Kultūras ministrija (KM) izsludinājusi metu konkursu par Latvijas ekspozīcijas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 19. starptautiskajā arhitektūras izstādē 2025. gadā, sekojot centrālajai izstādes tēmai «Inteliģence. Dabiska. Mākslīga. Kolektīva». Konkursā aicināti piedalīties Latvijā vai ārvalstīs praktizējoši arhitekti, dizaineri, mākslinieki, kuratori un radošas starpdisciplināras komandas. Darbu iesniegšanas termiņš — 16. septembris.
19. starptautiskā Venēcijas biennāles arhitektūras izstāde notiks no 2025. gada 10. maija līdz 23. novembrim, un par tās vadmotīvu izvēlēta tēma «Intelligens. Natural. Artificial. Collective» (latviešu valodā — «Inteliģence. Dabiska. Mākslīga. Kolektīva». «Starptautiskās arhitektūras izstādes nosaukums parasti tiek paziņots gan angļu, gan itāļu valodā. 2025. gadā tas tiks saīsināts vienā vārdā abās valodās, izmantojot kopīgu latīņu priekšteci — «intelligens». Nosaukums «Intelligens» ir saistīts ar mūsdienu terminu «inteliģence», taču tas atsauc atmiņā arī plašāku saistīto nozīmju kopumu. Vārda pēdējā zilbe «gens» latīņu valodā nozīmē «cilvēki». Rodas jauna, izdomāta sakne, kas vēsta par inteliģences nākotni, kas ir iekļaujoša, daudzpusīga un tēlaina, pārsniedzot šodienas ierobežojošo fokusu uz mākslīgo intelektu,» skaidro izstādes kurators, arhitekts un inženieris Karlo Rati.
«Venēcijas biennāles 19. starptautiskās arhitektūras izstādes fokuss būs būvētā vide un daudzās disciplīnas, kas to veido. Arhitektūra ir centrā, bet — ne viena pati. Tā ir daļa no paplašinātas sfēras, kas integrē mākslu, inženierzinātnes, bioloģiju, datu zinātnes, sociālās un politikas zinātnes, planetāro sistēmu zinātnes un citas disciplīnas, katru no tām sasaistot ar urbānās telpas materialitāti. Būvētā vide ir viena no lielākajiem atmosfēras izmešu avotiem, tādējādi arhitektūra ir viena no mūsu planētas degradācijas vaininiecēm. Tā kā klimata krīze kļūst aizvien straujāka, vai mums ir jāsamierinās ar šo lomu vai arī mēs joprojām spējam piedāvāt risinājumus — būtiskus un ne kosmētiskus, efektīvus un ātri īstenojamus?» Rati mudina Venēcijas biennāles izstādes nacionālās dalībvalstis pievērsties kopīgam aicinājumam «One place, one solution» («Viena vieta, viens risinājums»), «parādot, kā ar lokālo atjautību var risināt mūsu laikmeta eksistenciālo izaicinājumu kopīgi, atspoguļojot daudzveidīgas pieejas.» Plašāk par šī gada tēmu — biennāles mājaslapā.
Metu konkursā par Latvijas ekspozīcijas koncepciju un īstenošanu tiks noteikti trīs vietu ieguvēji, no kuriem augstākās vietas ieguvējs tiks uzaicināts uz sarunu procedūru, lai noslēgtu iepirkuma līgumu. Latvijas ekspozīciju ir paredzēts īstenot Venēcijā vēsturiskajās Arsenāla «Artigleria» telpās. Kopējā iepirkuma līgumcena par Latvijas paviljona realizāciju nevar pārsniegt 90 000 eiro (bez PVN). Papildu projekta īstenošanas izmaksām KM sedz arī telpu nomas izdevumus Arsenālā, paredzot tam atsevišķu finansējumu.
Metu konkursa godalgu fonds ir 4000 eiro (neieskaitot PVN): 1. vietas ieguvējs saņems 2000 eiro, savukārt 2. un 3. vietas ieguvēji katrs — 1000 eiro.
Iesniegtos pieteikumus vērtēs konkursa žūrijas komisija: tās priekšsēdētājs ir Nacionālā arhitektūras padomes priekšsēdētājs, arhitektu biroja «Didrihsons arhitekti» vadītājs Gatis Didrihsons; priekšsēdētāja vietniece — Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta pētniece Dina Suhanova; «Arhitekta J. Pogas biroja» vadītājs, Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Poga; «Rīgas namu» Attīstības un būvniecības projektu vadības departamenta vadītāja, arhitektūras kritiķe un kuratore Ieva Zībārte; māksliniece, scenogrāfe, Latvijas ekspozīcijas Venēcijas biennāles 56. starptautiskajā mākslas izstādē īstenotāja Katrīna Neiburga.
Konkursa pretendenti savus piedāvājumus aicināti iesniegt līdz šī gada 16. septembra plkst. 11.00, iesniedzot tos klātienē KM. Ar konkursa nolikumu u.c. dokumentāciju par Latvijas ekspozīcijas īstenošanu Venēcijas arhitektūras biennālē iespējams iepazīties Elektronisko iepirkumu sistēmā.
Viedokļi