Ilustrācija — Katrīna Sadovņikova

8. jūnijā paralēli Eiropas Parlamenta vēlēšanām Siguldā notika vēlēšanas bērniem un jauniešiem. Līdzīga koncepcija 2022. gadā tika realizēta Cēsīs, un pēc veiksmīgas pasākuma norises ieceres autores, jaunās dizaineres Ulla Ozollapa un Beatrise Lasmane turpināja attīstīt pakalpojuma ideju, piedāvājot vairākām pašvaldībām, tostarp Siguldai, īstenot sadarbību 2025. gada pašvaldību vēlēšanu laikā. Jaunās dizaineres Siguldā saņēma atteikumu, tomēr līdzīgā formātā iecere tomēr tikusi īstenota. Skaidrojam, vai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas autoru tiesības.

Viedokļi Paula Gāgane 10. jūnijs, 2024

Ullas un Beatrises izstrādātā iniciatīva «Demokrātija sākas ģimenē» piedāvā bērniem un jauniešiem balsot par labiekārtojuma elementiem savā pilsētā. Vēlēšanu dienā vēlēt dodas visa ģimene, arī bērni un jaunieši, kuri vēl nav sasnieguši balsstiesīgu vecumu. Autores norāda, ka projekts aicina jauno paaudzi aizdomāties par savas balss spēku kā pārmaiņu virzītāju, veicinot gan bērnu un jauniešu, gan pieaugušo interesi un līdzdarbību savā pašvaldībā, kā arī ļauj pašvaldībai uzsākt komunikāciju par līdzdalības jautājumiem ar dažāda vecuma auditorijām. Projektā piedāvātas trīs dažādas vēlēšanu zīmes, kuru saturs pielāgots dažādām vecuma grupām un interesēm, uztveres spējām un pašvaldības iespējām.

 

Ieceres izstrāde sākās 2021. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) kursā «Dizains demokrātijai» pie profesores Ingūnas Eleres. 2022. gada sākumā Ulla un Beatrise uzrunāja vairākas Latvijas pašvaldības, aicinot izmēģināt šo risinājumu Saeimas vēlēšanu laikā. Tam atsaucās Cēsis, kas, sadarbojoties ar autorēm, LMA Dizaina nodaļu un Centrālo vēlēšanu komisiju, 2022. gada 1. oktobrī realizēja iniciatīvu, iemantojot kā jauno vēlētāju, tā pieaugušo atzinību, un projekts tika nominēts arī Latvijas Dizaina gada balvai 2023.

Jaunās dizaineres Siguldā saņem atteikumu

 

Pēc veiksmīgā pilotprojekta Cēsīs dizaineres turpināja darbu pie tālākas pakalpojuma izstrādes un uzlabošanas, lai projektu atkal īstenotu pašvaldību vēlēšanu laikā 2025. gadā. Piedāvājumu rīkot vēlēšanas bērniem un jauniešiem Ulla un Beatrise 2023. gada pavasarī izteica vairākām pašvaldībām, tajā skaitā Siguldas pašvaldībai, no kuras saņēma atteikumu. Ieceri Ulla klātienē prezentēja Siguldas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājai Zanei Leimanei un domes priekšsēdētāja vietniekam izglītības un digitālās attīstības jautājumos Kristapam Zaļajam, kurš, atsaucoties uz Ullas teikto, bijis ļoti kritisks pret piedāvāto ieceri.

 

Tomēr šī gada maija beigās Siguldas pašvaldība savā mājaslapā publicēja ziņu, ka paralēli Eiropas Parlamenta vēlēšanām balsošanas iecirkņos Siguldā pirmo reizi tiks rīkotas bērnu un jauniešu vēlēšanas. Viens no pasākuma plānošanā un rīkošanā iesaistītajiem ir Kristaps Zaļais, kurš telefonsarunā norādīja, ka Siguldas pašvaldības darbinieki kopā ar jauniešu centru «Mērķis» un jaunatnes lietu speciālistiem ieceres koncepciju izstrādājuši pilnībā no nulles.

Līdzības un atšķirības

 

Jāatzīmē, ka ideja par vēlēšanām bērniem pēc būtības nav novitāte, un arī Kristaps norāda, ka, plānojot iniciatīvu, viņi pētījuši līdzīgus sabiedrības iesaistes piemērus citur Eiropā un ASV, kā arī tepat Līvānos. Viņš atzīmē, ka vēlēšanu rīkošana jauniešiem primāri ir veids, kā pašvaldība cenšas veicināt līdzdalības procesus novadā, un balsošana par dažādiem jautājumiem Siguldas skolās ap vēlēšanu laiku notikusi arī citkārt. Tiesa, šādā formātā vēlēšanas jauniešiem Siguldā notiek pirmo reizi — arī Siguldas pašvaldības mājaslapā publicētajā ziņā, kuras virsraksts nu jau ir mainīts (oriģinālā versija apskatāma šeit), bija norādīts, ka vēlēšanas bērniem un jauniešiem tiek rīkotas pirmo reizi.

 

Ulla un Beatrise akcentē, ka, neskatoties uz līdzīgām iniciatīvām citur pasaulē, viņu izstrādātais pakalpojums ir unikāls — bērni un jaunieši, kas iedalīti trīs dažādas vecuma grupās, vēlēšanu dienā dodas uz iecirkni, lai balsotu par pilsētvides labiekārtojuma elementiem, kas tālāk saskaņā ar balsojuma rezultātiem tiek realizēti dzīvē. Kristaps skaidro, ka Siguldas bērnu un jauniešu vēlēšanu līdzības ar iniciatīvu «Demokrātija sākas ģimenē» ir vien sakritība, un plānošanā iesaistītie lēmumus par pasākuma norisi pieņēmuši, izsverot dažādas iespējas. Par balsošanas tematiem viņi lēmuši, gan konsultējoties ar jauniešu centra «Mērķis» pārstāvjiem, kuri akcentēja, piemēram, Wi–Fi brīvpieejas punktu nozīmi, gan izvērtējot pašvaldības iespējas īstenot rezultātus visā novadā — tā pieņemts lēmums, ka jaunieši varētu lemt par to, vai viņu bērnudārza teritorijā iestādīt ābeli vai bumbieri. Izvērtējot bērnu intereses, jaunie vēlētāji iedalīti trīs vecuma grupās, kas, lai gan līdzīgas Ullas un Beatrises priekšlikumā noteiktajām, tomēr nav identiskas. Par vēlēšanu norises vietas un laika izvēli Kristaps saka, ka arī pie šiem risinājumiem pašvaldība nonākusi, izvērtējot situāciju un iespējas. Ja citkārt vēlēšanas notikušas skolās, šoreiz tas nav bijis iespējams, jo ir vasaras brīvlaiks. Savukārt izvēli par vēlēšanu laiku noteicis tas, ka īstajā vēlēšanu dienā — sestdien, 8. jūnijā — bija gaidāma vislielākā aktivitāte, un šajā dienā vecāki pie balsošanas urnām visdrīzāk varētu doties kopā ar bērniem.

Juristes komentārs

 

Lai noskaidrotu, kā strīdīgo situāciju aplūkot no likumiskā viedokļa, vērsāmies pie Līgas Fjodorovas («Cobalt»), kura ir viena no vadošajām intelektuālā īpašuma jomas ekspertēm Latvijā. Līga uzsver, ka, lai izvērtētu, vai ir noticis autortiesību pārkāpums, būtu nepieciešams veikt padziļinātu analīzi, un bez tās par šādiem gadījumiem sniegt viennozīmīgu atbildi ir sarežģīti.

 

«Kaut arī autortiesības neaizsargā idejas, tās aizsargā radošu darbību izpausmi, kas fiksēta un konkretizēta noteiktā formā. Līdz ar to ir nošķirams tas, vai pasākums aprobežojas ar ideju vai konkrētu ar autortiesībām aizsargātu elementu fiksāciju, kas veido pasākuma kopējo konceptu. Jāņem vērā, ka autortiesības neaizsargā tādus elementus kā pasākuma ilgumu, dalībniekus un to vecumu, norises vietu, bet aizsargā pasākumā izmantotus vizuālos, tekstuālos, muzikālos un cita veida elementus. Lai konstatētu autortiesību pārkāpumu, būtu jāveic visaptveroša šo elementu analīze.

 

Bez autortiesību iespējama pārkāpuma varētu vērtēt arī to, vai, atdarinot pasākuma pazīmes, nav pārkāpti negodīgas konkurences noteikumi. Latvijas tiesu praksē ir bijusi lieta par raidījuma formāta atdarinājumu, kurā tiesa pārkāpumu nesaskatīja. Tiesa, atzina, ka: 1) jānovērtē, vai iespējamā atdarinājuma radītājam tā formāta radīšanas brīdī bija zināms par oriģinālo formātu; 2) jākonstatē, ka abi formāti pilnībā vai vismaz daļēji sakrīt vai vismaz ir tik līdzīgi, ka vidusmēra televīzijas skatītāji, pamatojoties uz kopiespaidu, vēlāk radītajā formātā kā dominējošo atpazīst agrāk radīto formātu. Līdzīgus principus varētu piemērot arī strīdīgajā gadījumā,» komentē Līga.

Kas svarīgāks — ētika vai labi mērķi?

 

Iztaujājot Kristapu par to, kāpēc pašvaldība atteikusies no dizaineru piedāvājuma kopā īstenot jauniešu vēlēšanas 2025. gadā, pašvaldības pārstāvis atbildēja, ka piedāvājuma izmaksas ir bijušas augstas un pēc labas pārvaldības principiem pašvaldībai pēc iespējas jārealizē ieceres pašu spēkiem, tādējādi ietaupot līdzekļus. Kristaps uzsver, ka šajā situācijā mums būtu jāraugās uz mērķi — jauniešu iesaisti, līdzdalību un zināšanu paaugstināšanu. Viņš arī atzīmē, ka ap notikumu izraisītā rezonanse var negatīvi ietekmēt pašvaldību vēlmi nākotnē veidot šādas iniciatīvas.

 

Ulla un Beatrise ir pārliecinātas, ka ar labu mērķi vien tomēr nepietiek. «Mūsu ideja tapusi ar smalku un padziļinātu izpēti,» norāda Ulla. «Bērni un jaunieši ir pelnījuši kvalitatīvu saturu un dizainu, kas nemaldina, bet gan bagātina viņu zināšanas kā par vēlēšanām, tā par dizainu.»

 

Līdzīgu viedokli pauž arī Ingūna Elere, kuras vadībā LMA izstrādāta «Demokrātija sākas ģimenē» iniciatīva: «Kādēļ jāiet vēlēt? Demokrātija nav pašsaprotama lieta. Par demokrātiju ir jācīnās. Arī par radošām idejām ir jācīnās. Atbalstu savas studentes šajā jautājumā. Idejas nerodas no zila gaisa, tas ir darbs, radošs darbs, kas prasa noteiktas darba stundas idejas izstrādei un tālākai attīstībai. 2019. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā izveidoju kursu «Dizains demokrātijai», lai pierādītu, ka ar dizaina palīdzību var veicināt vēlētāju aktivitāti. Šo piecu gadu laikā ir tapuši aptuveni 20 studiju darbi ar labiem rezultātiem. Priecājamies, ja mūsu studiju idejas tiek realizētas sadarbībā ar to autoriem. Šī situācija, kas drīzāk ir ētikas un morāles jautājums, sarūgtina.»