Industriālā mantojuma dienas noslēgs paneļdiskusija

«Izskan bažas par to, ka tehnoloģiju straujā attīstība no nepieciešama un utilitāra līdzekļa telpas ērtai lietošanai tās ir padarījusi par līdzvērtīgu konkurentu cīņā par fizisko telpu. Šīs bažas varētu būt saprotamas ikvienam, kuru satrauc iespēja, ka par patstāvīgu būtni varētu pārvērsties mākslīgais intelekts — tehnoloģija ar savu subjektivitāti un autorību, un vēl lielāku ietekmi fiziskajā telpā, kurā arī cilvēks varētu kļūt par tādu pašu resursu, kāds tam iepriekš bija visa pārējā daba. Savukārt arhitektūras kā atsevišķas profesionālas disciplīnas robežās šo trauksmes sajūtu, iespējams, rada fakts, ka to ideju vietā, kas «tradicionāli» definēja arhitekta uzdevumu un tika iemiesotas celtnes tehnoloģiskajos risinājumos un telpiskā veidola emocionālajā vēstījumā, arvien uzstājīgāk nāk citas — ar citiem telpas lietojuma mērķiem, citu racionalitāti un citām pretenzijām pret vietu fiziskajā telpā. Ierastos priekšstatus par to, kā jāfunkcionē un jāizskatās arhitektoniski un tehnoloģiski organizētai telpai, šīs idejas tiecas vai nu izspiest pilnībā, vai pabīdīt tos malā un padarīt par dekoratīvu elementu vai atribūtu ar kultūrvēsturiski sentimentālu vērtību.

Šādā veidā varētu raksturot arī modernisma revolūciju pirms vairāk nekā 100 gadiem ar atsauci uz «formu, kas seko funkcijai», Lekorbizjē pūrisma, «dzīvojamās mašīnas» un Mīsa van der Roes «less is more» idejām, un pieņemt, ka mūsdienu šķietami totālā atkarība no tehnoloģiju progresa ir šīs revolūcijas likumsakarīgs turpinājums (un ar vieglu roku norakstīt postmodernisma epizodi kā savdabīgu pirmsmodernisma ideju vēstures revanša mēģinājumu). Taču, iespējams, ka smagāko triecienu modernistiskā pasaules izjūta saņem tieši tagad, kļūdama pati par savu karikatūru — sabiedrības labklājības un «labākas dzīves» vārdā gluži vai barokālu smagnējību ieguvis gan telpas organizēšanas birokrātiskais regulējums, gan inženiertehniskie risinājumi. Nemaz nerunājot par to, cik lielā mērā tehnoloģiju progresu un kopējās telpas kolonizēšanu un apropriēšanu nosaka vēlā kapitālisma loģika, kurā, kā ironizē britu kritiķis Olijs Vainraits (Olly Wainwright), «forma seko finansēm»,» diskusijas tēmu ieskicē tās moderators Vents Vīnbergs.

Vents Vīnbergs ir kultūras kritiķis un publicists ar arhitekta izglītību. Kopš 2006. gada radījis vairāk nekā 250 publikāciju — eseju, recenziju un interviju žanrā par mūsdienu arhitektūru, mākslu un kultūru —periodikā, profesionālajos izdevumos un digitālajos medijos Latvijā un ārzemēs. To skaitā ir raksti arhitektūras izdevumu sērijā «Process» (2008–2013), grāmatās «V*X Latvijas arhitektūra kopš 1991. gada» (2011), «Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju» (2018), «Drīz» (2020), kā arī esejas izstāžu katalogos un laikmetīgās mākslas izdevumos. Arhitektūras un mākslas izstāžu līdzkurators un dalībnieks, vairāku teātra scenogrāfiju autors. Vents aizstāv ideju par arhitektūru kā būtisku kultūras dzīves sastāvdaļu un interesējas par individuālas personības lomu arhitektūras procesos.

Paneļdiskusiju «Pirms un pēc» notiks trešdien, 27. septembrī, plkst. 19.00 kvartālā «Provodņiks» Ganību dambī 63, 2. stāvā, piekļūšana no Aptiekas ielas, ieeja A. Dalība pasākumā — par ziedojumiem. Par paneļdiskusijas apmeklējumu sertificētiem arhitektiem ir iespēja saņemt kredītpunktus.

Pirms lekcijas, plkst. 17.30—18.30, interesentiem ir iespēja doties ekskursijā pa «Provodņika» ēku — 360 metrus garo un piecus stāvus augsto bijušo gumijas rūpnīcu «Provodņik», kas reiz bijusi viena no pasaulē lielākajām gumijas preču ražotnēm.

Industriālā mantojuma dienas ir pasākumu cikls, kurā notiek lekcijas par agrāko industriālo ēku arhitektūru mūsdienās, to transformāciju, teritoriju reģenerāciju un revitalizāciju. Sekot līdzi Industriālā mantojuma dienu jaunumiem iespējams Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā. Pasākumus rīko — radošais kvartāls «Provodņiks» un Latvijas Arhitektu savienība. Pasākuma atbalstītāji: nekustamo īpašumu attīstītājs «Realto», biedrība «Attīstībai un nākotnei», biedrība «Plēšas», Latvijas Nacionālā bibliotēka. Pasākumi tiek īstenoti ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.