24. novembrī Briselē notika Eiropas Savienības izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes tikšanās, kurā tika pieņemti digitālo spēļu industrijas stiprinoši pasākumi. Ministri debatēja par nepieciešamo rīcību, lai uzlabotu mākslinieku un citu kultūras profesionāļu darbu apstākļus un sociālo nodrošinājumu.
«Digitālās spēles ir kļuvušas par ievērojamu radošo industriju daļu, pasaules mērogā pārspējot mūzikas un kino industrijas apgrozījumu. Šī nozare ir daļa no laikmetīgās kultūras, arī Latvijā mēs varam lepoties ar izstrādātājiem, kuru darbs ieguvis pasaules līmeņa ievērību un atzinību. Vienlaikus līdz šim nozarei pietrūkusi atzīšana, ka tā ir daļa no kopējās kultūras ekosistēmas, kā arī kādi specifiski mērķēti atbalsta mehānismi. Spēļu izstrāde ir starpdisciplinārs darbs, to pārsvarā veic mazie un vidējie uzņēmumi, kuru konkurētspēju var veicināt ar atbilstošām izglītības programmām un mērķtiecīgu atbalstu. Tas nodrošinātu vienlīdzību un daudzveidību, kā arī Eiropas digitālo spēļu nozares ilgtspējīgu attīstību. Kultūras ministrijā jau esam tikušies ar spēļu izstrādātāju pārstāvjiem, šo sadarbību turpināsim, lai Latvijas kultūra un ekonomika būtu ciešākā saskarē ar izstrādātāju vajadzībām,» saka kultūras ministre Agnese Logina.
Padomes pieņemtajos secinājumos ir uzsvērts digitālo spēļu izaugsmes potenciāls, kā arī nozares mijiedarbība ar citām nozarēm, tās loma kultūras satura izplatīšanā un daudzveidošanā. Izcelta arī spēļu iespēja pārstāvēt dažādu sabiedrības daļu pieredzes, tāpat kā nozares potenciāls darba vietu un ieņēmumu radīšanā. Aptuvenais digitālo spēļu tirgus Eiropā 2022. gadā bija 23,48 miljardi eiro, taču salīdzinoši jaunajā nozarē atzīmēti arī izaicinājumi ar standartizētu, specifisku datu apkopošanu.
Padomes politikas debatēs pārrunāti arī dalībvalstu labās prakses piemēri un ieteikumi rīcībai, lai uzlabotu mākslinieku, radošo profesiju pārstāvju un kultūras darbinieku dzīves un darba apstākļus. Tika dots mandāts Eiropas Komisijai strādāt pie īpaša «Eiropas mākslinieku statusa» noteikšanas, veidojot kopīgas nostādnes kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto darba nosacījumiem un nosakot minimālos kopīgos standartus visās ES dalībvalstīs, vienlaikus ievērojot un respektējot dalībvalstu un ES pienākumus attiecībā uz darba tirgu un kultūras politiku.
Kultūras ministre Agnese Logina uzsvēra, ka veicinot kultūras nozares digitālo pilnveidi un zaļo kursu, jau tagad jādomā par nākamo ES daudzgadu budžeta ietvaru pēc 2027. gada. Tam primāri jāfokusējas uz iespēju kultūrā un radošajās nozarēs nodarbinātajiem pilnveidot prasmes, kas piemērotas mainīgās pasaules vajadzībām. Toskait ir ļoti svarīgi Eiropas līmenī līdztekus inovāciju un mākslīgā intelekta attīstībai domāt, kā saglabāt jaunrades vērtību, respektējot autortiesības un novērtējot sabiedrības labbūtības un Eiropas piederības izjūtas veicināšanu.
Viedokļi