Dabas resursiem turpinot izsīkt, pirmreizējie materiāli pamazām kļūs par greznību, ko drīz vairs nevarēsim atļauties. Dizainere Sarmīte Poļakova, kura Frankfurtē vada materiālu dizaina un izpētes studiju «Studio Sarmite», meklē veidus, kā ražošanas atlikumus pārvērst ilgtspējīgos produktos. Viņa ir pārliecināta, ka, mainot mūsu negatīvo priekšstatu par atkritumiem, spēsim labāk izmantot to potenciālu pārtapt jaunos materiālos.
Sarmītes vēlme veidot jēgpilnu dizainu, kas rosinātu pārmaiņas, aizsākās, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā. «Pēc bakalaura pabeigšanas manī valdīja šaubas par to, kas man kā produktu dizainerei būtu jārada. Likās, ka pasaulē jau ir pietiekami daudz krēslu un mēbeļu. Mākslīgi rast un risināt «funkcionālas problēmas» — pieeja, ko māca dizaina skolās — mani nesaistīja,» stāsta Sarmīte. Savam skatījumam atbilstošu mācību vidi dizainere rada Eindhovenas Dizaina akadēmijā, kur viņa sāka vairāk interesēties par to, kā produkti rodas un kur meklējami to pirmsākumi.
Savu pirmo materiālu Sarmīte radīja 2015. gadā, vēl pirms nolēma specializēties šajā konkrētajā jomā. No kokrūpniecības pārpalikumiem izgatavotais «PineSkins» bija viņas maģistra darbs Eindhovenā. Ādai līdzīgais materiāls radīts, izmantojot priežu mizu, kas mīkstināta un apstrādāta. Sarmīte norāda, ka priede ir kokrūpniecības ekonomiskais dzinējspēks, tāpēc meklēt veidus, kā lietderīgi izmantot industrijas lielo pārpalikumu daudzumu, šajā gadījumā mizas, kas parasti tiek sadedzinātas, ir būtiski. «Pēc studijām saņēmu nepārtrauktu interesi par materiālu, un tā nu sanāca, ka projekts turpināja dzīvot un augt, pirms pati zināju, kurā profesionālajā jomā vēlos attīstīties,» atzīmē dizainere.
Sarmītes pieeja dizainam ir intuitīva un rotaļīga — uzsākot projektu, viņa nefokusējas uz gala rezultātu, bet ļauj procesam sevi vadīt. «Pienāk mirklis, kad visi eksperimenti un idejas nostājas savā vietā un nāk «aha!» moments. Tad sāku pamatīgu teorijas izpēti un meklēju speciālistus, kuri var palīdzēt attīstīt ideju funkcionālā materiālā,» stāsta dizainere. Šī radošā un praktiskā pieeja ļauj materiālus skatīt plašākā kontekstā, līdzīgi kā ekosistēmu. Piemēram, darbs pie «PineSkins» pamudināja Sarmīti meklēt veidus, kā likt lietā arī citas priedes daļas, ko neizmanto industrijā. Tā radās «PineResin» kompozītmateriāls, kas veidots no sveķiem un skaidām, pievienojot tiem dabiskus krāsu pigmentus. Keramikai līdzīgo materiālu var izmantot dažādu interjera priekšmetu veidošanai.
Sarmīte uzsver, ka būtiski izvērtēt materiālu un produktu dzīves ciklu un aplūkot to plašākā kontekstā. «Caur materiālu es varu radīt jaunus naratīvus. Piemēram, varbūt mums nemaz nevajag tik daudz ilgi dzīvojošu materiālu, bet gan vajadzētu radīt tos noteiktam periodam. Šajā laikā mēs aizvien vairāk vēlētos, kaut plastmasa nekalpotu tik ilgi,» norāda dizainere. Alternatīvs produkta dzīves cikla piedāvājums ir pamatā arī «Studio Sarmite» jaunākajam projektam «Pre–Loved», kas radīts sadarbībā ar dizaineri Māru Bērziņu. Izmantojot unikālu ražošanas tehnoloģiju, dizaineres rada neaustu tekstilu no nepārstrādājamiem tekstila atkritumiem un ražošanas atlikumiem. Noslēdzoties lietošanas ciklam, «Pre–Loved» audumu iespējams izārdīt, lai tā šķiedras varētu izmantot atkal no jauna. Arī auduma krāsošanai izmantotā tehnoloģija ir cikliska — Sarmīte kopā ar dabisko pigmentu speciālisti Ruā Alhalabi (Roua Alhalabi, «Roua Atelier») radījušas procesu, kas ļauj pigmentus izmantot atkārtoti un izvairīties no krāsas pārpalikumiem. Materiāla tehniskajā izpētē notikusi sadarbība arī ar Rīgas Tehniskās universitātes Polimēru materiālu tehnoloģijas katedru. Sarmīte atklāj, ka ražotāju interese par «Pre-Loved» ir liela, un šobrīd nākamais izaicinājums ir atrast veidu, kā uzsākt auduma ražošanu. Daļu procesa jau izdevies industrializēt, sadarbojoties ar rūpnīcu Vācijā, bet daļa procesa pagaidām ir roku darbs.
Paralēli darbam savā studijā Sarmīte palīdz uzņēmumiem pārdefinēt to ražošanas procesus un meklē iespējamos veidus, kā tie var izmantot ražošanas pārpalikumus. «Mēs dzīvojam laikā, kad esam pieraduši izvēlēties resursus no veikala plauktiem pēc savas patikas — pieejams viss, kas interesē. Tomēr tuvojas brīdis, kad tas vairs nebūs iespējams un mums būs jāizmanto tas, kas ir pieejams,» norāda Sarmīte.
Dizaineru atbildību veidot jēgpilnus un ilgtspējīgus risinājumus Sarmīte uzsver, arī izglītojot nākamos profesionāļus. Minhenes Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina nodaļā viņa darbojas kā materiālu speciāliste, savukārt Latvijas Mākslas akadēmijā Sarmīte pasniedz produktu dizainu. Paralēli viņa interesentiem piedāvā arī tiešsaistes kursus. Sarmīte norāda, ka topošajiem dizaineriem pašiem jāspēj definēt sev uzdevumi: «Dizainā un ražošanā aizvien vairāk tiek pievērsta uzmanība ilgtspējai, apritīgumam un ražošanas procesa uzlabošanai. Mums, dizaineriem, tas dod iespēju izcelt procesa nepilnības un tās vērst par labu.»
Vairāk par «Studio Sarmite» materiāliem — studijas mājaslapā. Sekot Sarmītes radošajam darbam iespējams dizaineres Instagram kontā.
Viedokļi