No 27. maija līdz 2. jūnijam Kuldīgas «Adatu Fabrikā» norisinājās starptautiska eksperimentālā dizaina vasaras skola «ILabs24», ko rīkoja Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļa. 27 studenti no sešām dažādām Eiropas valstīm izstrādāja projektus, sekojot tēmai «Kokmateriāli — no meža un kokiem kā dzīvojošām ekosistēmām līdz kokmateriāliem un produkcijas pārpalikumiem».
Eksperimentālā izstrādē balstītā vasaras skola «ILabs24», kas īstenota sadarbojoties LMA, uzņēmumam «Latvijas Finieris un Latvijas Koksnes un Ķīmijas institūtam, ir unikāla programma, kas ļāva studentiem paplašināt jēdzienu «produktu dizains», konceptuāli un eksperimentāli strādājot ar dažādiem kokmateriāliem.
Septiņu dienu intensīvo programmu papildināja dažādas ekskursijas, piemēram «Latvijas Finiera» rūpnīcas apmeklējums, kā arī brauciens uz Latvijas Valsts Mežu Mazsilu kokaudzētavu. Pieredzes stāstos dalījās zinātnieki, ražotāji un dizaineri, kā Jākobs Niemans (Jakob Nieman, Austrija/Zviedrija), Tommazo Kora (Tommaso Corá, Itālija), kā arī pasaulslavenais mēbeļu zīmols «Artek» (Somija). Savukārt žurnāliste, raidījuma vadītāja un pasniedzēja Ilze Dobele iesaistīja studentus radošajā darbnīcā par prezentēšanas prasmēm.
Studenti praktiski darbojās četros tematiskos apakšvirzienos — sistēma, produkts, amatniecība un jauni materiāli —, iedziļinoties dažādajās kokmateriālu pārstrādes stadijās. Savienojot iegūto teorētisko kontekstu ar radoši māksliniecisku ideju ģenerēšanu, tika izstrādāti dažādi prototipi, produkti, stāsti, kā arī spekulācijas par mežu resursiem. Tāpat tika radītas idejas jauniem materiāliem un produktiem, kas veidoti tikai un vienīgi no koka apstrādes pārpalikumiem.
Sistēma
Studentu grupa iepazinās ar mežu kā dzīvojošu ekosistēmu un pētīja, kāda nozīme ir koku vecumam, sugu dažādībai, kā arī sekas cilvēku darbībai mežos. Radošajā daļā studenti pētīja, kā produkti spēj būt informācijas nesēji par pašu koku. Tematiskās grupas meistarklasi vadīja biologs un pētnieks Māris Olte.
«The Real Natural» rīks — Žuāu Kalādu (João Calado, Portugāle)
Vai esi kādreiz izlicies par kāpuru? «The Real Natural» lapu caurduris palīdzēs ikvienam sajusties kā īsta meža» dzīves cikla dalībniekam. Atspoguļojot Kuldīgu kā vēsturisku pilsētu ar stingriem saglabāšanas un atjaunošanas noteikumiem, šis darbs ar humora un spekulācijas palīdzību tiecas radīt risinājumu iedomātai nākotnei, kad meža saglabāšanas noteikumi ir bargi un novesti līdz smieklīgai galējībai. Šādi rīki pastāv kā «problēmu risinājumi» iznīcinātai ekosistēmai. Caurduris rosina atmiņas par saikni ar dabisko — par to, kas reiz bija —, atdarinot lapu caurumus, ko reiz radījuši nu jau izmiruši kāpuri.
«Inside the Tree» projekts — Emīlija Lūse (Latvija)
Koki ir dzīvas būtnes — tie dzīvo, dzird un jūt. Ja zināt, kā runāt koku valodā, varat atklāt visu koka stāstu. Stumbra izliekums, nepareizi nogriezts zars vai sulu plūsmas trūkums — katra detaļa atklāj koka vēsturi. Autore savā darbā aicina skatītāju vērot kokus un to apkārtni. Arī saplākšņa ārējās šuves un raksts var šķist bezjēdzīgs, tomēr, ieskatoties dziļāk un izprotot šo valodu, var ieraudzīt notikumus, kas veidojuši koka dzīvi.
Produkts
Ar trīsdimensionālās pīšanas palīdzību studentu grupa pētīja nažfiniera atsevišķos slāņus un to savienošanas veidus, lai panāktu strukturālu noturību, kā arī atklāt jaunus produktu virzienus, kur izturību rada pīšanas tehnika, nevis līme. Pīšanas meistarklasi vadīja Madara Putna–Zvirbule un Kaspars Zvirbulis.
«Bend a bench» rīks — Leons Paučs (Leon Pautsch, Vācija)
«Bend a bench» ir presforma, kas piedāvā iespēju pašam veidot mēbeles atbilstoši telpiskajām iespējām. No vienkārša krēsla līdz pat desmit metrus garam solam — viss ir iespējams, nepieciešams tikai nažfinieris. Projekta mērķis ir, izmantojot koka lieces tehniku, izveidot ilgtspējīgu mēbeli, kas izskatās tā, it kā būtu izgatavota no viena saplākšņa gabala. Pie tam, procesā atklājas, ka izliektais sols ir pārsteidzoši plāns un noturīgs. Izstrādājot citas presformas, būtu iespējams paplašināt iespējamo mēbeļu klāstu.
Projekts «Uneven Density, Unlimited Possibility» — Savans Singhs (Sawan Singh, Indija) un Mahešs Kumārs (Mahesh Kumar, Indija)
Apvienojot koka stumbra dabiskumu un saplākšņa efektivitāti, projekts veidots ar vienādu tilpumu abās pusēs, bet ar mainīgu blīvumu. Koka stumbram piemīt dabiska izturība — tāpat kā precīzi veidotajai konstrukcijai, kurā izmantots krietni mazāk materiāla. Produkts ir balstīts mūsdienīgos inženiertehniskos principos, liekot uzsvaru uz resursu efektivitāti. Tas kalpo kā atgādinājums, ka gudrs dizains var radīt gudrākus un ilgtspējīgākus risinājumus.
«Embrace the Trees» lampa— Hanta Hanta Fan Sū (Khant Khant Than Soe, Mjanma)
«Embrace the Trees» lampas ideja ir parādīt, ka arī nokaltušu koku zari var kļūt par mākslas darbiem un estētiski pievilcīgiem izstrādājumiem.
Dizainere izveidojusi stropam līdzīgu struktūru no pīta finiera, kas piestiprināta pie koku zariem. Lampa pierāda, ka arī, neizmantojot industriāli ražotus kokmateriālus, iespējams radīt funkcionālus objektus.
«Sciura» galdiņš — Irēne Di Lenardo (Irene Di Lenardo) un Roberto Milaneto (Itālija)
«Sciura» galdiņš izgatavots, neizmantojot līmi un paļaujoties tikai uz koka pinumu dabisko spriegojumu. Dizaineri radījuši savu stāstu par galdu — to izgatavojis kāds amatnieks, kurš, iedvesmojoties no kādas vecas kundzes Lombardijā, kuru viņš mīļi sauca par «sciura» (apzīmējums eleganti ģērbtai kundzei gados itāļu valodā), atklājis slapja koka elastību un nolēmis par godu kundzei radīt galdu. Tā formu iedvesmojusi sievietes graciozitāte un elegance. Galda dizains apvieno tradīcijas un mūsdienīgumu, vēstot par transformāciju un ilgtspēju.
Amatniecība
Grupa darbojās ar saplākšņa virsmas dizainu un ar marketrijas (dekoratīvi elementi, kas veidoti no nelieliem koka vai cita materiāla gabaliem ar dažādām apdarēm) tehnikas palīdzību piešķīra šim industriālajam materiālam jaunu dvesmu un izskatu. Saplāksnis, kas zināms kā funkcionāls materiāls, ar virsmas dizaina palīdzību pārtapa par taktilu un vizuāli izteiksmīgu produktu. Marketrijas meistarklasi vadīja «Adatu Fabrikas» kokapstrādes meistars Māris Saulgriezis.
«Ethnicity» projekts — Egle Alejevaite (Egle Alejevaitė, Lietuva)
Kādu lomu mūsdienās spēlē amatniecība? Vai tā var saplūst ar modernismu? Amatniecība pastāv jau tūkstošiem gadu, un, radot lietas ērtākai dzīvei, cilvēki, tīši vai netieši, bija lietišķo mākslas darbu radītāji. Mūsdienās uz amatniecību mēs raugāmies atturīgi, jo bieži tā neatbilst mūsdienu dizaina valodai. Izmantojot māksliniecisku pieeju, darba autore cenšas savienot improvizētas formas meklējumus ar intriģējošu koka tekstūras izpēti.
«Being Surfaces» projekts — Ana Kasāu (Ana Cação, Portugāle)
Cik bieži, lietojot no koka izgatavotus produktus, atceries, ka kādreiz tie ir bijuši dzīvas būtnes? Starp koku ciršanu un izstrādājumu lietošanu mēs esam aizmirsuši, ka tie reiz bija dzīvi. Mēs augstu vērtējam viendabīgus gabalus un bieži izvēlamies slēpt koka mezglus, īpaši industriālā mērogā.
Iedvesmojoties no koka dzīslām, dizainere sniedz jaunu skatījumu uz marketriju un pēta virsmas dizainu, vienlaikus pievēršot uzmanību trīsdimensionalitātei un pieskārienam. Izmantojot atgriezumus, viņa cer izcelt to, kas liek mums atcerēties, ka reiz koks ir bijis dzīvs.
«Puccio» apdare — Federiko Džuberti (Federico Giuberti, Itālija)
Vai esat redzējuši, kā koks ielec peļķē? «Puccio» iepazīstina ar jaunu, poētisku pieeju finiera krāsošanai, apvienojot māksliniecisku redzējumu un rūpniecisku ražošanu. projekta autors izmanto koksnes absorbējošās īpašības un šķiedru rakstus, lai radītu unikālas un neatkārtojamas krāsu pārejas. Katrs finieris pārvēršas par mākslas darbu, godinot dabas varenību un cilvēka meistarību un rodot līdzsvaru starp inovāciju un ilgtspēju.
Jauni materiāli
Studenti šajā grupā lauza priekšstatu par koku, kā par cietu un blīvu materiālu. Ar sastāvdaļām, kas nāk tikai un vienīgi no koksnes apstrādes, tika radīti jaunu biomateriālu koncepti un produktu priekšlikumi. Meistarklasē studenti apguva koku savienojumu veidus pie «Adatu Fabrikas» kokapstrādes meistara Māra Saulgrieža, savukārt biomateriālu receptes tika apgūtas pie Sarmītes Poļakovas.
«Fibrē» mīkstais materiāls — Marta Boniakivska (Ukraina) un Pēteris Cukurs (Latvija)
Koksnes un koka pārstrādes industrijai ir svarīga loma ilgstpējīgas nākotnes veidošanā. Dažādi blakusprodukti un pārpalikumi, kā piemēram, koka un dēļu atgriezumi, miza un skaidas var tikt izmantoti jaunu, ilgtspējīgu materiālu un produktu attīstībai. Pašlaik aptuveni 50% no koksnes pārstrādes veido dažādi blakusprodukti, kas tiek pārvērsti zemākas kvalitātes materiālos, tāpēc svarīgi gan radoši, gan zinātniski meklēt veidus, kā pilnvērtīgi izmantot visu koku. «Fibrē» izmanto koksnes dabiskās saistvielas, kā arī celulozes šķiedras jauna, mīksta materiāla izstrādē, piedāvājot iepazīt koksni pilnīgi jaunā un pārsteidzošā veidā.
«Tréteka» materiāls — Justuss Plēge (Justus Pläge, Vācija), Anete Trifanova (Latvija) un Jokuls Tors Elertsons (Jökull Þór Ellertsson, Islande)
Iedvesmojoties no sasmalcinātas mizas taktilajām īpašībām, topošie dizaineri apņēmās atveidot «Birkenstock» sandali, izmantojot tikai un vienīgi koksnes materiālus — zāģu skaidas, mizas pulveri un celulozes līmi. Pārsteigti par jauniegūto biomateriālu elastību, grupa paplašināja to pielietojuma iespējas un izveidoja arī citus aksesuārus.
«Mystery box» sēdmēbele — Gatis Gorodničijs (Latvija)
Parasti par koku domājam kā par cietu materiālu, taču, izmantojot laminēšanu, saplāksni to var pārveidot par ērtu sēdmēbeli. Līmējot plānas saplākšņa loksnes un pārklājot tās ar vinila polsterējumu, Gatis radīja sēdekli, kas ir gan izturīgs, gan ērts. Šī mēbele parāda, kā koksni var pārveidot, lai tā vienlaikus būtu gan cieta, gan mīksta.
Viedokļi