Nupat publicētā Latvijas fotogrāfijas klasiķa Jāņa Gleizda foto grāmata «Gleizda metode» ir iekļuvusi finālistu sarakstā starp pasaules 20 labākajām vēsturiskajām foto grāmatām prestižajā Arlas foto festivāla (Rencontres d’Arles 2024) starptautiskajā foto grāmatu konkursā. Izdevums atklāj savdabīga mākslinieka portretu, ļaujot skatītājam novērtēt viņa fotogrāfijas tehnoloģiju izmantošanas meistarību, kā arī mākslinieka iekšējo spēku, pārvarot savus fiziskos ierobežojumus.
Pēc apsaldēšanās 24 gadu vecumā fotogrāfs Jānis Gleizds zaudēja abas plaukstas. Šis dzīves pavērsiens atveda Jāni Gleizdu uz Rīgu, kur viņš izturēja virkni operāciju, iemācījās rīkoties ar speciāli izgatavotiem instrumentiem, kļuva par fotogrāfu un, brīvo laiku veltījot radošai fotografēšanai, apguva sarežģītus fotoprocesus. 1960.–80. gados Jānis Gleizds kļuva par neapstrīdamu fotokluba «Rīga» zvaigzni. Fotoklubā viņš attīstīja savu tēlainības pasauli, pakļaujot to kluba kolektīvā izstrādātiem nosacījumiem. Izcīnītie starptautiskie apbalvojumi un «varai nebīstamas» amatieru kopienas statuss ļāva fotokluba biedriem samērā brīvi izvēlēties tēmas un fotografēt arī kailus ķermeņus. «Laikā, kad Eiropas masu kultūras ikona Brižita Bardo dziedāja «Kaila zem saules, pavisam kaila», Rīgas fotoklubā radītās teiksmainās nimfas «saplūda ar dabu» pļavā, purvā vai sniegā un izaicināja padomju ideoloģiju,» atzīmē grāmatas «Gleizda metode» sastādītāja Anna Volkova. Fotoklubā par mākslu tika uzskatīta tikai melnbaltā fotogrāfija, un krāsainie Jāņa Gleizda attēli izstādēs neparādījās, kaut gan fotogrāfs turpināja nemitīgi fotografēt arī krāsās, eksperimentējot ar gaismu izkliedējošām prizmām un lēcām.
Pateicoties Latgales Fotogrāfu biedrībai un personiski Igora Pliča entuziasmam, ir tikuši saglabāti Jāņa Gleizda darba materiāli, un šinī izdevumā ir iespēja daļēji iepazīties gan ar krāsu diapozitīvu mantojumu, gan ar fotogrāfa skicēm un darbu kontrolkopijām. Grāmatā iekļautie materiāli parāda arī dziļo saplūsmi starp Gleizda radošās prakses metodi un viņa oficiālo darbu Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā.
«Cilvēks un tehnoloģija, daba un kultūra, sievišķais un vīrišķais, māksla un amatierisms, tradīcija un revolūcija — pusgadsimtu vēlāk Gleizda darbi šajā atlasē aicina pārvērtēt binārās kategorijas un piedāvā aizvien jaunas analīzes šķautnes. Jebkura mākslinieka nekritiska glorificēšana var draudēt ar iebalzamēšanu un biezu putekļu kārtu, kas neaicina pieskarties. Stāvēt ārpus laika nav iespējams, bet pārdzimt jaunā laikā un skatījumā ir privilēģija,» raksta grāmatā publicētās esejas autore, vizuālās kultūras pētniece Liāna Ivete Žilde.
Nesen izdotā grāmata jau ieguvusi starptautisku atzinību. Katru gadu Arlas pilsētā Francijā notiek starptautisks fotogrāfijas festivāls, kas atzīmē izcilību fotogrāfijā. Līdz ar izstādēm festivālā norisinās arī foto grāmatu konkurss, kurā tiek apbalvoti labāki fotogrāfijas izdevumi trīs dažādās kategorijās — autordarbi, vēsturiskās foto grāmatas un fotogrāfijas tekstu grāmatas. Izdevums «Gleizda metode» nominēts starp 50 labākajām vēsturiskajām foto grāmatām. Kategorijas uzvarētājs tiks noskaidrots jūlija pirmajā nedēļā, kas sāksies festivāls.
Grāmata «Gleizda metode» izdota ar tekstiem latviešu, latgaliešu un angļu valodā. Grāmatas sastādītāja — Anna Volkova. Redaktors un Jāņa Gleizda tehnisko paņēmienu aprakstu autors — Vladimirs Svetlovs. Esejas autore — Liāna Ivete Žilde. Dizainers — Toms Mrazauskas. Izdevējs — «Talka» (biedrība «Orbīta») sadarbībā ar Latgales Fotogrāfu biedrību. Grāmatas izdošanu ir atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
Izdevums pieejams grāmatnīcās «Globuss», «Jānis Roze», «Bolderāja», kā arī interneta platformā «Talka.lv».
Viedokļi