Uzsākot FOLD dzimšanas dienas rubriku, kurā publicēsim labākos desmitgades rakstus, piedāvājam atgriezties pie trim stāstiem par ikdienišķiem, taču ikoniskiem dizaina produktiem. Rakstnieks Andris Kuprišs, arhitekts Igors Malovickis un radošais direktors Jānis Vērzemnieks savos rakstos izgaismo vienkāršo patiesību, ka aiz katras cilvēka radītas lietas slēpjas gara dizaina lēmumu vēsture.
Kādi notikumi un dizaina apvērumi ir veidojuši tik ierastas un šķietami pašsaprotamas lietas kā varavīksnes karogu, degvielas kannu un «Tinder» ziņas signālu? Apstākļi, kas ietekmē dizaina procesu, ir dažādi — tas var būt karš, sociālais aktīvisms vai zīmolvežu atziņa, ka mūsdienu patērētājam vieglāk ir aizvērt acis, nevis ausis. Šķetinot ikonisku dizaina produktu vēsturi, FOLD autori atgriežas pie dizaina pamatiem — kāpēc lietas ir tādas, kādas tās ir?
«Dievs ir detaļās» — Andris Kuprišs
Izcils dizains nerodas no labas dzīves, arī tā nolūki ne vienmēr ir cēli. Praktiskiem mērķiem ir nepieciešami praktiski līdzekļi, jo īpaši kara laikā. Hitlera iecerētajam karam bija vajadzīgi ne tikai resursi, toskait degvielas veidā, bet arī tehnoloģija efektīvākai to izmantošanai. Viena no šādām tehnoloģijām, kas pat tiek uzskatīta par vienu no kara iznākumu izšķirošajiem faktoriem, bija 20 litru degvielas kanna, kas kopš Otrā pasaules kara ir pazīstama visā pasaulē — tās konstrukcija ir izrādījusies ideāls detaļu savienojums, ko turpina ražot vēl šodien.
«Vienojošā varavīksne» — Igors Malovickis
Ikviens no mums ir kādas kopienas vai kustības daļa un savu piederību tai apliecina ar dažādu vizuālu kodu palīdzību. Ģerboņi, logotipi, krāsas, karogi — ar tiem sastopamies ik uz soļa un esam iemācījušies nolasīt to paustās nozīmes, tomēr tikai daži no tiem kļūst par pārlaicīgām dizaina ikonām un spēj iekustināt pārmaiņas sabiedrībā. LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu) kustības vizuālā simbolika ir viens no galvenajiem seksuālās vienlīdzības aizstāvju instrumentiem savas nostājas paušanā.
«Skaņu dizaina domāšana» — Jānis Vērzemnieks
Lai izprastu šo jēdzienu, vispirms jānošķir skaņu māksla no skaņu dizaina un mūziķis no skaņu dizainera. Skaniskā māksla jeb mūzika ir produkts, kuru var pagatavot no skaņām. To dara mūziķi. Dizaineri savukārt strādā ar skaņu elementiem un pieņem stratēģiskas izvēles, atkārtojot esošas vai veidojot jaunas skaņu kombinācijas. Dizaina domāšana skaņu dizaina kontekstā nozīmē skaņu elementu un pieredzes plānošanu, vides izpēti, mērķa definēšanu. Šādu pieeju visbiežāk izmanto trīs dizaina saskarsmes ēteros: zīmolvedībā, video un pilsētvidē.
Viedokļi