Rīgas cirka pārbūve — «NRJA»

Rīgas cirka ēka, kas projektēta 1888. gadā pēc arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta, ir viena no vecākajām Eiropā, vienīgā pastāvīgā cirka ēka Baltijas valstīs, kā arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā ir celta kā ķieģeļu mūra ēka ar arēnu, kas īpaši piemērota cirka numuriem ar zirgiem un ko sedz nesiltināts kupols divdesmit četru metru diametrā. Vēsturisko kupola konstrukciju veido sešpadsmit kolonnas, kas būvētas no dzelzceļa sliedēm. Vienīgo pārbūvi cirka ēka piedzīvo 1953. gadā, bet 21. gadsimtā ēkas tehniskais stāvoklis ir tik kritisks, ka cirka darbība šajās telpās tiek vairākkārtīgi apturēta.

Līdz ar Rīgas cirka vadības maiņu 2017. gadā rodas izmaiņas arī domāšanā par cirka saturu un izrādēs vairs netiek izmantoti dzīvnieki. Lai atspoguļotu saturiskās izmaiņas un novērstu ēkas kritisko tehnisko stāvokli, 2018. gadā tiek izsludināts arhitektūras konkurss par vēsturiskās ēkas atjaunošanu un teritorijas attīstības vīziju. Tajā uzvarējušais «NRJA» priekšlikums, kas izstrādāts sadarbībā ar arhitekti Ilzi Mekšu, paredz cirka kvartālu pārbūvēt par daudzfunkcionālu kultūrvietu.

Cirka kvartāla pārbūves pirmajā kārtā veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kas ir arī projekta finansējuma avots. Lielākais izaicinājums bija vienlaicīgi ar siltināšanas projekta īstenošanu paveikt fundamentālus darbus ēka pārbūvē, lai nodoršinātu ēkas funkcionēšanu jau tagad un izvairītos no vajadzības pie šiem darbiem atgriezties nākamajās pārbūves kārtās.

Atjaunotā arēna ir radikālas saglabāšanas piemērs — nolobīti tie kultūrslāņi, kas laika zoba rezultātā jau paši bija gatavi atdalīties, izvairoties no šķietami neestētisku lietu slēpšanas aiz apšuvuma vai nearhitektonisku elementu izlabošanas. Ēkas slēptā dimensija — laiks — ir atklāta šķietami nejaušā veidā, atsakoties no tiešas autorības pār to, ko atsegt un ko paturēt aizklātu. Akumulētie vēsturiskie kultūrslāņi ir galvenais sensorās pieredzes autors pārbūvētajā cirka ēkā.

Rīgas cirka sākotnējais īpašnieks un dibinātājs Alberts Salamonskis bija zirgu dresētājs un cirka mākslinieks, kura profesija noteikusi attieksmi pret būvniecības procesu. Vēsturiskās ēkas izpētes gaitā atklātas gan sienas bez pamatiem, gan nesiltināti jumti, gan citas neparastas būvniecības metodes. Piemēram, 130 gadus nokalpojušās arēnas tribīnes ir izrādījušās pagaidu konstrukcija no atkalizmantotiem kokmateriāliem. Turpinot nestandarta būvniecības tradīciju, «NRJA» kopā ar inženieriem un būvniekiem ir realizējuši neparastu, pasaules mērogā unikālu pilnkoka kupola konstrukciju, kas ir spējīga uzņemt gan konstruktīvās, gan darba slodzes, ko radīs dažādi izrāžu scenāriji.

Tā kā vēsturiskā kupola metāla konstrukcija ir zaudējusi nestspēju, tai paralēli veidots jauns kolonnu tīkls un CLT paneļu kupols, vēsturisko konstrukciju saglabājot nenoslogotu un eksponētu. Jaunveidotais kupols ir sarežģīta konstrukcija — CLT paneļi savstarpēji savienoti ar individuāli izstrādātiem elementiem un, darbojoties savstarpējā sasaitē, veido sfērisku, pašnesošu formu. Ar paneļiem tiek vienlaikus nodrošināta kupola konstruktīvā noturība, izveidota gluda, masīva iekšējā plakne, kurai nav nepieciešama tālāka apdare, kā arī, pateicoties materiāla viengabalainībai, uzlaboti energoefektivitātes rādītāji.

Papildus realizēta jauna, droša iekaru sistēma, kas rada iespēju veikt visus nepieciešamos stiprinājumus kupola zonā, kā arī nodrošināta ērta piekļuve tai. Kupolā ir 76 iekaru punkti, no kuriem katrs iztur sešu tonnu lielu slodzi. Kupolu noslēdz tērauda konstrukciju gredzens un vēl viens Rīgas cirka atpazīstamības elements — atjaunotā vēsturiskā laterna. Tā ir pilnībā rekonstruēta un ieguvusi jaunus, mūsdienu prasībām atbilstošus uzlabojumus — automātiski veramus logus un attālināti darbināmas žalūzijas.

Iekštelpās saglabāti un eksponēti dažādie vēsturiskie uzslāņojumi, pēc iespējas izmantoti vēsturiskie demontētie materiāli. Tribīņu balsta baļķi sazāģēti dēļos un lietoti arēnas perimetra sienu apdarē, saglabāti arī savulaik kokā veidotie iecirtumi un robi, kas tagad stāsta par vēsturi. Lai saglabātu ķieģeļu mūra fasādes ārtelpā, perimetra sienas siltinātas no iekšpuses, iekšējo apdari veidojot no saglabātiem, saudzīgi demontētiem vēsturiskajiem dēļiem.

Cirka ēkas galvenajai fasādei veikti tikai nepieciešamākie pasākumi energoefektivitātes nodrošināšanai, pilnu fasādes atjaunošanu paredzot nākamajā kārtā. Ir atjaunots vēsturiskās fasādes siluets, likvidējot 1953. gadā izbūvētos sānu parapetus, kas daļēji aizsedza kupolu skatā no ielas. Fasāde apmesta ar sanējošu kaļķa apmetumu, kas atveseļos vēsturisko ķieģeļu mūri un sagatavos fasādi pilnai atjaunošanai.

Turpmākajās būvniecības kārtās cirka kvartālā paredzēts izbūvēt jaunu «black box» zāli, cirka skolu, mākslinieku rezidences, administrācijas un infrastruktūras telpas, kā arī gājēju pasāžu, kas caur pagalmiem savienos ielas abpus kvartālam. Ievedot apmeklētājus cirka pagalmā, vieta lēnām pārvērtīsies no kultūrtelpas ēkā par atvērtu publisko ārtelpu, kas pilsētvidē rada cirka izrādei līdzīgu piedzīvojumu.

Visas pārbūves kārtas paredzēts realizēt ar pietāti pret vēsturisko mantojumu, neveidojot atdarinājumus, bet gan mūsdienīgas struktūras. Rīgas cirka pārbūve ir uzticīga ēkas sākotnējai unikālajai funkcijai, piepildot to ar jaunu, laikmetīgāku saturu. Dažādu laika posmu vēstures slāņu kopums šeit rada patiesu priekšstatu par vēsturiskas ēkas dzīves ciklu. Jaunā cirka arēna jau tagad ir ietvars bagātīgai kultūras programmai, kas cirka dzīvniekus aizstājusi ar ballīšu dzīvniekiem, un nišas kultūras produktu aizvieto ar dažādāku un mūsdienīgāku kultūras piedāvājumu.