Iepazīstinām ar deviņiem Latvijas Dizaina gada balvas 2024 (LDGB) rudens atlases darbiem vides dizaina kategorijā, kurus atlases žūrija izvirzījusi dalībai konkursa otrajā kārtā. Kopumā vides dizaina kategorijā tika saņemti 19 pieteikumi.
Vides dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja Ieva Zībārte komentē: «Vides dizaina kategorijā bija pieteikti gan lieli publiskās telpas projekti, gan miniatūras izstādes, atklājot mērogu, kādā strādā dizaineri. Šī ir arī kategorija, kurā darbus piesaka plašs vides veidošanas speciālistu loks — dizaineri, mākslinieki, arhitekti, scenogrāfi un citi. Iesniegtie darbi piedāvāja risinājumus publiskās telpas sakārtošanai, ēku un materiālu atkārtotai izmantošanai, kultūras, iepirkšanās un ēdināšanas projektu patīkamai un funkcionālai lietošanas pieredzei.»
Nominanti
Dailes teātra priekšlaukums
Darba autori — «MADE arhitekti» (Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava) sadarbībā ar Evelīnu Ozolu un Edgaru Zvirgzdiņu. Darba pasūtītājs — «Valsts nekustamie īpašumi» un Rīgas domes Īpašuma departaments
Dailes teātris ir iemīļots kultūras galamērķis un izcils modernisma arhitektūras piemērs, taču tā priekšlaukums nebija atjaunots kopš 1970. gadiem. Tas bija sliktā tehniskā stāvoklī, nedrošs un nepievilcīgs, bet tajā izvietotās stāvvietas uzskatāmi demonstrēja pilsētas autocentriskumu un degradēja apkārtējo vidi. Laukuma pārbūve ir būtiski mainījusi prioritātes šajā publiskajā ārtelpā, pirmajā vietā liekot gājēju ērtības un labsajūtu. Laukumā saglabāta teātra arhitektūrai un modernisma garam raksturīgā kompozīcija, labiekārtojuma principi un materiāli, bet radīta jauna gājēju kustības un uzturēšanās stratēģija, tiecoties laukumu padarīt pieejamu un drošu ikvienam — izveidojot virsmu bez liekiem šķēršļiem un pakāpieniem, padarot laukumu ievērojami zaļāku, uzlabojot apgaismojumu nakts stundās, ieviešot ilgtspējīgu lietusūdens novadīšanu un sakārtojot teātra vizuālo komunikāciju pilsētvidē. Projektu izstrādājusi starpdisciplināra komanda, kas uzvarēja pilsētas rīkotajā metu konkursā. Vairāk par projektu — šeit.
Izstāde «No Arkādijas līdz Marsam»
Darba autors — Rūta Jumīte, Anda Boluža. Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālā bibliotēka
Izstādē «No Arkādijas līdz Marsam» Rīgas parku vēsture tika skatīta caur protestiem, politiku un aktīvismu. Tās centrā ir unikālā vēsturiskā Rīgas dārzu un parku tresta kolekcija LNB krājumā, kas ietver pilsētplānotāja Georga Kūfalta (1853–1938), daiļdārznieka Andreja Zeidaka (1874–1964) un citu autoru oriģinālos plānojumus. Rādot parku vēsturi, izstāde vienlaikus aktualizē jautājumus par pilsētas zaļās zonas nākotni klimata krīzes un politiskās nestabilitātes laikos. Daudzslāņaino un mūsdienīgo vēstījumu izstādē nes plašs eksponātu klāsts — no video darbiem (Mārtiņš Grauds, Andrejs Strokins) līdz dokumentālajai fotogrāfijai (Uldis Briedis, Reinis Hofmanis), no liela mēroga ilustrācijas (Lote Vilma Vītiņa) līdz telpiskām konstrukcijām un skaņas struktūrām (protestu teltis un Maksima Šenteļeva audio). Ekspozīcija rāda, cik dažādi ir bijuši cilvēku sapņi, konflikti un to rezultāts — no idilliskās laimes zemes līdz neapdzīvotai planētai. Vairāk par izstādi — šeit.
Ekspozīcija «Kosmiskais dejotājs»
Darba autors — Dace Sūna. Darba pasūtītājs — Eindhovenas Dizaina akadēmija
Kopš pirmās atombumbas detonācijas 1945. gadā cilvēce ir dzīvojusi kodolieroču laikmetā, kurā mums ir jāsaprot ne tikai sava individuālā nāve, bet arī civilizācijas nāve. «Kosmiskais dejotājs» ir ieskaujoša instalācija, kas aicina apmeklētājus meditatīvā apcerē par dzīves ciklu: radīšanu, saglabāšanu, iznīcināšanu un atdzimšanu. Apmeklētāji sēž ap ūdens baseinu, kas darbojas kā maņu pastiprinātājs un fokusē viņu uzmanību uz ūdens pilienu, kas simbolizē daļiņu jeb eksistences pamatvienību. Koncentrējoties uz to, kā viena ūdens lāse cikliski dodas cauri pārmaiņām, izzūd ego un orientācija telpā un apmeklētājs jūtas vienots ar visumu.
Mācību centra/biroja ēkas interjers
Darba autors — Guntis Ziņģis un Kristīna Reinberga. Darba pasūtītājs — «Hagberg»
Apsaimniekošanas uzņēmuma «Hagberg» mācību centra/biroja ēka atrodas piepilsētas industriālajā zonā, tāpēc, lai iekļautos kontekstā, ēka veidota industriālā stilā. Ēka projektēta ekonomiski — tas attiecas gan uz ekonomisku būvniecību, gan ekonomisku ēkas uzturēšanu un resursu taupīšanu. Apkurei tiek izmantots siltumsūknis, uz jumta uzstādīti saules paneļi, ārējās žalūzijas pasargā logus no pārkaršanas. Klients ir vietējais uzņēmums, kas radījis vietu izaugsmei, tehnoloģiju apguvei un apmācībām esošajiem un jaunajiem darbiniekiem. Ēku būs iespējams izmantot arī semināru un lekciju rīkošanai vietējai pašvaldībai un apkaimes iedzīvotājiem.
Kafejnīca «Pitraga Pietura»
Darba autors — «MADE arhitekti». Darba pasūtītājs — «Sur mer»
«Pitraga Pietura» ir info punkts un kafejnīca, kas izveidota bijušajā zivju ceha caurlaides ēkā, saglabājot esošo estētiku un pievienojot laikmetīgus un funkcionālus dizaina elementus. Slīteres nacionālā parka bagātība un balto smilšu pludmales klātesamība mudināja arhitektus radīt izsmalcinātu arhitektūru. Satikšanās vieta tika veidota, izmantojot esošo silikātķieģeļu substanci un papildinot to ar ceha kontekstā iederīgām metāla un koka apšuvuma plaknēm. Paviljons ir dinamisks, vasarā atverot jumta vairogus, tā ietekmes un satikšanās zona tiek paplašināta, kamēr ārpus sezonas ar aizvērtiem vairogiem ceļotājiem ir pieejami soli, kur piesēst. Saglabāti esošie materiāli, daļa izmantoti atkārtoti, trūkstošie elementu atrasti cehā, nodrošinot organisku iekļaušanos dabas un esošo ēku kontekstā. Estētisks baudījums, ilgtspējīgi un apritīgas būvniecības risinājumi, kā arī komūnas daudzdimensionāls dialogs ar apkārtnes iedzīvotājiem «Pitraga Pieturu» ierindo starp «Jaunā Eiropas Bauhaus» piemēriem.
Restorāna «Rīsi + Nūdeles» interjers
Darba autors — Žanete Zakovica–Ozoliņa. Darba pasūtītājs — «Agates Āzijas virtuve»
«Rīsi + Nūdeles» ir Āzijas garšu restorāns, kas savu mājvietu radis senā 18. gadsimta namā Liepājā, Pasta un Graudu ielas stūrī. Uzsākot darbu pie projekta, autore vēlējās izvairīties no stereotipiem un tradicionālo Āzijas restorānu interjeru interpretācijas. Mērķis bija veidot mūsdienīgu un mājīgu interjeru, respektējot vēstures liecības un papildinot ar elegantiem dizaina elementiem. Veicot pamatīgu pārbūvi, atsegta un apmeklētāju acīm pieejama atstāta senā laukakmeņu, dakstiņu drumstalu un kaļķa javas mūrējuma siena ar oriģināliem gravējumiem. Tāpat tika restaurēta vēsturiskā kolonna, kas atradās zem rīģipša kārtām.
Rīgas cirka vēsturiskās arēnas pārbūve
Darba autors — «No Rules Just Architecture». Darba pasūtītājs — «Rīgas cirks»
Rīgas cirka ēka, kas projektēta 1888. gadā pēc arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta, ir viena no vecākajām Eiropā, vienīgā pastāvīgā cirka ēka Baltijas valstīs, kā arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Cirka arēnas atjaunošana ir pirmais solis ceļā uz cirka kvartāla pārbūvēšanu par daudzfunkcionālu kultūrvietu. Cirka kvartāla pārbūves pirmajā kārtā veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kas ir arī projekta finansējuma avots. Projekta lielākais izaicinājums bija vienlaicīgi ar siltināšanas projekta īstenošanu paveikt fundamentālus darbus ēka pārbūvē, pie kuriem nebūtu jāatgriežas, īstenojot nākamās pārbūves kārtas, kā arī nodrošinot arēnas funkcionēšanu jau tagad. Turpinot nestandarta būvniecības tradīciju, kas raksturo vēsturisko ēku, «No Rules Just Architecture» kopā ar inženieriem un būvniekiem ir realizējuši neparastu, pasaules mērogā unikālu pilnkoka kupola konstrukciju, kas ir spējīga uzņemt gan konstruktīvās, gan darba slodzes, ko rada dažādi izrāžu scenāriji. Vairāk par projektu — šeit.
Scenogrāfija dubultizstādei «Viens»
Scenogrāfe un māksliniece — Liene Pavlovska, grafikas dizainers — Artis Tauriņš, ideja un koncepcija — Mārtiņš Bērziņš, Ieva Ķīse, Solvita Lapiņa, Dora Pauzere, Zanda Rozenberga. Darba pasūtītājs — Memoriālo muzeju apvienība
Divu muzeju veidotā izstāde «Viens» vēsta par Raiņa un Ojāra Vācieša līdzībām un saskares punktiem. Izstāde «Viens» stāsta gan par abu dzejnieku vientulības sajūtu, gan viņu attiecībām ar varu, izaicinājumiem un dzīvesbiedrēm. Izstādes dizains, iekļaujoties memoriālajā vidē, palīdz aktualizēt vientulības tēmu. Rādot divu dažādos laikmetos dzīvojušu ģeniālu dzejnieku vientulības izjūtu caur viņu dzeju, papildinot to ar mūziku un scenogrāfiju, kā arī akcentējot līdz šim mazāk zināmus muzeja priekšmetus memoriālajā vidē, izstādes autori vēlējušies parādīt, cik reizē sāpīga, bet būtiska kā radīšanas priekšnosacījums ir vientulība. Izstādē risināta sievietes pašnoteikšanās tēma, stāstot par Aspaziju un Ludmilu Azarovu ne tikai kā slavenu dzejnieku dzīvesbiedrēm, bet sievietēm, kas radījušas pašas, reizē esot spēcīgs atbalsts radošajā darbā un ikdienas dzīvē saviem vīriem.
Oskara Pavlovska izstāde «Neatlaidība»
Ilustrators un mākslinieks — Oskars Pavlovskis, scenogrāfija — Liene un Oskars Pavlovski, kurators — Dāvids Šilters (David Schilter), izstādes dokumentācija — Artūrs Daukulis. Darba pasūtītājs — Biedrība «Neatlaidība» un biedrība «Grafiskie stāsti» («Kuš! Komikss»)
Oskara Pavlovska personālizstāde Kalnciema ielas galerijā balansēja starp dizaina un mākslas notikumu. Mākslinieka veidotās skulptūras ir trīsdimensionāli ilustratīvi tēli, kas, lai gan šķietami bērnišķīgi un utilitāri, ieskatoties tuvāk, kļūst baisi un izaicina idejas par jauko, skaisto un neglīto. Izstādes scenogrāfija veidota kopā ar mākslinieci un scenogrāfi Lieni Pavlovsku. Telpiskais risinājums, līdzīgi kā Oskara Pavlovska darbi, kas balansē starp dizainu, ilustrāciju un mākslu, apvieno skulptūras vienotā veselumā, scenogrāfijai kļūstot gan par patstāvīgu vienību, gan daļu no darba. Vairāk par izstādi — šeit.
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Ziemas pieteikšanās konkursam notiks no 2024. gada 2. janvāra līdz 15. februārim.
Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.
Viedokļi