No 24. maija līdz 30. augustam Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma izstāde «Divi ģēniji», kas iepazīstina ar diviem 20. gs. Rīgas pilsētas galvenajiem arhitektiem — Edgaru Pučiņu (1924–2009) un Gunāru Asari (1934–2023). Abi arhitekti, kuri ilggadēji ieņēma savu amatu, šogad atzīmē apaļas jubilejas: Pučiņam — 100, Asarim — 90.
Edgars Pučiņš, Rīgas galvenais arhitekts desmit gadus (1960–1970), rosināja pilsētas attīstību padomju okupācijas laikā un pārliecinoši virzīja Vecrīgas reģenerāciju. Arhitekts, kurš dzimis Novgorodas apgabalā, karojis padomju armijā un studējis Maskavā, bija iniciatīvas bagāts, tomēr izrādījās neērts režīmam. 1970. gadā Pučiņš zaudēja amatu, jo atteica atļauju Latvijas komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēkas būvniecībai Kronvalda parkā. Vēlāk to saskaņoja un projektēja Gunārs Asaris.
Pučiņa ideāls bija vecpilsēta bez komercijas un naktsdzīves. Romantiski noskaņotais Pučiņš daudz darīja, lai sabiedrību iepazīstinātu ar viņa vadībā 1980. gados izstrādāto Vecrīgas reģenerācijas projektu. Autostāvvieta «Jēkaba Arkāde» ir vienīgā no arhitekta idejām, kas tika realizēta. Pučiņš nesekmīgi iestājās par nepieciešamību uzbūvēt augstceltņu grupu Republikas laukumā Citadelē. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1990. gadu sākumā kļuva skaidrs, ka Rīgai nav vajadzīgs laukums mītiņiem un parādēm ar valdības ēku koncentrāciju. Nerealizēts palika arī koncertzāles projekts.
Gunārs Asaris, Rīgas galvenais arhitekts 27 gadus (1971–1998), vadīja pilsētas izaugsmi. Padomju režīms koncentrējās uz lētu un ātru dzīvokļu celtniecību, un Asaris to novirzīja uz nomalēm. Vērienīgs publiskās ārtelpas piedāvājums bija viņa projekts sporta kompleksam Lucavsalā. Arhitekts jau pirms Latvijas valstiskuma atjaunošanas dibināja kontaktus ar ārzemju kolēģiem.
1990. gados paralēli centieniem aizsargāt kultūras mantojumu uzkarsa nekustamo īpašumu tirgus, investīciju likmes kļuva augstākas un projektu realizācijas klimats — krimināls. Asarim 1996. gadā uzbruka noziedznieki, un policija izteica minējumus, ka uzbrukums noticis sakarā ar viņa nostāju, nepiekrītot degvielas uzpildes stacijas celtniecībai pilsētas centrā. Asaris, atsakoties no pilsētas galvenā arhitekta pienākumiem, varēja teikt, ka vēsturiskā Rīga ir saglabāta par augstu cenu.
Racionāli domājošais Gunārs Asaris vēlējās noteikt Rīgas attīstības vadlīnijas, pilsētai komunicējot ar iedzīvotājiem un investoriem. «Mūsdienās individuālo atbildību ir nomainījusi kolektīvā. Globalizācija ir metusi izaicinājumu sabiedrības sociālajiem un kultūras modeļiem. Pilsētas arhitektiem «vecie, labie laiki» ir pagājuši,» raksta Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone.
Izstāde «Divi ģēniji» Latvijas Arhitektūras muzejā būs skatāma no 24. maija līdz 30. augustam.
Viedokļi