piederējušas kādam izcilam ārstam, neko daudz par šīs personas devumu medicīnai pavēstīt mums nevar. Ne tikai ar pildspalvām un pelnutraukiem — MVM kolekcijā medicīnas vēsture tiek stāstīta arī ar diorāmu starpniecību, kur papīra un lupatu lelles iedzīvina ārstēšanās ainas no aizvēstures līdz renesansei. Šī kičīgā un nedaudz biedējošā medicīnisko manipulāciju disnejlenda nešaubīgi atstājusi nospiedumus daudzu jaunāko MVM apmeklētāju prātos, tomēr tās izglītojošā funkcija un vēsturiskā precizitāte nav tik viennozīmīga. Ko darīt ar šādu mantojumu? Izstādes veidotāji norāda, ka muzeja krājumā uzņemtajiem priekšmetiem nav uzglabāšanas beigu termiņa. Tie tiek glabāti nākotnei — nākamajām paaudzēm un mums šobrīd nezināmām vajadzībām.

Nozīmīga izstādes tēma ir arī muzeja krājuma veidošanas vēsture, izstādes kuratoriem — MVM vadītajam Kasparam Vanagam un muzeja galvenajai kuratorei Kristīnei Liniņai — cenšoties izgaismot MVM krājuma veidošanās apstākļus. Nojaušot vērtīgo mākslas, grāmatu un citu vērtīgu priekšmetu kolekciju gaidāmo likteni, Latvijai pēc Otrā pasaules kara nonākot Padomju savienības sastāvā, Pauls Stradiņš topošā Medicīnas muzeja krājumam vācis, ko nu var savākt. Pie viņa nokļuvusi, piemēram, ārsta Pētera Sniķera ievērojamā mākslas kolekcija, kas diemžēl izputējusi; MVM krājumā joprojām ir Stradiņa iegūtie gleznu rāmji — tik kuplā skaitā, ka savu pielietojumu tie nav atraduši pat līdz mūsu dienām.  Izstādē tie mēmi sakrauti monumentālā plauktā, un turpat blakus apmeklētājiem atvērtas divas nelielas telpas — virtuve un veļas glabātava —, kas atgādina, ka MVM māja savulaik bijusi kādam mājas.

Muzeja krājums ir ne vien izstādes, bet arī ekspozīcijas dizaina sākumpunkts. Izstādes tapšanā dizaineri iesaistīti jau ļoti agrīnā stadijā un piedalījušies arī ekspozīcijā redzamo artefaktu atlasē, tādējādi veidojot vienotu veselumu starp aplūkotajām tēmām un dizaina risinājumiem. Ekspozīcijas dizaina autori — dizainers Rihards Funts, arhitektu birojs «Gaiss» un grafikas dizainers Kirils Kirasirovs — norāda, ka izstādē artefakti eksponēti līdzīgi kā muzeja krājumā, koncentrējoties pamatā uz to fizisko un materiālo raksturu, nevis to vēsturisko vai kultūras vērtību. «Vēsturiski kartotēku skapjiem bija izšķiroša nozīme muzeja krājuma organizēšanā. Tie simbolizē centienus klasificēt šķietami bezgalīgās dažādo artefaktu kolekcijas. Digitalizācija ir aizstājusi fiziskās kartotēkas, tomēr tukšās atvilktnes joprojām bieži ir redzamas krātuvju gaiteņos. Kartotēkas atvilktne kļuva par vienojošo elementu izstādes telpiskajai identitātei,» stāsta Kārlis Melzobs no arhitektu biroja «Gaiss». Atvilktnes sagaida apmeklētāju jau pie izstādes ieejas, un atsauces uz arhīva iekārtojumu caurvij visu ekspozīciju — tās manāmas gan iekārtojuma lakoniskajā un utilitārajā estētikā, gan apmeklētāju pieredzē, kas aicina katram pašam kļūt par krājuma pētnieku.

Visspilgtāk šī pieredze izpaužas telpā, kur uz galdiem sarindoti sešpadsmit kartona relikvāriji, kas veidoti līdzībā ar senāk ierastajām arhīvu kastēm. Apmeklētājs aicināts pacelt to vākus un izpētīt artefaktus — tās pašas nonēsātās čības un salauztās brilles —, kas muzeja krājumā nonākuši pēc attiecīgā ārsta nāves. Kādu portretu šīs vēstures drumslas mums atklāj? Ko pavēsta mums par to īpašniekiem? Šīs pašas telpas galā pie karkasa rāmja eksponēti divdesmit ārstu portreti uz papes pamatnēm, kas izgatavoti kādai no muzeja vēsturiskajām ekspozīcijām. Tās stiprinātas tāpat kā uzglabājot muzeja krājumā — ar gumijas saitēm un rokām darinātiem spilventiņiem, kas parāda muzeja personāla rūpes pret katru krājumā uzņemto artefaktu.

Izstādes utilitārā estētika ir ne vien atsauce uz arhīva telpām, bet arī izvēle, kas balstīta ilgtspējā. No jauna veidotie plaukti ir materiāla patēriņa ziņā efektīvi karkasa rāmji no koka brusām, arī kastēm izmantotais kartons ir resursu taupīgs un viegli pārstrādājams materiāls. Ekspozīcijas iekārtošanai daļēji izmantotas muzejā jau esošās vitrīnas, savukārt no jauna izgatavotās mēbeles veidotas lakoniskā neitrālā formu valodā, kas iekļaujas muzeja inventārā jau esošo iekārtu kopumā un tādējādi pēc izstādes beigām var tikt lietotas atkārtoti citos muzeja projektos.

Pēc tam, kad ārstu relikvāriji izpētīti, apmeklētājs aicināts atvērt pēdējo izstādes atvilktni, kas glabā MVM krājumā esošās Paula Stradiņa sēru lentas. Tu velc un pēti, un tad velc vēl un vēl — izstādes kulminācijai dizaineri radījuši atvilktni divu metru dziļumā (kas gan tāpat nav pietiekami, lai atvilktnē ietilpinātu visas muzeja dibinātajam veltītās sēru lentas, kas MVM krājumā, katru gadu pieminot Stradiņu, nonāk joprojām). Kārlis par objektu stāsta: «Instalācija dod iespēju apmeklētājiem fiziski pieredzēt dažkārt sirreālo uzglabāto priekšmetu apjomu. Atvilktnes garums provocē pārvarēt ķermeņa atmiņu un vilkt to tālāk kā instinktīvi gribētos, liekot paraudzīties plašāk — sajust muzeja krājumu ārpus ikdienas un mūsu laika.»

Izstāde «Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs» Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā apskatāma līdz 31. augustam. Plašāka informācija par izstādi — MVM mājaslapā.

Kuratori — Kristīne Liniņa, Kaspars Vanags (Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs). Izstādes dizains un arhitektūra — Rihards Funts un arhitektu birojs «Gaiss» (Arnita un Kārlis Melzobi). Grafikas dizains — Kirils Kirasirovs. Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, Medicīnas muzeja atbalsta fonda biedrības un «Valmiermuižas alus» atbalstu.