Materiāli mācību priekšmetam «Dizains un tehnoloģijas»

Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta «Skola 2030» mērķis ir izstrādāt, aprobēt un ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, kā rezultātā skolēni gūtu mūsdienu dzīvei nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes. Neskaitāmu sadrumstalotu priekšmetu vietā skolēni tagad apgūs septiņas mācību jomas: valodas; sociālo un pilsonisko jomu; kultūras izpratni un pašizpausmi mākslā; dabaszinātnes; matemātiku; veselību un fiziskās aktivitātes; tehnoloģijas. Tehnoloģiju jomā ietilpst arī mācību priekšmets «Dizains un tehnoloģijas», kas aizstāj līdzšinējo mācību priekšmetu «Mājturība».

Saturā uzsvars no konkrēta priekšmeta izgatavošanas ir pārcelts uz dizaina domāšanas izkopšanu un dažādu prasmju apguvi, lai skolēns pats varētu īstenot savu ideju un plānot tās tapšanas procesu. Tehnoloģiju mācību jomas saturs ir strukturēts trīs galvenajās idejās, kas aptver sasniedzamos rezultātus šādos satura laukos:

1. skolēni iepazīst dizaina risinājumus, kas top dizaina procesā;
2. skolēni izvēlas risinājumam atbilstošus materiālus un tehnoloģijas;
3. skolēni izprot dizaina risinājuma (produkta, informācijas dizaina vai vides risinājuma) atbilstību konkrēta cilvēka vai sabiedrības vajadzībām, vēlmēm un iespējām. Plānojot dizaina risinājumu, tiek ņemta vērā tā ilgtspējība, ietekme uz sabiedrību un dabu.

Lai palīdzētu sagatavot pedagogus mācību priekšmeta «Dizains un tehnoloģijas» pasniegšanai, ekspertu komanda ir izveidojusi bezmaksas izglītības resursu «Startdesign», kas ļauj jebkuram pašmācības ceļā apgūt dizaina domāšanas metodi. Mājaslapā pieejami arī padziļināti materiāli vairāku dizaina virzienu — vides, interjera, modes, digitālā, produktu un pakalpojumu dizaina — apguvei.

«Dizaina domāšana radošajās industrijās nebūt nav nekas jauns,» uzsver kursa veidotāja, dizainere Jeļena Solovjova. «Tas, kas ir relatīvi jauns, ir pieejas sistematizēšana un adaptācijas citās, ar radošajām industrijām vēsturiski mazāk saistītās jomās, kā arī ne tikai produktu, bet arī pakalpojumu veidošanā. Tā kā svarīgākais uzsvars metodoloģijā ir likts uz empātiju un lietotāja vajadzību izzināšanu, dizaina domāšana visefektīvākā ir tad, kad tiek pielietota mazizzinātu izaicinājumu risināšanā, jo ļauj efektīvi izprast nevis to, kā kaut ko uzbūvēt, bet tieši to, kas lietotājam ir nepieciešams — kādas ir lietotāja apzinātas vai neapzinātas vajadzības, emocijas, vēlmes, sapņi un mērķi. Laikmetā, kurā problēmas kļūst arvien sarežģītākas un pasaule — arvien mainīgāka, dizaina domāšanas pieeja sniedz būtiskas priekšrocības.»

Dizaina domāšana

Dizaina domāšana ir process, domāšanas veids un metožu kopums radošu alternatīvu ģenerēšanai, kurā tiek izmantoti antropoloģijas paņēmieni, kas saistīti ar cilvēku uzvedību un vajadzībām. Tā ir uz izpēti un datiem balstīta nelineāra metode dizaina risinājumu rašanai. Jeļenas Solovjovas izstrādātais mācību kurss iepazīstina ar šo metodi, kā arī ar pieciem iteratīvajiem tās soļiem — izpēti, problēmas definēšanu, ideju izstrādi, prototipēšanu un testēšanu. Mācību materiālā iekļauti uzdevumi, piemēri no dizaina pasaules, ilustrācijas un skaidrojoši video, kā arī lejupielādējamas darba lapas.

Digitālo produktu dizains

Lietotāja pieredzes pētnieces Irinas Ganevičas veidotais mācību materiāls piecu soļu dizaina domāšanas metodi piemēro digitālo risinājumu rašanai. Mācību kursā iekļauti daudzi detalizēti piemēri no digitālā dizaina pasaules, kas soli pa solim apraksta ceļu pie veiksmīgiem digitāliem risinājumiem. Mācību materiāls palīdz izprast digitālā dizaina izstrādes pamatus, ietverot norādījumus, kā veikt lietotāju izpēti, formulēt hipotēzes, identificēt problēmas, piedāvāt vairākas idejas, izvēlēties labāko risinājumu un to prototipēt un testēt.

Vides dizains

Vides dizaina kurss veidots tā, lai, sekojot dizaina procesa posmiem un integrējot teorētiskās zināšanas un praktiskus uzdevumus, skolēni varētu iepazīt vides dizaina specifiku un iegūt zināšanas un praktiskas iemaņas. Mācību materiālam ir četras daļas — ievads, kas informē par vides dizaina pamatjautājumiem, un trīs daļas, kas imitē pirmos dizaina procesa posmus. Materiālā ir iekļauti arī trīs realizētu vides dizaina projektu piemēri, ilustrējot dizaina procesa izklāstu un izvērsti skaidrojot atsevišķos dizaina posmus. Kursa gaitā skolēni gūst priekšstatu arī par profesijām, kas iesaistītas vides dizaina procesā, dizaina biroja sadarbību ar citu profesiju pārstāvjiem un katra speciālista lomu komandas darbā. Mācību materiālu izstrādājusi arhitekte, pētniece un pasniedzēja Dina Suhanova.

Interjera dizains

Metodiskais materiāls ir sastādīts kā pirmais skolēna ieskats interjera dizainā, un dizaina process tajā aplūkots maksimāli pietuvināti dzīvei, ļaujot izprast gan lietotāja, gan pasūtītāja, gan arī paša dizainera pozīcijas. Aprakstošais teksts ir papildināts ar uzdevumiem un interjeru piemēriem no Latvijas un ārvalstīm. Materiālā likts uzsvars uz diviem būtiskākajiem dizaina jautājumiem — «kam?» un «kāpēc?». Šie jautājumi ir saistīti gan ar lietotāju, kurš ir centrāls jebkurā dizaina procesā, gan ar dizaina jēgu, bez kuras nav pamatojams neviens dizaina lēmums. Mācību materiālu ir sastādījusi arhitekte, pētniece un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesore Liene Jākobsone.

Modes dizains

Mācību materiālu par modes dizainu sastādījusi modes dizainere un LMA pasniedzēja Indra Komarova. Tajā sniegts ieskats modes dizainera darbā, ļaujot skolēniem izmēģināt vairākus darba posmus, akcentēta izpēte un ideju ģenerēšana, mazāk uzmanības pievēršot praktiskai apģērbu vai aksesuāru izgatavošanai. Materiālā iekļauti pieredzes stāsti, kas paskaidro aprakstītos darba posmus vai problēmas, kā arī ilustrācijas, uzdevumi un jautājumi diskusijām.

Produktu dizains

Mācību materiāls par produktu dizainu izveidots, lai, izzinot dizaina procesa posmus un veicot dažādus praktiskus uzdevumus, ikviens varētu iepazīt produktu dizaina specifiku. Materiālā ir iekļauti attēli, video un pieredzes stāsti, kas paskaidro aprakstītos darba posmus vai problēmas. Sekojot mācību materiālam, skolēni rada digitālu vai materiālā veidotu prototipu kādam produktam ar izstrādātu piedāvājumu tā testēšanai un realizācijai. Materiālu sastādījušas dizaineres Ieva Kalēja, Agnese Garā–Nīmane un Aija Priede–Sietiņa.

Pakalpojumu dizains

Dizainere, LMA profesore un stratēģiska dizaina domātāja Ilze Kundziņa ir sastādījusi metodisko materiālu pakalpojumu dizaina apguvei, aplūkojot to kā uz cilvēku un viņa vajadzībām orientētu pieeju. Materiāls ļauj skolēniem izprast pakalpojumu dizaina jēdzienu un izstrādes pamatprincipus, kā arī sniedz ieskatu pakalpojumu dizaina lietošanā. Skolēni ar materiāla palīdzību iepazīst dizaina, biznesa, sociālo zinību un tehnoloģiju lomu pakalpojumu tapšanā.

IT izglītības fonds, kas pasūtījis šo mūsdienīgo mācību materiālu izveidi, uzsver: «Mēs vēlētos, lai skolēni būtu ne tikai tehnoloģiju patērētāji, bet saskatītu sevī arī radošuma potenciālu, tajā skaitā — tehnoloģijās.» Dizaina domāšanas metode, kas izklāstīta katrā no sešiem padziļinātajiem dizaina kursiem, var būt noderīga ne tikai priekšmeta «Dizains un tehnoloģijas» pasniedzējiem, bet arī, lai risinātu dažāda veida problēmsituācijas skolas ikdienas dzīvē.

Mācību priekšmetam «Dizains un tehnoloģijas» izstrādātie materiāli pieejami «Startdesign» mājaslapā.