Lekcija par industriālā mantojuma izmantošanu Lietuvā un Igaunijā

Kā norāda Artis Zvirgzdiņš, vēl salīdzinoši nesen bija pieņemts uzskatīt, ka Latvijas arhitekti salīdzinājumā ar igauņiem un arī lietuviešiem ir daudz spēcīgāki tieši dažādās renovācijas arhitektūras jomās. Tam ir bijis savs pamats, jo no Baltijas valstīm Rīga bija nozīmīgākais kādreizējās Krievijas impērijas un arī Padomju Savienības rūpniecības centrs, atstājot ievērojamu industriālo mantojumu. Šodien par Rīgas identitātes interesantāko un vērtīgāko daļu nereti tiek uzskatīts tieši pirmā industriālā laikmeta radītais mantojums, ko veido ne tikai no ķieģeļiem celtās fabriku ēkas, bet teju vai viss vēsturiskais centrs ar parkiem un bulvāriem, publiskajām ēkām un greznajiem īres namiem, kā arī strādnieku koka mājas pilsētas apkaimēs.

«Šī mantojuma apgūšana un pārizmantošana, piemērojot šodienas vajadzībām, ir bijis apjomīgs uzdevums, kas nekad nebeidzas, rosinot Latvijas arhitektus attīstīt prasmes, meklēt dažādas pieejas un risinājumus šai jomā. Tomēr, aplūkojot situāciju šajā sfērā šodien gan Tallinā, Viļņā, gan Kauņā un Tartu, redzam īstenotus projektus, starp kuriem ir ne viens vien, kam vēriena un konceptuālā ziņā Rīgā nav līdzīgu,» atzīmē Artis. Interesantākie starp tiem aptver veselus kvartālus, pārvēršot kādreiz monofunkcionālās rūpnieciskās vai militārās teritorijas par pilnvērtīgu mūsdienu pilsēttelpas daļu, veidojot spilgtus un aktīvus pilsētnieciskās kultūras epicentrus. Līdzās pazīstamajam Rotermana kvartālam Artis nosauc arī Telliskivi, «Fahle Park» un Noblesnera kvartālus Tallinā, kā arī arī Paupa (Paupys) un «Ogmios Miestas» kvartālus Viļņā, kas visi demonstrē atšķirīgas pieejas un stratēģijas. Lekcijā galvenais uzsvars tiks likts uz kompleksiem piemēriem, taču tiks aplūkoti arī atsevišķi spilgti un nozīmīgi projekti kā, piemēram, Kultūras katls, Igaunijas Mākslas akadēmijas ēka un Kalamajas tirgus Tallinā.

Arta Zvirgzdiņa lekcija «Industriālā mantojuma pārizmantošanas arhitektūra Igaunijā un Lietuvā» notiks trešdien, 23. augustā, plkst. 19.00 kvartālā «Provodņiks» Ganību dambī 63, 2. stāvā, piekļūšana no Aptiekas ielas, ieeja A. Dalība pasākumā — par ziedojumiem. Par dalību klātienes lekcijā sertificētiem arhitektiem ir iespēja saņemt kredītpunktus. Pieteikšanās lekcijai — šeit.

Pirms lekcijas, plkst. 17.30—18.30, interesentiem ir iespēja doties ekskursijā pa «Provodņika» ēku — 360 metrus garo un piecus stāvus augsto bijušo gumijas rūpnīcu «Provodņik», kas reiz bijusi viena no pasaulē lielākajām gumijas preču ražotnēm.

Industriālā mantojuma dienas ir pasākumu cikls, kurā notiek lekcijas par agrāko industriālo ēku arhitektūru mūsdienās, to transformāciju, teritoriju reģenerāciju un revitalizāciju. Sekot līdzi Industriālā mantojuma dienu jaunumiem iespējams Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā. Pasākumus rīko — radošais kvartāls «Provodņiks» un Latvijas Arhitektu savienība. Pasākuma atbalstītāji: nekustamo īpašumu attīstītājs «Realto», biedrība «Attīstībai un nākotnei», biedrība «Plēšas», Latvijas Nacionālā bibliotēka. Pasākumi tiek īstenoti ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.