Notiks diskusija par padomju modernismu Baltijā

Diskusijā un prezentācijās «Padomju modernisms Baltijā: starp nacionālo mantojumu un koloniālo pieredzi. Aktualitāte, pētniecība, reģenerācija» tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā uztvert un rīkoties ar padomju laika arhitektūras mantojumu Latvijā un Baltijā. Pēdējās desmitgadēs sociālistiskā modernisma arhitektūra nonākusi starptautisku pētnieku uzmanības centrā. Tikmēr pats arhitektūras mantojums bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī, pakļauts pamestībai vai radikālām pārbūvēm. Publiskajā telpā to nereti saista ar padomju perioda ideoloģiskās kontroles un standartizācijas politiku un zemu būvniecības kvalitāti. Latvijā šie jautājumi pēdējos gados kļuvuši īpaši aktuāli saistībā ar asajām diskusijām par ēkas Elizabetes ielā 2 (bijušās Komunistiskās partijas Centrālās komitejas mītnes) nākotni, Rīgas Kongresu nama pārbūvi par Rīgas koncertzāli, kā arī vēlīnā sociālisma dzīvojamo ēku ilgtspējas izvērtējumu. Arī Krievijas kara Ukrainā rezultātā sabiedrībā noris aktīva un kritiska PSRS laiku materiālā mantojuma pārvērtēšana.

Baltijas reģiona pētnieku prezentācijas un diskusija taujās par pēckara modernisma arhitektūras vērtību un unikalitāti, kā arī tās nacionālo un reģionālo nozīmi. Vai mūsdienās tā tiek atzīta un uztverta kā nacionālā mantojuma daļa, un kādas ir šo ēku izmantošanas perspektīvas nākotnē? Izvērtējot šo periodu, iespējams pievērsties arī Baltijas valstu arhitektu centieniem aktualizēt starpkaru tradīcijas, apzināt Ziemeļvalstu modernisma piemērus un izcelt vietējo un nacionālo specifiku, neraugoties uz ierobežojumiem.

Diskusijā, balstoties uz konkrētiem piemēriem, pētnieki, kuratori un arhitekti runās par Baltijas pēckara modernisma situāciju. Arhitektūras vēsturniece, Viļņas Universitātes profesore un vairāku grāmatu autore Marija Dremaite savā prezentācijā «Pēckara modernisms Baltijas valstīs. Starp nostaļģiju un kritiku» piedāvās pārskatu un analizēs pēdējo divdesmit gadu laikā notikušo strīdīgās pēckara modernisma arhitektūras pētniecību Lietuvā, sekmīgu un neveiksmīgu projektu piemērus un jaunas pieejas. Arhitektūras vēsturnieks, kurators un Igaunijas Mākslas akadēmijas profesors Andress Kurgs lasījumā «Linnahall: reāli eksistējošā sociālisma drupas?» analizēs 1980. gada Maskavas Olimpisko spēļu vajadzībām celtās Tallinas Pilsētas halles piemēru, izceļot simboliskus un materiālus izaicinājumus ēkas uzturēšanā neatkarības periodā, un spekulējot par tās nākotnes izredzēm. Savukārt Uldis Lukševics, Ieva Lāce–Lukševica un Elīna Lībiete no arhitektu biroja «NRJA »pievērsīsies tēmai «Latvijas pēckara modernisma arhitektūras neuzrakstītā vēsture», ko viņi jau vairākkārt aktualizējuši, piedaloties Venēcijas arhitektūras biennālē (2014. un 2021. gadā), rosinot sarunu par Elizabetes ielas 2 ēkas nākotni, kā arī 2020. gadā atverot arhitektūras galeriju «MAD telpa», kas šogad uzsāka otro sezonu.

Diskusija «Padomju modernisms Baltijā: starp nacionālo mantojumu un koloniālo pieredzi. Aktualitāte, pētniecība, reģenerācija» notiks 5. oktobrī plkst. 18.00 Elizabetes ielā 2, konferenču zālē. Pirms diskusijas plkst. 17.15 ēkā notiks ekskursija, kuru vadīs NRJA pārstāvji. Pasākums notiks angļu valodā. Plašāka informācija — šeit.

Pasākumu organizē pētnieces Māra Traumane un Dina Suhanova, Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūts (LMDA) un Latvijas Mākslas akadēmija. Diskusija notiek Valsts pētījumu programmas «Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai» projekta «Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide» (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) ietvaros. Tas iekļauts Arhitektūras nedēļas 2023 programmā.