Atzīmējot Latvijas parlamenta simtgadi, nodibinājuma «Friedrich–Ebert–Stiftung Baltic States» Latvijas birojs ir izdevis vēsturnieces Inetas Lipšas pētījumu par sieviešu lomu Latvijas politikā starpkaru periodā un to, kāpēc Latvijas Saeimā tik ilgi netika ievēlētas sievietes.
Latvijas parlamenta pirmais sasaukums sanāca 1922. gadā. Par deputāti pirmā sieviete kļuva tikai ceturtajā Saeimā — tā bija pieredzējusī un sabiedrībā populārā politiķe Berta Pīpiņa. Grāmata «Viena. Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture Latvijā 1922–1934» atspoguļo sieviešu neatlaidīgo ieinteresētību politikā, viņu centienus kļūt par tās pilntiesīgām dalībniecēm un rāda, kāpēc par redzamāko šķērsli šī mērķa sasniegšanai kļuva tolaik vēlēšanās izmantotais grozāmo sarakstu princips. Analizējot kandidāšu rezultātus un darbību ikdienā, izdevums vēstī par politiski un sociāli aktīvo sieviešu balotēšanos Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, viņu izvēlētajām politiskajām stratēģijām un taktikām.
Grāmata saņēma nomināciju kategorijā «Dokumentālā literatūra» grāmatu dizaina konkursā «Zelta ābele 2022», savukārt tās autore Ineta Lipša saņēma «Gada vēsturnieka» balvu, no kuras atteicās, protestējot pret valsts atbalsta trūkumu vēstures pētniecībai. Gan pētījumu, gan šo izdevumu finansējusi nevis Latvijas valsts, bet gan Vācijas nevalstiskais nodibinājums sociālās demokrātijas vairošanai. «Es nevēlos izlikties, ka Latvijas valstī ar vēstures zinātni viss ir kārtībā; es nevēlos turpināt uzturēt to ilūziju, ka Latvijas politiķi nodrošina valsts finansējumu, lai vēsturnieki strādātu, pētot Latvijas pagātni,» tā savu atteikšanos no piešķirtās balvas komentē vēsturniece Lipša. Ar pilnu Inetas Lipšas paziņojumu iespējams iepazīties Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības mājaslapā.
Grāmatas vizuālā noformējuma autors ir dizainers Aleksejs Muraško, kurš šo akadēmisko izdevumu ar ievērojamu citātu, atsauču un fotogrāfiju apjomu padarījis viegli uztveramu un lasāmu. Grāmatā izmantoti attēli, kas pārfotografēti no vēsturiskajiem laikrakstiem, saglabājot oriģinālo rastru, tādējādi ienesot grāmatā vēstures elpu. Dažas fotogrāfijas to zemās kvalitātes dēļ izdevumā iekļautas pastmarkas izmērā, kontrastējot ar attēliem, kas aizņem visu atvērumu.
Grāmatas dizainu raksturo arī dažas veiksmīgas sakritības. Meklējot fotogrāfiju ar grāmatas varoni politiķi Bertu Pīpiņu, kā viens no attēliem tika izvēlēta kolāža ar visiem ceturtās Saeimas sasaukuma deputātiem. Bertu šajā kolāžā nav viegli atrast, jo, atbilstoši tā laika paražām, viņas uzvārds rakstīts vīriešu dzimtē. Taču, pielāgojot šo attēlu apvākam, Bertas portrets iekrīt prominentākajā vietā — tieši vāka augšējā kreisajā stūrī. Savukārt grāmatas garais akadēmiskais nosaukums «Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture Latvijā 1922–1934» pēc dizainera Muraško iniciatīvas papildināts arī ar kodolīgāku priekšnosaukumu «Viena», kas, to centrējot uz grāmatas vāka, veiksmīgi pārklājas ar zilbi «–vie–» vārdā «sieviešu».
Grāmatas vizuālais veidols satur arī zināmu devu sarkasma — uz apvāka lielākā daļa vīriešu sejas ir aizklātas ar tekstu, savukārt priekšlapā un pēclapā redzama Saeimas vēlēšanu rezultātu skaitīšana. Gan vēlēšanu komisijas sastāvā, gan novērotāju vidū ir tikai vīrieši, ilustrējot to, ka starpkaru perioda politikā sievietes bija vīriešu varas ķīlnieces.
Pētnieki izdevumu var iegūt, sazinoties ar «Friedrich–Ebert–Stiftung Baltic States» Latvijas biroju.
Viedokļi