Kinorežisoru Laura un Raita Ābeļu eksperimentālā animācijas filma, pieaugušo pasaka «Dieva suns» iekļauta prestižā Kannu kinofestivāla filmu tirgus programmā «Fantastic 7», kuras mērķis ir atbalstīt un popularizēt talantīgākos jaunos žanru filmu veidotājus. «Dieva suns» veidota, izmantojot rotoskopijas tehniku, kas animācijas radīšanai izmanto filmētu materiālu.
Brāļu Ābeļu filmas «Dieva suns» sižets sakņojas vēsturiskā notikumā — zināmākajā vilkaču prāvā Ziemeļeiropā «Vilkača Tīsa lietā», kur tiesas laikā baznīcā kāds 82 gadus vecs vīrs drosmīgi sevi pasludināja par vilkaci jeb Dieva suni, stāstot par savām cīņām pret raganām un burvjiem elles dziļumos. «Kā pēta antropologi, Livonijas vilkači nav tikai ļaunas būtnes, kas pārtop par vilku, tie līdzinās šamaņiem, dziedniekiem, zirgu vārdotājiem vai, iespējams, afērsitiem viltniekiem. Katrā ziņā skatītājs tiks īpatnēji izklaidēts,» stāsta režisori Raitis un Lauris Ābeles.
Filmas autori savij reālo vēstures notikumu ar izdomu. Filma darbība noris Livonijā, 1692. gada rudenī, tagadējās Mālpils rajonā Zaubē. Nerimstošs lietus, īsas dienas un tumšas naktis veido fonu virknei mistisku un aizraujošu notikumu, kas piemeklē mazās pilsētiņas iedzīvotājus. Kad tiek nozagta baznīcas relikvija, sākas raganu medības un ciemā ierodas Dieva suns, kas cilvēkiem atnes noslēpumainu dāvanu.
«Šis projekts tapa ciešā sadarbībā ar mūsu draugu un vizionāru mākslinieku Hariju Grundmani, un viņa iedomātā un Aigara Gercāna atdzīvinātā pasaule skatītāju aizvedīs aizraujošā, reizē nopietnā un nešpetnā ceļojumā,» norāda režisori. Harijs filmai izraudzījies rotoskopijas tehniku, kas iemantoja popularitāti 1980. gados, bet kopš tā laika daļēji piemirsta. Radot animāciju uz video bāzes, tēlu kustībām piemīt lielāks dzīvīgums un reālisms, turklāt to var izdarīt salīdzinoši ātri.
Veidojot «Dieva suni», pēc scenārija tapšanas vispirms uzzīmēts diezgan precīzs kadrējums, kam piešķirta kustība, lai aktieriem dotu norādes par ainas ieceri. Tālāk viss filmēts, aktieriem darbojoties pie zilā ekrāna. Harijs atzīmē, ka tas var būt izaicinoši, jo aktierim jāspēj nodot izteiksmīgas, animācijā pamanāmas emocijas, atrodoties no konteksta atrautā vidē. Tālāk, izmantojot programmu «EbSynth», nofilmētais materiāls pārvērsts animācijā. Vide, kas veidota filmai atsaucas uz reālām lokācijām Latvijā, piemēram baznīca un krogs atsaucas uz konkrētām ēkām Brīvdabas muzejā. Lokācijas veidotas 3D un tālāk pārzīmētas, lai mazinātu pārāk perfekto modeļa sajūtu.
«Rotoskopija nav tikai tehnika. Šajā animācijas veidā ir tapušas pašas drosmīgākās, nekaunīgākās un skaistākās animācijas filmas. Noskatieties jebko no Ralfa Bakši, piemēram «American Pop» (1981) vai «Fire and Ice» (1983)! Paskatieties žanra klasiku «Heavy Metal» (1981), kura ietekmējusi ne vienu vien mūsdienu filmu! Vai piemēram šobrīd svaigo «The Peasants» (2023) no «Loving Vincent» veidotājiem. Šie visi darbi ir kaut kas starp filmu, animāciju un sapni,» stāsta Harijs.
77. Kannu kinofestivāls notiks no šī gada 14. līdz 25. maijam. Tā laikā norisinās ar filmu tirgus «Marché du Film», kura programmai «Fantastic 7» izvēlēts arī «Dieva suns». Šajā programmā septiņiem filmu veidotājiem ir iespēja parādīt savus nupat tapušos darbus industrijas pārstāvjiem — kino izplatītājiem un producentiem —, lai veidotu jaunas sadarbības. Katru gadu tiek izvēlēti septiņi augsta līmeņa filmu festivāli, kas katrs var izvirzīt vienu filmu. «Dieva suni» programmai nominējis Tallinas kinofestivāls «Melnās naktis» (Tallinn Black Nights).
Filmas scenārija autori ir Ivo Briedis un brāļi Ābeles, galvenais animācijas mākslinieks Harijs Grundmanis, galvenais animators Aigars Gercāns, filmas operators Mārcis Ābele. Aktieru ansambli veido unikāls sastāvs: mācītāja lomā Regnārs Vaivars, vilkatis — Einārs Repše, barons — augumā dižais Kristians Kareļins. Producē — Raitis Ābele («Tritone Studio», Latvija) un Kristele Pudāne («Lumiere Lab», ASV). Filmas tapšanu atbalsta Nacionālais Kino centrs (ERAF / REACT-EU projekts «Latvijas kino industrijas uzņēmumu izaugsme, veicinot to profesionālo veiktspēju» Nr.13.1.4.0/22/I/001).
Viedokļi