Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās. No 58 nominantiem finālā iekļuvuši 20 darbi: pieci darbi komunikācijas, produktu un vides dizaina kategorijās, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī Grand Prix ieguvējs tiks atklāti apbalvošanas ceremonijā 24. maijā plkst. 19.00 Rīgas cirkā.
Latvijas Dizaina gada balvai 2024 kopumā tika iesniegti 127 darbi, no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja 58 darbus, ko spraigās diskusijās vērtēja fināla žūrijas locekļi, 21. un 22. maijā klātienē tiekoties LIAA Radošo industriju pārstāvniecības telpās. Fināla žūrijā darbojās pieci pieredzējuši dizaina profesionāļi. Līdzās Latvijas pārstāvjiem darbus vērtēja divas ārvalstu ekspertes:
- Regīna Hanke (Regina Hanke, Berlīne, Vācija) — profesore komunikācijas dizainā un dizaina vadībā, Vācijas vadošās medicīniskās informācijas un lēmumu atbalsta sistēmas lietotnes LEILA līdzdibinātāja un BEDA valdes locekle;
- Marija Adzura Rosī (Maria Azzurra Rossi, Roma, Itālija) — dizainere un arhitekte, sabiedrisko attiecību un komunikācijas aģentūras «Mint List» līdzdibinātāja;
- Ieva Zībārte — arhitekte un autore, «Jaunā Eiropas Bauhaus» eksperte, pašvaldības kapitālsabiedrības «Rīgas nami» Attīstības un būvniecības projektu vadības departamenta vadītāja;
- Edgars Zvirgzdiņš — dizainers, dizaina studijas «Associates, Partners et Sons» dibinātājs un skandu zīmola «Aretai» līdzdibinātājs;
- Dārta Apsīte — komunikācijas dizainere un radošā direktore.
Fināla žūrija vērtēja iesniegtos darbus atbilstoši konkursa nolikumā definētajiem vērtēšanas kritērijiem:
- idejas oriģinalitāte un jaunrade,
- problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam,
- koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā,
- funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums,
- estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas,
- ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums,
- sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība.
Finālistu vērtēšana ietvers arī darbu klātienes prezentācijas žūrijai šodien, 23. maijā, no plkst. 10.00 līdz 14.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Pēc tam fināla žūrija turpinās apspriešanos, lai lemtu par katras kategorijas uzvarētāju un Grand Prix ieguvēju, kas tiks izraudzīts no kategoriju uzvarētāju vidus. Konkurss noslēgsies ar svinīgu apbalvošanas ceremoniju 2024. gada 24. maijā plkst. 19.00 Rīgas cirkā. Lai apmeklētu Latvijas Dizaina gada balvas 2024 apbalvošanas ceremoniju, iepriekš jāreģistrējas.
Finālisti
Komunikācijas dizains
«Mēs izvērtējām visdažādākos projektus, 17 darbus, sākot no vizuālajām identitātēm līdz kultūras komunikācijas kampaņām, no sarežģītiem redakcionāliem projektiem un publikācijām līdz reklāmas kampaņām ar spēcīgu ietekmi. Izvēle krita uz pieciem projektiem, kas spēj vienkāršā veidā komunicēt ar visdažādākajām auditorijām, apvienojot latvisko identitāti un dažādus komunikācijas līmeņus. Pateicoties autoru uzmanībai pret detaļām, šiem projektiem izdodas uzrunāt kā vietējo, tā plašāku sabiedrību, tajā skaitā starptautiskos žūrijas locekļus, pat bez burtiska satura tulkojuma,» par komunikācijas dizaina kategorijas finālistiem saka fināla žūrija.
Kampaņa «Riga Pride 2023 — Atplauksti»
Darba autors — Artūrs Meļņiks un Māra Čaure. Darba pasūtītājs — LGBT un viņu draugu apvienība «Mozaīka»
Cauri drūmiem notikumiem, ar kuriem saskaramies šobrīd, Rīgas praids vēlējās radīt krāšņu, svinīgu, draudzīgu un iekļaujošu komunikāciju, kas liktu atplaukt ikvienam, jo praids no protesta ir kļuvis par dažādības svinībām. Ziedi ir vijušies cauri LGBTQIA+ kopienas vēsturei jau no 6. gadsimta p.m.ē., kad Sengrieķu rakstniece Sapfo rakstīja dzeju savai mīļotajai, saistot viņu ar vijolītēm, savukārt Oskars Vailds gejiem aicināja piespraust žaketes atlokam zaļas neļķes. Arī Rīgā esot bijusi slepena geju tikšanās vieta ar nosaukumu «Melnā neļķe». Kopienai vienmēr ir nācies meklēt slepenus saziņas veidus, lai atrastu sev līdzīgos, kā tas tika darīts 1980. gados ar «lakatiņu valodu». Iedvesmojoties no Viktorijas laikmeta slepenās ziedu valodas, jaunais Rīgas praida vizuālās identitātes koncepts ceļ gaismā kopienas vēsturi un slepenās komunikācijas metodes, veidojot izglītojošu un iekļaujošu saziņu, kas akcentē daudzveidību mums apkārt. Daba var pastāvēt tikai tad, ja tajā ir daudzveidība, un tieši tāpat ir ar sabiedrību. Vairāk par kampaņu — šeit.
Valsts svētku komunikācijas kampaņa Rīgā
Darba autori — Kristiāna Marija Sproģe, Dārta Apsīte, Dārta Sakārne. Darba pasūtītājs — Rīgas dome.
Šī gada valsts svētku mēneša komunikācijas kampaņas laikā Rīga tika pārklāta ar Latvijas krāšņo aušanas kultūras mantojumu — divpadsmit austiem deķiem no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Plakāti ar segu fotogrāfijām iepazīstināja pilsētniekus ar neizzinātu kultūras mantojum atzaru un svinēja aušanas tradīciju, kas palīdzējusi latviešu amatniekiem turpināt latvisko tradīciju pat laikos, kad brīvi izvēlēti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi ideoloģisku iemeslu dēļ Latvijā bija ierobežoti. Kampaņas mērķis bija parādīt, ka Latvijas nacionālā bagātība plešas plašāk par himnu, karogu, populārākajām latvju zīmēm un ģerboni, kas plaši tiek izmantoti vizuālās komunikācijas telpā valsts svētku mēnesī. Kampaņas koncepts tapis Dārtai Apsītei, Kristiānai Marijai Sproģei un Dārtai Sakārnei sadarbojoties ar divu grāmatu autoriem — Latvijas Nacionālo kultūras centru un Signi un Raulu Vēliņem.
Grāmata «Kad karš kļūst personisks»
Darba autors — Gatis Šulcs. Darba pasūtītājs — Juris Alberts Ulmanis.
Latvijas zemessarga un alpīnista Jura Alberta Ulmaņa grāmatā «Kad karš kļūst personisks» apkopoti 26 stāsti par viņa piedzīvoto, piegādājot ekipējumu un palīdzot Ukrainas karavīriem. Katra stāsta vēstījumu paspilgtina ekspresīvas ilustrācijas. Grāmatas dizains veidots raupjš un lakonisks, kas sasaucas ar kara skaudro realitāti. Vairāk par grāmatu — šeit.
Komunikācijas kampaņa «Stils–Tekstils»
Darba autors — «Magic». Darba pasūtītājs — «Eco Baltia Vide»
Vides apsaimniekošanas uzņēmums «Eco Baltia Vide» kopā ar aģentūru «Magic» realizēja kampaņu, lai vērstu uzmanību uz tekstila šķirošanas nepieciešamību, paralēli popularizējot sarkanos tekstila šķirošanas konteinerus. Ātrās modes un mainīgo tendenču laikmetā tekstila atkritumu, kuru nokļūšana poligonā nav vēlama, kļūst aizvien vairāk. Lai dotu tekstilam otru iespēju, to var ziedot, kā arī atsevišķos gadījumos — pārstrādāt, tāpēc kampaņas mērķis ir rosināt pozitīvas pārmaiņas sabiedrības šķirošanas paradumos. Vairāk par kampaņu — šeit.
Komunikācijas kampaņa «Rīgas Drosmes un prieka vasara 2023»
Darba autors — Valters Kalsers un biedrība «Mākslas birojs». Darba pasūtītājs — Rīgas dome
Jau otro gadu galvaspilsētā ar Rīgas domes atbalstu tiek īstenota Rīgas Drosmes un prieka vasaras kultūras programma, kas aicina iepazīt pilsētas apkaimes, satikties ar kaimiņiem un izbaudīt daudzveidīgu laikmetīgās kultūras pasākumu klāstu. Rīgas Drosmes un prieka vasaras komunikācijas kampaņa šogad izcēla katras apkaimes unikalitāti. Grafiskajā dizainā simboliski tika iestrādātas apkaimēm raksturīgās atpazīšanas zīmes, piemēram, Zolitūdes hipodroms, Čiekurkalna ūdenstornis, Torņakalna tilti pār dzelzceļu un Brasas Lielo kapu pavasara zilās puķītes. Koncepcija svin katras šīs vietas vēsturi un kultūru, izceļot lokālās unikalitātes savdabīgumu pasaules dizaina tendenču kontekstā. Būtiska dizaina vērtība ir kultūrizglītības aspekts, kas veicina vietas piederības apzināšanos. Dizains tapis, sadarbojoties māksliniekam Valteram Kalseram, Mākslas birojam un Apkaimju iedzīvotāju centram. Vairāk par kampaņas koncepciju — šeit.
Produktu dizains
«No 16 projektiem, kurus izvēlējās vietējā žūrija, mēs esam atlasījuši piecus finālistus, kas demonstrē dažādus produktu izstrādes līmeņus — no gataviem prototipiem līdz tirgū pieejamiem komercializētiem produktiem. Visi šie darbi apliecina dziļu empātiju pret lietotāju, kā arī tradīcijām un vietējām īpatnībām, kas interpretētas mūsdienīgā veidā, domājot arī par globālu auditoriju,» vērtē fināla žūrija.
«M–Arts» dizaina velosēdeklītis bērniem
Darba autors un pasūtītājs — Marts Erdmanis.
«M–Arts» dizaina bērnu velosēdeklītis apvieno funkcionalitāti un estētiku. Tas ir drošs, komfortabls un, pateicoties gumijas auklas pinumam, ir izdevies būtiski samazināt vēja pretestību, kas negatīvi ietekmē braukšanas dinamiku. Savukārt cauruļveida rāmja konstrukcija stilistiski pietuvina sēdeklīti klasisku velosipēdu estētikai.
«Gateris Works» mēbeļu kolekcija
Darba autors un pasūtītājs — «Gateris Works».
«Gateris Works» mēbeļu pamatā ir latviskā vizuālā koda izpēte un tā transformācija ikdienas lietošanas objektos. Iedvesmojoties no vernakulārās galdniecības, kas sastopama lauku teritorijās, tika radīta formu valoda, kas naivo un nereti neveiklo mēbeļu veidolu pasniedz elegantā, mūsdienīgā veidā.
Mēbeles veidotas robustas un mazliet primitīvas, tādējādi dodot balsi estētikai, kas novitātes un tehnoloģiju priekšā nav dzirdama, bet viscaur atspoguļo latvisko identitāti.
Elektroskūteris «Bee Electric»
Darba autors un pasūtītājs — Aldis Kalniņš.
«Bee Electric» ir ar elektromotoru darbināms vienkāršs, ērts un kluss braucamrīks, kas pielīdzināms velosipēdam. Mopēda rāmis veidots no liektām metāla caurulēm un papildināts ar finiera detaļām, kas ir Latvijā iemīļots materiāls. Akumulatora novietojums aiz stūres, kur klasiskajiem mopēdiem ir degvielas tvertne, rada sentimentu par bērnības laika mopēdiem laukos vai Pierīgas garāžā. Tomēr mopēds aprīkots ar jaunākās paaudzes akumulatoru, jaudīgu un klusu elektromotoru un ritošās daļas komponentēm, kas paredzētas ilgai un intensīvai lietošanai dažādos apstākļos. «Bee Electric» ģeometrijas, ātruma un masas kombinācija sniedz pieejamības, drošības un paredzamības sajūtu visu vecumu un pieredzes līmeņu braucējiem, savukārt tā dizains veidots kā mūsdienīgi minimāls un lakonisks. «Bee Electric» dod iespēju braukt pa velosipēdiem paredzētajiem maršrutiem, to var pārvadāt sabiedriskajā transportā un vajadzības gadījumā ievietot auto vai autobusa bagažniekā.
Biotekstila materiāls «Pre–Loved»
Darba autors — Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa. Darba pasūtītājs — «Studio Sarmite»
«Pre–Loved» biotekstils ir jauns, ilgtspējīgs materiāls, kas izgatavots no pārstrādātām tekstila šķiedrām un piemērots modes, interjera un produktu dizaina vajadzībām. Izturīgais, neaustais materiāls izceļas ar tā augstvērtīgo dizainu un estētiskajām kvalitātēm, kā arī ar daudzreizējām pārstrādes iespējām; «Pre–Loved» biotekstilu iespējams izārdīt, lai tā šķiedras varētu izmantot atkal no jauna. Dizaineres ir radījušas pašas savu produktu dizaina kolekciju, kā arī sadarbojušās ar ražotājiem un dizaineriem («Nat–2» — apavi, «Been London» — plecu somas, «Hirsch» — pulksteņu siksniņas). Īpaši izceļama sadarbība ar latviešu dizaineriem «Mareunrol’s», kuri no «Pre–Loved» biotekstila radīja divu izmēru vestes. Vairāk par materiālu — šeit.
Rīgas flīžu rakstu lakatiņi
Darba autors un pasūtītājs — Karola Rubene
Rīgā celto pirmskara un 20. gadsimta sākuma laika māju vestibilos un kāpņutelpās mēdz slēpties klasiskas vērtības — sienas un grīdas flīzes ar jūgendstila, neoklasicisma, antīkās pasaules iedvesmotiem ornamentiem, ziedu rakstiem un ģeometriskām formām. Kas viegli plīstošs un smags tika pārvērsts par ko pretēju — par vieglu, mīkstu un vējā plīvojošu lakatiņu. Šis aksesuārs godina Rīgas vēstures un kultūras mantojumu. Lakatiņos flīzēm pievienota arī autores mākslinieciskā interpretācija, kā arī norādīta konkrētā flīžu raksta lokācija. Vairāk par lakatiņiem — šeit.
Digitālo risinājumu dizains
«Mēs dzīvojam hibrīdā stāvoklī — digitālajā un analogajā pasaulē, un visā, kas ir starp tām. Četri projekti, ko mēs vērtējām, izcēla tieši šo hibriditāti. Ja uz dizainu raugāmies kā uz profesiju, kas sniedz problēmu risinājumus — darbu diapazons svārstījās no mākslas līdz komerciāliem projektiem. Mēs kā žūrija nolēmām izvēlēties to darbu, kas mūs pārliecināja visos aspektos — sākot ar lielisku ideju un personīgo iesaisti, beidzot ar atjautīgu uzvedības UX dizaina atziņu pielietojumu,» komentē fināla žūrija.
Ziedojumu platformas «Stopify» risinājums
Darba autori pēc brīvprātīgas iniciatīvas — Māris Upenieks, Mārcis Miķelsons–Germs, Miks Miķelsons.
«Stopify» platforma ļauj «abonēt» ikmēneša ziedojumu Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, velkot paralēles ar straumēšanas servisiem. Mājaslapas dizains veidots, atsaucoties uz straumēšanas platformām. Ukrainas armijas vajadzības mājaslapā attēlotas līdzīgi kā filmas «Netflix» — lietotāji var klikšķināt uz plakāta, lai noskaidrotu vairāk par konkrēto ziedojuma mērķi. Plašāk par «Stopify» — šeit.
Pakalpojumu dizains
«Pakalpojumu dizains ir labs, ja jūs nemaz nenojaušat, ka tajā ir dizains. Tam jānāk dabiski un jābūt pēc iespējas neuzbāzīgam. Tomēr tam ir izšķiroša nozīme, ja runājam par aktivizēšanas, informēšanas vai izglītības procesiem un sabiedrības nākotni. Tāpēc no sešām dažādām pakalpojumu dizaina pieejām žūrija izvēlējās trīs finālistus,» skaidro fināla žūrija.
Ziedojumu platforma Ukrainas atbalstam «Stopify»
Darba autori pēc brīvprātīgas iniciatīvas — Māris Upenieks, Mārcis Miķelsons–Germs, Miks Miķelsons.
2022. gada februārī pēc Krievijas brutālā uzbrukuma Ukrainai civilizētās pasaules sabiedrība vienojās atbalstam, taču, laikam ritot, entuziasms pamazām sāka rukt — kļuva skaidrs, ka karš tik drīz nebeigsies. Domājot par to, ko varētu darīt lietas labā, trīs draugi, komunikācijas jomas profesionāļi, nonāca pie vienkāršas idejas: mūsdienās ierasts abonēt dažādus straumēšanas servisus, lai skatītos seriālus un filmas par ikmēneša summu pāris kafijas tašu vērtībā; kā būtu, ja varētu «abonēt» ko daudz svarīgāku — Ukrainas un attiecīgi arī mūsu pašu drošību, brīvību un nākotni? «Stopify» platforma ļauj «straumēt» nelielu ikmēneša ziedojumu, lai palīdzētu Ukrainas armijai ātrāk izbeigt šo karu. Vizuāli tā atgādina tipisku straumēšanas servisu, taču seriālu vietā te iespējams uzzināt par Ukrainas armijai nepieciešamo ekipējumu un pieņemt lēmumu ziedot tā iegādei. Plašāk par «Stopify» — šeit.
Programma bērniem Ziedoņa muzejā
Darba autori — «Overpriced», «Gateris Works», Ziedoņa muzejs. Darba pasūtītājs — Ziedoņa muzejs.
Vai Sunim Funim ir mājas? Tagad ir! Imanta Ziedoņa muzejs nācis klajā ar bērnu programmu, kas kopā ar Suņa Fuņa tēlu aicina bērnus iepazīt muzeja teritoriju un atrisināt uz Ziedoņa pasaku motīviem balstītu mīklu, slēpņu un uzdevumu virkni. Muzeja teritorijā izveidota bērniem paredzēta māja ar viņiem pielāgotām mēbelēm, un viscaur teritorijai izkaisīti dažādi uzdevumi. Ar jaunām koka mēbelēm papildināts arī vispārējais muzeja atpūtas iespēju klāsts. Papildus iekārtots dārzs un ērtai kustībai izveidota navigācijas sistēma.
LMA Dizaina vasaras skola «Dizaina aktīvisms: intervences eko–sociāliem izaicinājumiem»
Darba autors — Rūta Jumīte un Ieva Laube. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija
Vasaras skola «Dizaina aktīvisms: intervences eko-sociāliem izaicinājumiem» norisinājās 2023. gada jūnijā Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā un Vidzemes tirgū. Tā iepazīstināja dizaina studentus ar inovatīvām un kritiskā pieejā balstītām dizaina metodēm, kas ir ļoti aktuālas klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes laikā. Multidisciplinārās grupās tika veidotas intervences, kas radošā veidā pievēršas eko–sociāliem urbāniem izaicinājumiem, pētot un darbojoties plašāk par cilvēkcentrisko pieeju. Vairāk par dizaina vasaras skolu — šeit.
Atrakciju komplekss «Beat the Storm»
Idejas autors — Ingus Augstkalns, projekta vadītājs — Rihards Dziedātājs, projektētājs — SIA «WeMPS» (projekta tehniskais direktors — Kristians Rimkus, projekta inženieris — Andrejs Meņkins), galvenais mākslinieks — Kristians Rukuts, arhitekte — Līva Kalniņa. Darba pasūtītājs — «Universe Science Park» (Dānija)
«Beat The Storm» ir unikāla atrakcija, kas radīta izklaidei un izglītībai — tās apmeklētāji var drošā vidē pieredzēt vēju līdz pat 2. kategorijas viesuļvētras stiprumam (165 km/h). Caur jaunatklāšanas un spēlēšanās prieku «Beat The Storm» raisa interesi par dabas zinībām un fiziku. Šo piedzīvojumu nodrošina recirkulāra tuneļa tehnoloģija, kurā tiek virzīta kontrolēta gaisa plūsma. Produkts «Beat The Storm» ir piemērots izklaides parkiem, zinātnes parkiem un muzejiem, gan iebūvēšanai iekštelpās, gan uzstādīšanai ārtelpās. Pirmās divas iekārtas ir uzstādītas Dānijā, «Universe Science Park». Iekārtas dubultā versija ļauj vienlaicīgi apkalpot četrus cilvēkus, nodrošinot līdz pat 300 cilvēku caurplūdi stundā.
Vides dizains
«No 16 atlasītajiem projektiem (sākotnēji tika iesniegti 15 pieteikumi, bet vienu projektu no komunikācijas dizaina kategorijas pārcēlām uz vides kategoriju) mēs izvēlējāmies piecus darbus, kas, izmantojot analogu pieredzi, jēgpilni veido vidi, kurā mēs dzīvojam. Kopiena un līdzdalība ir ne tikai par kopā būšanu, bet arī kopības veicināšanu un stimulēšanu,» komentē fināla žūrija.
Kafejnīca «Pitraga Pietura»
Darba autors — «MADE arhitekti». Darba pasūtītājs — «Sur mer»
«Pitraga Pietura» ir info punkts un kafejnīca, kas izveidota bijušajā zivju ceha caurlaides ēkā, saglabājot esošo estētiku un pievienojot laikmetīgus un funkcionālus dizaina elementus. Slīteres nacionālā parka bagātība un balto smilšu pludmales klātesamība mudināja arhitektus radīt izsmalcinātu arhitektūru. Satikšanās vieta tika veidota, izmantojot esošo silikātķieģeļu substanci un papildinot to ar ceha kontekstā iederīgām metāla un koka apšuvuma plaknēm. Paviljons ir dinamisks, vasarā atverot jumta vairogus, tā ietekmes un satikšanās zona tiek paplašināta, kamēr ārpus sezonas ar aizvērtiem vairogiem ceļotājiem ir pieejami soli, kur piesēst. Saglabāti esošie materiāli, daļa izmantoti atkārtoti, trūkstošie elementu atrasti cehā, nodrošinot organisku iekļaušanos dabas un esošo ēku kontekstā. Estētisks baudījums, ilgtspējīgi un apritīgas būvniecības risinājumi, kā arī komūnas daudzdimensionāls dialogs ar apkārtnes iedzīvotājiem «Pitraga Pieturu» ierindo starp «Jaunā Eiropas Bauhaus» piemēriem.
Rīgas cirka vēsturiskās arēnas pārbūve
Darba autors — «No Rules Just Architecture». Darba pasūtītājs — «Rīgas cirks»
Rīgas cirka ēka, kas projektēta 1888. gadā pēc arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta, ir viena no vecākajām Eiropā, vienīgā pastāvīgā cirka ēka Baltijas valstīs, kā arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Cirka arēnas atjaunošana ir pirmais solis ceļā uz cirka kvartāla pārbūvēšanu par daudzfunkcionālu kultūrvietu. Cirka kvartāla pārbūves pirmajā kārtā veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kas ir arī projekta finansējuma avots. Projekta lielākais izaicinājums bija vienlaicīgi ar siltināšanas projekta īstenošanu paveikt fundamentālus darbus ēka pārbūvē, pie kuriem nebūtu jāatgriežas, īstenojot nākamās pārbūves kārtas, kā arī nodrošinot arēnas funkcionēšanu jau tagad. Turpinot nestandarta būvniecības tradīciju, kas raksturo vēsturisko ēku, «No Rules Just Architecture» kopā ar inženieriem un būvniekiem ir realizējuši neparastu, pasaules mērogā unikālu pilnkoka kupola konstrukciju, kas ir spējīga uzņemt gan konstruktīvās, gan darba slodzes, ko rada dažādi izrāžu scenāriji. Vairāk par projektu — šeit.
Ekspozīcija «Kosmiskais dejotājs»
Darba autors — Dace Sūna. Darba pasūtītājs — Eindhovenas Dizaina akadēmija
Kopš pirmās atombumbas detonācijas 1945. gadā cilvēce ir dzīvojusi kodolieroču laikmetā, kurā mums ir jāsaprot ne tikai sava individuālā nāve, bet arī civilizācijas nāve. «Kosmiskais dejotājs» ir ieskaujoša instalācija, kas aicina apmeklētājus meditatīvā apcerē par dzīves ciklu: radīšanu, saglabāšanu, iznīcināšanu un atdzimšanu. Apmeklētāji sēž ap ūdens baseinu, kas darbojas kā maņu pastiprinātājs un fokusē viņu uzmanību uz ūdens pilienu, kas simbolizē daļiņu jeb eksistences pamatvienību. Koncentrējoties uz to, kā viena ūdens lāse cikliski dodas cauri pārmaiņām, izzūd ego un orientācija telpā un apmeklētājs jūtas vienots ar visumu.
Dailes teātra priekšlaukums
Darba autori — «MADE arhitekti» (Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava) sadarbībā ar Evelīnu Ozolu un Edgaru Zvirgzdiņu. Darba pasūtītājs — «Valsts nekustamie īpašumi» un Rīgas domes Īpašuma departaments
Dailes teātris ir iemīļots kultūras galamērķis un izcils modernisma arhitektūras piemērs, taču tā priekšlaukums nebija atjaunots kopš 1970. gadiem. Tas bija sliktā tehniskā stāvoklī, nedrošs un nepievilcīgs, bet tajā izvietotās stāvvietas uzskatāmi demonstrēja pilsētas autocentriskumu un degradēja apkārtējo vidi. Laukuma pārbūve ir būtiski mainījusi prioritātes šajā publiskajā ārtelpā, pirmajā vietā liekot gājēju ērtības un labsajūtu. Laukumā saglabāta teātra arhitektūrai un modernisma garam raksturīgā kompozīcija, labiekārtojuma principi un materiāli, bet radīta jauna gājēju kustības un uzturēšanās stratēģija, tiecoties laukumu padarīt pieejamu un drošu ikvienam — izveidojot virsmu bez liekiem šķēršļiem un pakāpieniem, padarot laukumu ievērojami zaļāku, uzlabojot apgaismojumu nakts stundās, ieviešot ilgtspējīgu lietusūdens novadīšanu un sakārtojot teātra vizuālo komunikāciju pilsētvidē. Projektu izstrādājusi starpdisciplināra komanda, kas uzvarēja pilsētas rīkotajā metu konkursā. Vairāk par projektu — šeit.
Venēcijas biennāles 18. arhitektūras izstādei radītā Latvijas paviljona «T/C Latvija» ekspozīcija
Komisārs — Jānis Dripe, Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Dizaina komanda — Ernests Cerbulis, Ints Menģelis, Toms Kampars, Karola Rubene. Kurators — Uldis Jaunzems–Pētersons. Komunikācija — Kalvis Kidals. Projekta vadītāja — Austra Bērziņa. Produkcija un palīdzība — Mārcis Benužs, Solvita Bernande, Reinis Lansmanis, Markuss Brieze, Jūlija Lazdiņa, Katrīna Mediniece, Kristaps Deičs, Krists Ernstsons, Caterina Coroneo. Skaņa — Andris Strazds. Sadarbības partneri — «DEI Arh», «Rimi», «Smilga», «Magnum NT». Darba pasūtītājs — Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Latvijas paviljons 2023. gada Venēcijas arhitektūras biennālē bija lielveikals, kurā arhitektūra saplūst ar iepirkšanās kultūru. Izstāde aicināja veidot brīvu komunikāciju telpā, kas ir līdzīgi uztverama un saprotama visā pasaulē. Ekspozīciju veidoja 506 unikāli produkti, ko autori ar mākslīgā intelekta palīdzību radījuši no idejām, kas aizgūtas no nacionālajiem paviljoniem pēdējās desmit Venēcijas biennāles arhitektūras izstādēs. Paviljona grafiskā identitāte veidota tāda, lai apmeklētājiem radītu tūlītējas asociācijas ar pārtikas preču veikalu. Vēstījums tika nodots atraktīvā veidā — ar spilgtu krāsu, ģeometrisku formu un spēcīga burtveidola izmantošanu. Vairāk par «T/C Latvija» — šeit.
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Latvijas Dizaina gada balva ar Kultūras ministrijas atbalstu dibināta 2017. gadā. Līdz 2025. gada maijam to organizē Latvijas Dizaina centrs.
Viedokļi