Rakveres Kokapstrādes un tehnoloģiju centrs — «Kuu arhitektid» un «Haka Disain». Foto — Tõnu Tunnel

Janvāra beigās tika noskaidroti Igaunijas Arhitektūras balvas ieguvēji. Piedāvājam iepazīties ar kaimiņvalsts aizvadītā gada augstākajiem sasniegumiem arhitektūrā, interjerā un ainavu arhitektūrā.

Ziņas Paula Gāgane 17. februāris, 2023

Igaunijas Arhitektūras balva ir Igaunijas Arhitektu savienības, Igaunijas Interjera arhitektu savienības, Igaunijas Ainavu arhitektu savienības un Igaunijas Kultūras fonda kopīgi rīkots konkurss, kurā katra no organizācijām veido savu žūriju, kas izraugās laureātus. Savu viedokli par tīkamākajiem projektiem aicināta izteikt arī sabiedrība. Kopumā šogad konkursā tika pasniegtas sešpadsmit balvas.

Rakveres Kokapstrādes un tehnoloģiju centrs

Arhitektūra — «Kuu arhitektid». Interjera arhitektūra — «Haka Disain»

 

Kokapstrādes un tehnoloģiju centrs jeb Rakveres pamatskolu apvienotā amatniecības darbnīcu ēka ir vieta, kur skolēni mācās izgatavot lietas pašu rokām. Elastīgais telpu plānojums un skaidrā telpiskā struktūra ļauj ēku pielāgot dažādām vajadzībām. Savdabīgā jumta forma veidota, lai nodrošinātu darbnīcām un klasēm dienasgaismu, izbūvējot logus ar skatu uz ziemeļrietumiem. Tas devis iespēju samazināt logu izmērus sienās, ļaujot tās izmantot plauktiem, instrumentiem un citām vajadzībām. Ēka būvēta no CLT paneļiem un apšūta ar stiepļu sietu, atspoguļojot galvenos materiālus — koku un metālu —, kas tiek apstrādāti ēkas iekšpusē.

 

Projekts saņēma Igaunijas Arhitektūras Lielo balvu, ko pasniedz Igaunijas Kultūras fonda arhitektūras fonds, kā arī Igaunijas Interjera arhitektu savienības balvu. Ēkas autors Joels Kopli (Joel Kopli) kļuva par Gada arhitektu.

Tallinas Mūzikas un baleta skola (MUBA)

Interjera arhitektūra — «T43 sisearhitektid» un «3+1 arhitektid». Arhitektūra — «Atelier Thomas Pucher» un «3+1 arhitektid». Ainavu arhitektūra — «3+1 arhitektid» un «TajuRuum»

 

Ēkas arhitektūras pamatā ir vēlme radīt īpašu un noslēpumainu vietu pilsēttelpā. No pirmā acu uzmetiena MUBA atgādina koncertzāli, kalpojot par iedvesmu studentiem tiekties pretim lielajai skatuvei. Ēka ir sadalīta divās zonās. Publiskās telpas veidotas elegantas un formālas, izmantojot dabīgus materiālus — kaļķakmeni, ozolu, metālu un filcu —, ko papildina melnais tonis un zelts. Savukārt mācību telpas ir gaišākas un gaisīgākas, katrā stāvā izmantoti atšķirīgi krāsu akcenti. Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu, īpaša uzmanība pievērsta telpu akustikai un apgaismojumam.

 

Skolas interjers saņēma galveno Interjera arhitektūras balvu, ko pasniedz Igaunijas Kultūras fonda arhitektūras fonds, kā arī Igaunijas Interjera arhitektu savienības balvu.

 

«Valge Leht» lasīšanas paviljons

Arhitektūra — Jaan Tiidemann un Jarmo Vaik

 

«Valge Leht» («Balta lapa» igauņu valodā) ir neliela publiska bibliotēka, kas atrodas Kadriorgā, Tallinā un aktivizējusi iepriekš novārtā atstātu pilsēttelpas daļu, piedāvājot vietējiem iedzīvotājiem jaunas aktivitātes. Paviljona arhitektūru iedvesmojis literāras idejas tēls. «Idejas vienmēr virmo gaisā, tāpēc arī paviljona jumts kā viegla papīra loksne svārstās gaisā, balstoties tikai uz stikla plauktiem zem tā,» stāsta viens no ēkas autoriem, arhitekts Jāns Tīdemans (Jaan Tiidemann). Grāmatas, kas aizpilda plauktus, sniedz ēkas lietotājiem privātumu, savukārt kopējais paviljona caurspīdīgums nodrošina zināmu sociālo kontroli.

 

Paviljons saņēma Igaunijas Arhitektu savienības pasniegto balvu «Small», kas katru gadu tiek piešķirta labākajam mazajam projektam.

Izstāde «Stikla meistari» Igaunijas Vēstures muzejā

Izstādes dizains — «Bob&Doko». Kuratore — Anne Ruussaar. Grafikas dizains — «Tuumik Studio»

 

Izstāde «Stikla meistari» («Klaasimeistrid») sniedz pārskatu par Igaunijas stikla nozares vēsturi un nozīmīgākajiem stikla ražotājiem. Tās dizains tapis, iedvesmojoties no stikla īpašībām — tas ir atstarojošs un caurspīdīgs, tas var būt krāsains un vienlaikus trausls un stiprs. Igaunijas vēstures muzeja staļļa ēkā izstādes vajadzībām tika izveidota jauna telpiskā struktūra, kas rosina asociācijas ar stikla pili. Tumšās ģipškartona sienas mijas ar krāsaina stikla plaknēm un auklu aizkariem, radot aizraujošu vidi, kas apmeklētāju ved cauri izstādei, ļaujot tikai nojaust nākamajā ekspozīcijas daļā gaidāmo.

 

«Stikla meistari» saņēma Igaunijas Kultūras fonda arhitektūras fonda balvu par labāko izstādes dizainu.

Tabasalu skola un sporta zāle

Interjera arhitektūra — «Pink». Arhitektūra —«Hoov AB», «Doomino Arhitektid». Ainavu arhitektūra — «Nüüd Arhitektid»

 

Mācību kompleksa interjera idejas pamatā bija vēlme radīt vidi, kas nebūtu pārāk noslīpēta un sterila, bet gan mudinātu ēkas lietotājus to izmantot. Telpas plānotas, tās grupējot jeb veidojot «ligzdas». Katrā no tām ietilpst trīs mācību telpas, atpūtas zona un garderobe — tādējādi skolēni starpbrīdī var ērti doties ārā un laikus atgriezties, pirms sākas mācību stunda. Telpu grupēšana izslēgusi vajadzību pēc gariem gaiteņiem — visas «ligzdas» savieno centrālais ātrijs, kas kalpo arī kā pasākumu vieta un atpūtas zona.

 

Projekts saņēma Igaunijas Interjera arhitektu savienības balvu.

Tartu pilsētas peldvieta pie Emajegi upes

Ainavu arhitektūra — «Kino maastikuarhitektid»

 

Pludmale pie Emajegi upes iekārtota, veidojot vairākas atpūtas zonas, kas mijas ar sporta laukumiem.  Blakus katram sauļošanās klājam ierīkota rotaļu vieta ar atšķirīgiem spēļu rīkiem: vienā ir šūpoles, otrā — kāpnes, citur — rāpšanās tornis. Labiekārtojuma dizaina valodā asi leņķi kontrastē ar izliektām līnijām. Tās apvienojot, izvēlēta laipas un sauļošanās klāju forma, kas atgādina kartēs izmantoto «es esmu šeit» simbolu, aicinot atpūtniekus izbaudīt brīdi šeit un tagad.

 

Projekts saņēma Igaunijas Ainavu arhitektu savienības balvu.

Instalācija «Apstāties, lai apsvērtu»

Autors — Mark Grimitliht

 

Novietojot 2999 koka bluķu Tallinas Brīvības laukumā, instalācijas autors, arhitekts Marks Grimitlihts (Mark Grimitliht) aicināja cilvēkus pārdomāt kokmateriālu dzīves ciklu un pagarināt to. Vienlaikus instalācija kalpoja arī kā vieta, kur uz brīdi uzkavēties un pabūt ar sevi. «Apstāties, lai apsvērtu» bija daļa no pilsētas mākslas festivāla «Pööra!», kas 2022. gadā pievērsās klimata pārmaiņu un ekoloģijas jautājumiem. Pēc festivāla norises baļķi tika atgriezti to dabiskajā ciklā.

 

Instalācija saņēma Igaunijas Ainavu arhitektu savienības balvu.

Tondirabas parks

Ainavu arhitektūra —«AB Artes Terrae»

 

Tondirabas parks aizņem vairāk nekā 28 hektārus un veido svarīgu saikni ar Lasnamē mikrorajonu Tallinā. Kādreizējais purvājs jau labu laiku bijis pakļauts cilvēka darbībai, tomēr par spīti tam teritorijā joprojām mīt daudz putnu un dzīvnieku, tur sastopamas arī vairākas aizsargājamu augu un abinieku sugas. Ainavas veidošanas galvenā ideja bija saglabāt unikālo neauglīgo, bet daudzveidīgo dabu — nedaudz mežonīgu un nogurušu, bet spontānu un spītīgu vidi —, saudzīgi ļaujot to apdzīvot arī cilvēkam.

 

Projekts saņēma Igaunijas Ainavu arhitektu savienības balvu, kā arī uzvarēja publikas balsojumā par labāko ainavu arhitektūras projektu.

Vaskali gājēju tilts Tartu

Arhitektūra — «Part»

 

Vaksali tilts ir nemotorizētas satiksmes mezgls, kas ietver tiltu gājējiem un velosipēdistiem, kā arī divus pazemes tuneļus. Izteiksmīgā forma ļāvusi šim infrastruktūras objektam kļūt par vietzīmi teritorijā, kas pirms tam bijusi degradēta, kalpojot kā labs piemērs arhitektūras transformatīvajām spējām.

 

Projekts uzvarēja sabiedrības balsojumā par labāko arhitektūras projektu.

Pamatskolas spārns Kūsalu vidusskolā

Interjers un arhitektūra — «Kauss Arhitektuur»

 

Sākumskolas spārns ir vien neliela daļa no lielas skolas, tomēr tas funkcionē kā atsevišķs veselums. Telpu dizains pielāgots mūsdienīgām mācību metodēm, kas veicina skolēnu savstarpējo komunikāciju. Vakaros ēka tiek izmantota ārpusskolas aktivitātēm, padarot to par nozīmīgu kopienas centru.

 

Projekts uzvarēja sabiedrības balsojumā par labāko interjera arhitektūru.

Balvu par ieguldījumu arhitektūras jomā saņēma Eiks Hermans (Eik Hermann), Igaunijas Mākslas akadēmijas filozofijas un praksē balstītas teorijas pasniedzējs, kā arī žurnāla «Ehituskunst» līdzredaktors. Hermans kopā ar arhitektiem piedalījies dažādos konkursos, kūrējis izstādes un publicējis daudzus rakstus. Par publikāciju «Radikālais kontekstuālims» viņš saņēma arī arhitektūras izdevuma «Maja» balvu.

 

Studentu balvu Igaunijas Arhitektu asociācija piešķīra divām talantīgām jaunajām arhitektēm — Merlinai Kaupai (Merilin Kaup), kura pērn saņēma arī Baltijas Arhitektu savienību asociācijas balvu, un Eneli Klēmanei (Eneli Kleeman).

 

Ar visiem Igaunijas Arhitektūras balvai nominētajiem projektiem plašāk var iepazīties konkursa mājaslapā.