Izstāde par plakātu kā propagandas rīku

Plakāta efektivitāte slēpjas tā spējā ātri, lakoniski un tieši nodot skatītājam viegli uztveramu, retorisku un skaidru vēstījumu. Apzinot Latvijas Mākslas akadēmijas fondā nonākušo plakātu kolekciju, izstādes veidotājas — LMA Mākslas vēstures un teorijas 4. kursa studentes Zanda Kagaine, Monta Gintere, Laima Dūda un Inese Gātere — ekspozīcijā pēta plakātu kā padomju varas propagandas izplatīšanas instrumentu Latvijas teritorijā padomju okupācijas laikā. Izstāde atspoguļo gan dažādus ar politiku, sabiedrību un ideoloģiju saistītus jautājumus, ko skāra propaganda, gan arī, mēģina apjaust sabiedrības reakciju uz to, pētot muzeju vēsturiskos krājumus.

Attīstoties tehnoloģijām, kad plakāta efektivitāti nomainījušas interneta un sociālo tīklu piedāvātas iespējas, mūsdienās tas kļuvis par «aizmirstu fenomenu», tomēr šim medijam ir sena vēsture un tā izcelsme meklējama jau Senajā Grieķijā. Ja 19.–20. gadsimta mijā aktuāli bija mākslas plakāti, kas veltīti kultūras un sadzīviska rakstura notikumiem, tad politiskais, toskait propagandas plakāts, sevi pieteica līdz ar Pirmā Pasaules kara notikumiem, kad bija sevišķi svarīgi aģitēt par labu konkrētam politiskajam spēkam un ar plakāta starpniecību kultivēt tā nostādnēm atbilstošu sabiedrisko domu.

Ņemot vērā propagandas aktualitāti arī mūsdienu informatīvajā telpā, izstāde aicina, atskatoties vēsturē, salīdzināt un diskutēt par propagandas lomu cilvēka dzīvē un ietekmi uz to, kā arī par mākslinieku lomu politiskās mākslas procesos Latvijā padomju okupācijas laikā. Izstāde iecerēta kā laikmeta dienasgrāmata, kas vēsta par subjektīvo propagandas mākslas pieredzi un vēsturi Latvijā, to skatot plašākā komunistisko valstu propagandas naratīvu kontekstā.

Izstāde «Propagandas efekts: plakāts padomju Latvijā kā aizmirstais fenomens» LMA eksperimentālajā mākslas telpā «Pilot» skatāma no 23. februāra līdz 20. aprīlim.