Arhitekta profesija Eiropā

Arhitekti Eiropā

Eiropā ir 620 000 arhitektu, un tas atbilst vienam arhitektam uz katriem 1000 cilvēkiem Eiropā. Prakšu skaits šogad pieaudzis par 20%, kompensējot 2020. gadā fiksēto kritumu. Profesija ir atkopusies pēc pandēmijas ― bezdarba līmenis ir 2%, kas ir viens no zemākajiem jebkad reģistrētajiem rādītājiem. Arhitekti ir atgriezušies pie pilnas slodzes darba, un pilnas slodzes nodarbinātība ir reģistrēta visaugstākajā līmenī. Salīdzinot ar vidējiem rādītājiem Eiropā, Latvijā ir visaugstākais nepilnu darba laiku strādājošo arhitektu īpatsvars — viena ceturtdaļa.

Pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami pieaudzis sieviešu īpatsvars profesijā. 2012. gadā 36% arhitektu bija sievietes, tagad tas ir pieaudzis līdz 46%, savukārt Latvijā arhitektes ir vairākumā — 54%. Atalgojuma atšķirība starp dzimumiem joprojām pastāv, taču kļūst arvien mazāka — šogad darba samaksas atšķirība starp dzimumiem ir 17%, kas, lai arī ievērojama, ir teju divreiz mazāka nekā tā bija pirms desmit gadiem.

To arhitektu īpatsvars, kuri sevi raksturo kā individuālas privātprakses vadītājus vai partnerus un direktorus, pēdējo desmit gadu laikā ir nepārtraukti pieaudzis. Attiecīgi mazāk nodarbināto ir starp algotiem arhitektiem, noslīdot līdz 18%. Latvijā gandrīz 60% arhitektu ir individuālie privātprakses vadītāji vai partneri, tikai 19% ir algoti darbinieki, 9% strādā kā frīlanceri un 10% strādā valsts sektorā.

Arhitektūras tirgus

Pandēmija izraisīja būvniecības ražošanas apjoma samazināšanos, taču līdz tam tirgus gandrīz katru gadu nepārtraukti pieauga neatkarīgi no ekonomikas cikla. Šī augšupejošā tendence 2022. gadā atsākās, lai gan jaunākie Eurostat dati liecina, ka, pasliktinoties ekonomiskajiem apstākļiem, izaugsme var samazināties. Piemēram, Latvija ir bijusi viena no retajām valstīm ar būvniecības tirgus kritumu, kopš pagājušā gada tam samazinoties par 5%.

Arhitektu noskaņojums par viņu nākotnes perspektīvām kopš pēdējās aptaujas ir uzlabojies, taču joprojām ir negatīvs — vairāk arhitektu paredz, ka viņu darba slodze nākamajos 12 mēnešos samazināsies, nevis palielināsies. Latvijas arhitekti pauž salīdzinoši augstu optimismu, 44% aptaujāto prognozējot pieaugošu darba slodzi tuvākā gada laikā.

Pētījumā secināts, ka arhitektūras tirgus ir ļoti atkarīgs no vienas jomas — vairāk nekā puse tirgus nāk no privātmāju projektēšanas darbiem. Divas trešdaļas no šī tirgus vērtības ir jaunu individuālo māju, piebūvju vai pārbūvju arhitektūras darbi. Kopumā 89% arhitektūras prakses vismaz zināmā mērā ir saistītas ar privātmāju projektēšanas darbiem. Kamēr darbs ar arhitektūras mantojumu veido 14% no Eiropas tirgus, Latvijai ir trešā lielākā arhitektūras mantojuma darbu tirgus daļa, kas ir 28%.

Arhitektūras prakse

Prakšu skaits Eiropā šogad ir pieaudzis līdz aptuveni 150 000. Tas vairāk nekā kompensē 2020. gadā reģistrēto kritumu. Toreiz tika spekulēts, ka arhitekti, kas strādā vienas vai divu cilvēku praksēs, pāriet strādāt uz lielākiem uzņēmumiem. Tomēr pandēmijas rezultātā lielākās praksēs, visticamāk, tika atbrīvoti darbinieki, tāpēc šie arhitekti varētu būt paši vai sadarbībā ar otru arhitektu izveidojuši savu uzņēmumu. Tas var izskaidrot, kāpēc kopējais prakšu skaits ir pieaudzis, īpaši, ņemot vērā, ka vislielākais pieaugums ir bijis tieši mazo prakšu skaitā, kurās strādā viens vai divi darbinieki. Tiek lēsts, ka 81% arhitektūras uzņēmumu Latvijā strādā tikai viens vai divi arhitekti.

Metožu klāsts, kā aprēķināt, cik daudz jāmaksā par piedāvātajiem arhitektūras pakalpojumiem, ir plašs. Šī gada aptauja liecina, ka vispopulārākā metode, ko izmanto 35% arhitektu, ir iekasēt maksu, pamatojoties uz procentuālo daļu no darba līguma vērtības. Šī metode tiek izmantota lielākajā daļā darbu septiņās valstīs, toskait Latvijā. Nedaudz mazāk arhitektu maksājumus aprēķina kā vienreizēju maksājumu un tikai 15% veic aprēķinu, pamatojoties uz stundas maksu.

Pēdējo 12 mēnešu laikā arhitektūras projektu konkursos pieteicās 16% arhitektu uzņēmumu, kas ir vairāk nekā 2018. un 2020. gadā. Taču mazāk piedāvājumu iesniegts OJEU projektiem  — konkursiem, kas publicēti no Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī —, vidēji tikai 0,5 pieteikumu uz vienu uzņēmumu. Visbiežāk minētie iemesli, kāpēc netika iesniegti OJEU piedāvājumi, bija apgrūtinošs un dārgs process vai pārāk saspringts grafiks.

To uzņēmumu vidū, kas pieteicās arhitektūras projektu konkursos, panākumu rādītāji ir uzlabojušies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tomēr augstāki panākumu rādītāji ir saistīti ar to, ka ir jāpavada daudz vairāk stundu, sagatavojot konkursa pieteikumus nekā iepriekš, tādējādi radot lielāku finansiālo slogu arhitektiem. Taču arī atlīdzība ir attiecīgi lielāka — gan vidējā saņemtā maksa par veiksmīgiem konkursa darbiem, gan vidējā saņemtā naudas balva ir lielāka nekā jebkurā no iepriekšējām aptaujām.

Arhitekts kā indivīds

Puse arhitektu min, ka viņi bieži izmanto 3D modelēšanas rīkus, un ceturtā daļa izmanto BIM rīkus, parādot, ka arhitektūra kļūst arvien digitālāka profesija. Līdz ar to arhitekti pilnveido savas zināšanas, lai uzlabotu savas kompetences un aptvertu vides ilgtspēju, un gandrīz puse arhitektu bieži izmanto ilgtspējīgas koncepcijas, projektējot ēkas ar zemu enerģijas patēriņu. Lielākajā daļā valstu arhitektu īpatsvars, kas izmanto ilgtspējīgas koncepcijas, ir tuvs Eiropas vidējam rādītājam, bet Latvijā šis īpatsvars ir tuvāks piektajai daļai.

EAP nozares pētījumus veic ik pēc diviem gadiem. Pilnu pārskatu var atrast šeit, savukārt tiešsaistes rīks ACE Observatory piedāvā vienkāršu veidu, kā izmantot lielo datu apjomu no šī un iepriekšējiem EAP nozares pētījumiem.