Pagājušajā nedēļā tika izziņoti tie Latvijas Dizaina gada balvai 2023 (LDGB) ziemas sesijā pieteiktie darbi, kurus žūrija izvirzījusi tālāk otrajā kārtā. Iepazīstinām lasītājus ar nominantiem tuvāk, atsevišķi aplūkojot konkursa kategorijas. Visvairāk pieteikumu — 23 darbi — tika saņemts komunikācijas dizaina kategorijā.
No pieteiktajiem darbiem otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja sešus. Liene Drāzniece, komunikācijas dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja, stāsta: «Pēc vienotiem kritērijiem vērtējām pieteikumus, kas aptvēra ļoti plašu spektru, tāpēc daudz tika diskutēts par konkrētā darba sociāli emocionālajiem aspektiem, tā nozīmi plašākā sabiedrības kontekstā, kā arī aktualitāti ilgtermiņā. Priecēja pieteikto darbu diapazona paplašināšanās, salīdzinot ar rudenī iesniegtajiem darbiem, kuru klāsts papildināts ar albumu, fotogrāfiju kolekciju, pastkaršu, izglītojoša bukleta un arī animētās filmiņas dizainu «Suns Funs» pirmajai sērijai, kas būtu izceļama radošās komandas koprades pieejas aspektā.»
Nominanti
LMT kampaņa «Spēka vārdi»
Darba autors — «Magic». Darba pasūtītājs — LMT
Laikā, kad ģeopolitiskā situācija ir neskaidra un energokrīze kā bubulis gaida uzreiz aiz rudens iesākšanās, LMT pieteica kampaņu «Spēka vārdi». Tās uzdevums — iedvesmot cilvēkus atcerēties, cik mēs esam stipri un ka kopīgi kā tauta esam pārcietuši vēl nestabilākus laikus. Spēka vārdi ņemti no mūsu dižgariem, un tiem no jauna piešķirts spēks, iekļaujot tos šodienas realitātē ar hiphopa mākslinieka Anša redzējumu.
Grāmata «Kuzņecova porcelāns. Zuzānu kolekcija»
Satura, koncepcijas un tekstu autore — Marta Šuste, Zuzānu kolekcijas veidotājs — Jānis Zuzāns, redaktore — Lilita Vaingārdnere, dizains — Bruno Senks (Bruno Szenk), Ieva Jakuša. Darba pasūtītājs — mākslas centrs «Zuzeum»
Grāmatā caur vienas kolekcijas prizmu atklāts Kuzņecovu porcelāna impērijas stāsts, kas ilustrēts ar vairāk nekā 700 priekšmetiem. Pirmo reizi latviešu valodā strukturēta informācija par Kuzņecovu uzņēmumu izcelsmi, ceļu līdz Latvijai un darbību tajā, un produkcijas veidiem, skatot tos caur dizaina vēstures attīstības prizmu. Kuzņecova porcelāns Latvijas sabiedrībā nereti saistās ar zudušo laiku, Ulmaņlaikiem vai vecmāmiņas bufeti, ko apvij sentiments, atspoguļojot ko senu un skaistu. Grāmatas vizuālajā noformējumā skaistumam dots reizē mūsdienīgs un arī pietiekami lakonisks fons, kas vienlaikus izceļ greznos priekšmetus un rekontekstualizē ierasto porcelāna reprezentācijas veidu. Vairāk par izdevumu — šeit.
Digitāls arhīvs «I Grew Up In the Blockhouse»
Koncepcija, dizains un mājaslapa — Ieva Jakuša, video montāža — Emīls Mihailovs, pasākumi — Tīna Pētersone. Darbs tapis pēc autoru iniciatīvas ar VKKF un Nīderlandes Radošo industriju fonda finansiālu atbalstu
«I Grew Up In the Blockhouse» ir digitāls arhīvs, kas apkopo personīgus stāstus par padomju gados celtajām blokmājām, radot telpu diskusijai un saiknei starp iedzīvotājiem. Projekts apspriež sociālās izolētības un ēku sliktā stāvokļa problēmas, kā arī cenšas rast kopsaucēju starp latviešu un krievvalodīgo sociālajām grupām. Izmantojot personīgus naratīvus, projekta mērķis ir iedvesmot vienotu sabiedrību, iedrošināt to pieņemt proaktīvus lēmumus un uzlabot savus dzīves apstākļus.
Rīgas pilsētas vizuālā identitāte
Darba autors — «Overpriced». Darba pasūtītājs — Rīgas dome
Atjaunotā Rīgas zīmola identitāte paredzēta izmantošanai digitālajā komunikācijā, publiskajā ārtelpā, kā arī reprezentējot pilsētu ārvalstīs. Tās pamatā ir pilsētas atslēgas, kas ir Rīgas simbols jau kopš 13. gadsimta. Katrs gadsimts tām devis savu veidolu, formu un nozīmi, taču nemainīgs palicis viens — sakrustotas atslēgas ķetnu krusta aizsegā. Papildus atjaunotajam logotipam tika radīta krāsu shēma, kas nodrošina skaidru vizuālu dalījumu pilsētas dažādajām komunikācijas tēmām. Atjaunotā zīmola dizaina sistēma dod rīkus, kas ar ikkatru pilsētas iedzīvotāju un viesi palīdz komunicēt situācijai atbilstošā, skaidrā un kodolīgā veidā, saglabājot pilsētas tēlu. Vairāk par Rīgas pilsētas vizuālo identitāte — šeit.
Rīgas patriotu mēneša komunikācijas kampaņa
Darba autori — Eva Abduļina, Jānis Klaučs, Dārta Apsīte. Darba pasūtītājs — Rīgas dome
Rīgas pilsētas komunikācija valsts svētku mēnesī apvieno Latvijas valsts karogu stāstus no dažādiem privātiem un vēsturiskiem avotiem un Knuta Skujenieka dzeju. Blakus dzejas rindām par iekšējo brīvību, kas jāuztur pašiem un neatkarīgi no ārējiem apstākļiem jākopj, apkopoti stāsti ar mūsu karoga sargātājiem — cilvēkiem, kuri nebrīves gados ir slēpuši, glabājuši, izārdījuši, un paņēmuši sev līdzi Latvijas karogu, tādējādi kļūstot arī par Latvijas sargātājiem. Vienam otru papildinot, šie divi stāsti veido metaforisku brīvības pīni.
Animētās filmiņas «Suns Funs» pirmā sērija
Režija — Imanta Ziedoņa muzejs un dizaina studija «Overpriced», idejas autors — Imanta Ziedoņa muzeja fonds, tēla izveide, zīmola dizains — Elīza Grīnberga, Aigars Mamis, ilustratore — Elza Kārkliņa, animators — Zigfrīds Niklavičs, operators — Rolands Briedis, mūzikas autors — Renārs Kaupers, skaņu režisori — Mikael Landen un Rolands Briedis, scenārija autore — Agnese Vanaga, balss aktieri — Ance Strazda, Ernests Eihmanis. Darba pasūtītājs — Imanta Ziedoņa muzeja fonds
Imanta Ziedoņa jubilejas gadā pie bērniem no jauna ciemos nāk Imanta Ziedoņa pasaku tēls suns Funs. Ziedoņa muzejs kopīgi ar dizaina studiju «Overpriced» un citiem iesaistītajiem radījis zinātkāro suņa Fuņa tēlu, lai tas turpmāk sarunātos ar pirmsskolas vecuma bērniem muzejā Murjāņos un citur Latvijā. Animācijas filmiņā suns Funs iepazīst dažādus Latvijas kultūras kanona elementus, raisot interesi par tiem mazajos skatītājos. Vairāk par filmiņu — šeit.
Dalībai Latvijas Dizaina gada balvas 2023 konkursa otrajā kārtā kopā izvirzīti 59 darbi. Pilns nominantu saraksts ir pieejams LDGB mājaslapā. Konkursa otrā kārta norisināsies 2023. gada maijā, kad fināla žūrija vērtēs nominantus un izvirzīs finālistus, savukārt apbalvošanas ceremonija gaidāma 2023. gada 2. jūnijā.
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību.
Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.
Viedokļi