Jau otro gadu galvaspilsētā ar Rīgas domes atbalstu tiek īstenota Rīgas Drosmes un prieka vasaras kultūras programma, kas aicina iepazīt pilsētas apkaimes, satikties ar kaimiņiem un izbaudīt daudzveidīgu pasākumu klāstu. Programmas radošo koncepciju izstrādājusi kuratoru apvienība «Mākslas birojs», un tā pievēršas Rīgas apkaimju kultūrvēsturei un unikālajām vērtībām. Turpinot pagājušajā gadā aizsākto grafisko valodu, Drosmes un prieka vasaras vizuālajā identitāte, ko veidojis dizainers Valters Kalsers, apkaimju simboli savijušies krāšņās ornamentālās kompozīcijās.
Rīgas Drosmes un prieka vasaras programma aptver aptuveni 200 dažādu pasākumu, ko vieno sauklis «Drosme un prieks dzimst, kur satiekamies». Programmas mērķis ir ne vien piedāvāt laikmetīgās kultūras norises dažādās Rīgas apkaimēs, bet rosināt pilsonisko aktīvismu un iedzīvotāju līdzdalību, saliedēt rīdziniekus un veicināt pilsētvides atvērtību.
Izstrādājot programmas radošo koncepciju, «Mākslas birojs» kopā ar Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra speciālistiem centās apzināt katrai apkaimei raksturīgās identifikācijas zīmes, taču ātri secināja, ka tam nepieciešams nevis skats no malas, bet vietējo iedzīvotāju redzējums, tāpēc simboli tika izvēlēti sadarbībā ar apkaimju biedrībām. Kopumā Rīgas Drosmes un prieka vasaras vizuālajā sistēmā izšķirtas divpadsmit dažādas apkaimes: Ķengarags, Čiekurkalns, Torņakalns, Centrs, Purvciems un Pļavnieki, Iļģuciems, Jugla, Daugavgrīva, Vecāķi, Brasa, Ziepniekkalns un Zolitūde.
«Būtiski uzsvērt, ka Rīga ir vienota struktūra, kurā apkaimes ir tikpat svarīgas kā centrs. Piemēram, par Čiekurkalna atpazīstamības zīmi kļuvis izcilā arhitekta Vilhelma Bokslafa 1912. gadā projektētais ūdenstornis, kas atrodas Gaujas ielā 21. Savulaik tas ir bijis Rīgas lielākais ūdenstornis, un arhitektoniski tas saistāms ar jūgendstilu. Tagad tā siluets parādās Valtera veidotajā Čiekurkalna apkaimes svētku dizainā. Savukārt Torņakalnā akcentējam Torņakalna un Altonavas ielu tiltus, kas ir unikālas inženiertehniskas būves un nozīmīgi jūgendstila arhitektūras piemēri. Tā varētu turpināt, jo simbolu tik tiešām ir daudz,» stāsta Rīgas Drosmes un prieka vasaras radošā producente Līna Birzaka–Priekule no biedrības «Mākslas birojs». Stāsti par simboliem iekļauti arī kultūras programmas saturā — apkaimju tematiskajās ekskursijās, kā arī apkaimju svētkos.
Katrai no divpadsmit apkaimēm tika izvēlēti trīs simboli, kas veido tās unikālo rakstu, un vizuālās identitātes krāšņā estētika atsaucas uz šobrīd aktuālo «heritage maximalism» jeb «mantojuma maksimālisma» stilistiku, kas tiecas izcelt lokālo vēsturi. Grafikas dizainā saskatāmas atsauces arī uz Latvijas funkcionālās un dekoratīvās mākslas vēsturi — māksliniekiem, kuri savā daiļradē izmantoja latvisko ornamentu un citus kultūrvēsturiskus elementus, piemēram, Jūliju Madernieku, Jāni Krievu, Voldemāru Krastiņu, Rihardu Zariņu un citiem.
Lai bez grūtībām varētu izstrādāt plašu vizuālo materiālu klāstu, ornamentālo kompozīciju pamatā ir dinamisks režģis. Vizuālā sistēma balstīta tajos pašos modularitātes principos un formu valodā, kas bija redzami pagājušā gada Rīgas Drosmes un prieka vasaras grafiskajā identitātē, ko Valters Kalsers veidoja kopā ar savu kolēģi studijā «Support System Studio», dizaineri Eviju Krištopāni, kā arī dizaineri Kristiānu Mariju Sproģi, mākslinieku Miķeli Mūrnieku un kuratori Renāti Lagzdiņu. Turpinot pērn iesākto, arī šogad pilsētā izvietoti vairāki funkcionāli vides objekti — Nordeķu parkā un Torņakalnā pilsētniekus aicina atpūsties Miķeļa Mūrnieka veidotas šūpuļtīklu konstrukcijas.
Vairāk par Rīgas Drosmes un prieka vasaras norisēm — programmas mājaslapā.
Viedokļi