Iepazīstinām ar astoņiem Latvijas Dizaina gada balvas 2023 (LDGB) rudens atlases darbiem kategorijā «Vide», kurus atlases žūrija arhitektes un publicistes Evelīnas Ozolas vadībā izvirzījusi dalībai konkursa otrajā kārtā. Kopumā vides dizaina kategorijā tika saņemti 23 pieteikumi, starp kuriem visvairāk darbu bija izstāžu dizains.
«Vairāk nekā puse vides kategorijā iesniegto darbu bija izstādes un pastāvīgas ekspozīcijas Latvijas un ārvalstu kultūras institūcijās — konceptuāli un telpiski spēcīgi projekti, starp kuriem izveidojās sīva konkurence. Bija liels gandarījums redzēt, ka izstāžu dizains Latvijā sasniedzis tik augstu līmeni. Labākos darbus raksturo veselīgs līdzsvars starp mūsdienīgu tehnoloģiju un analogu risinājumu izmantojumu, kā arī zināma atturība dažādu telpisku līdzekļu izmantošanā. Tādas ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotās izstādes, arhitektu biroja «Ēter» veikums Londonas Dizaina muzejā, studijas «Sampling» veidotā vide atjaunotajā brūzī «Manufaktūra». Īpaši iepriecina, ka top aizvien vairāk iekļaujošu risinājumu, lai arī cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem varētu gūt pilnvērtīgu vides pieredzējumu. Uz nākamo darbu iesniegšanas raundu, kas notiks janvārī, es gribētu iedrošināt piedalīties interjeru, vides objektu un publiskās ārtelpas projektu autorus, jo to rudens vērtēšanā bija salīdzinoši maz,» komentē vides dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja Evelīna Ozola.
Nominanti
Izstāde «B kā baroks»
Darba autori — Deniss Hanovs, Kristīne Liniņa, Tatjana Raičiņeca, Dmitrijs Zinovjevs, Zane Zelmene. Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūsu zināšanas par baroku vienmēr paliks fragmentāras. Periodizācijas, definīciju un reģionālo variāciju neskaidrības baroka vēsturē stimulējušas vēlmi izstādē to izprast kā globālu 17.–18. gadsimta kultūras fenomenu, atsakoties no robežām, ieraugot aizmirsto, ieklausoties alternatīvās, veidojot savu versiju par to, kas ir baroks. Mēs spējam sadzirdēt baroka laikmeta trauksmes signālus un skumjas pēc drošības. Skatot baroka laikmeta norišu līdzības ar mūsdienu globālo sabiedrību, vienlaikus tiek uzdots jautājums par vēstures atkārtošanās iespējamību. «B kā baroks» izstādes dizainā izmantoti barokam raksturīgi iedarbības līdzekļi — kustība, multimedialitāte, emociju funkcionalitāte, teatralitāte un telpiska neregularitāte.
Brūzis «Manufaktūra»
Darba autors — «Sampling» (Manten Devriendt, Liene Jākobsone). Darba pasūtītājs — «Realto Manufaktūra»
Brūzis atrodas vēsturiskā ražošanas ēkā, kas pielāgota alusdarītavas un bāra vajadzībām. Projekta koncepcijas pamatā ir arhitektu vēlme izcelt šīs necilās ēkas ilgo mūžu un dažādos laika periodos piedzīvotās pārbūves. Rezultāts estetizē atšķirīgās būvniecības pieejas un paņēmienus, papildinot tos ar jaunu, laikmetīgu uzslāņojumu, kas kārtējo reizi piemēro ēku citai funkcijai. Ēkas vizuālais tēls iecerēts kā ilgtspējas un atkārtotas izmantošanas manifestācija. Iekštelpu dizains ietver gan iepriekš lietotas, gan no ēkas teritorijā atrodamiem materiāliem izgatavotas mēbeles. Vairāk par «Brūzi Manufaktūra» — šeit.
Ekspozīcija «Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām»
Darba autors — «DJA», «Solavi», Roberts Rubīns. Darba pasūtītājs — Rēzeknes novada pašvaldība
Ekspozīcija veidota, iedvesmojoties no 19. gadsimta inženierbūvju projektētāja Staņislava Kerbedza (1810–1899) dzīves un profesionālajām gaitām. Kerbedzs bijis arī Lūznavas muižas zemes saimnieks, un viņa meita uzcēlusi Lūznavas muižu. Ekspozīcija muižas cokolstāva telpās veidota kā interaktīva, izglītojoša vide, kas rosina interesi par inženierzinātnēm un veicina jauniešus iegūt izglītību un saistīt savu profesionālo karjeru ar tām. Vairāk par ekspozīciju «Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām» — šeit.
Izstāde «Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā»
Darba autori — Gustavs Strenga, Anete Krūmiņa, Madara Lesīte–Volmane, Anda Boluža. Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālā bibliotēka
Izstādē «Atgriešanās» bija apskatāma senākā saglabājusies latviešu valodā izdotā grāmata — jezuīta Petra Kanīzija latviski tulkotais, 1585. gadā izdotais katehisms. Skatītāju sagaida tumša telpa, kurā viņš pamazām rod ceļu pie vienīgā eksponāta — nelielās grāmatiņas. Viņu ceļā pavada balss (aktrise Guna Zariņa) un gaisma no stikla kastēm grīdā ar priekšmetiem, kuri nes stāstus par grāmatas vēsturi, jezuītiem un Reformācijas periodu. Askētiskais scenogrāfijas risinājums sasaucas ar jezuītu pamatvērtībām, starp kurām bija arī nabadzības solījums. Apmeklētāja lejupvērstais skats, aplūkojot grīdā iemontētās kastes, atgādina reliģisko rituālu godināto pazemību un noliekšanos Dieva priekšā.
Izstāde «Weird Sensation Feels Good: The World of ASMR» Dizaina muzejā Londonā
Darba autors — «Ēter» (Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Mārtiņš Starks). Darba pasūtītājs — Londonas Dizaina muzejs sadarbībā ar Zviedrijas Arhitektūras un dizaina centru «ArkDes»
Izstādes arhitektūra ir mēģinājums sintezēt ASMR (autonomā sensorā meridiāna reakcija) radošo lauku un tā bagātīgo materiālo pasauli apmeklētājam nolasāmā telpiskā valodā. Iedvesmojoties no spa kultūras, ūdens plūdums izstādē aizstāts ar laikmetīgo mediju plūsmām, cenšoties radīt drošības un privātuma atmosfēru publiskā telpā, kur lielāks cilvēku daudzums tiek izaicināts ļauties vienlaicīgai relaksācijai. Izstādes dizains piedāvā jaunu publisko telpu — akustiski piesātinātu vidi, kas ļauj izstādes apmeklētājiem iegrimt multisensorā pietuvinātas ieskatīšanās, klausīšanās un jušanas pieredzē. Vairāk par izstādi — šeit.
Izstāde «Izaug? Pieaug? Mūsdienu mākslas kolekcionēšana Baltijā» mākslas centrā «Zuzeum»
Darba autors — Toms Kampars. Darba pasūtītājs — Mākslas centrs «Zuzeum»
Izstāde «Izaug? Pieaug? Mūsdienu mākslas kolekcionēšana Baltijā» balansē starp kontrastiem: viegls un smags, dabīgs un mākslīgs, digitāls un analogs. Katram izstādītajam mākslas darbam ir emocionāls «smagums» un stāsts, tāpēc arhitektūras mērķis, lai neapgrūtinātu eksponātus, ir radīt iespējami vieglāku, teju neredzamu vidi. Rezultāts ir homogēns «levitējošas» mākslas mākonis, kur darbi redzami gan no priekšas, gan aizmugures, atklājot caurspīdīgumu un patiesumu.
RSU Anatomijas muzeja pastāvīgā ekspozīcija
Darba autors — «Dd studio». Darba pasūtītājs — Rīgas Stradiņa universitāte
RSU Anatomijas muzejs atrodas pilnībā renovētā vēsturiskā ēkā, kurā iekārtota gan pastāvīgā ekspozīcija, gan publiskās telpas izzinošām un izklaidējošām aktivitātēm. Tās interjers un vizuālais tēls veidoti, respektējot ēkas vēsturisko vērtību un muzeja kolekcijas vienreizīgumu. Saturiski un vizuāli ekspozīcijas vēstījums fokusējas uz trīs dažādiem skatpunktiem: medicīnisko, vēsturisko un personisko. Muzeja ekspozīcijā vēsturiskie artefakti mijiedarbojas ar mūsdienu anatomiskām 3D ilustrācijām un multimediju risinājumiem, saglabājot 20. gadsimta pirmās puses anatomiskajām kolekcijām raksturīgo noskaņu un iekārtojumu. Vairāk par ekspozīciju — šeit.
Multimediāla izstāde «Neredzamās dzīves»
Darba autori — Ieva Ūbele, Līga Lindenbauma, Oskars Goba, Agnese Zviedre, Pēteris Pass, Artūrs Arnis, Elīna Bušmane, Paula Jansone. Darba pasūtītājs — Ruckas mākslas fonds
Izstādē dizains kalpo kā daļa no risinājumu kopuma, kas veicina kultūras pieejamību. Izstādi veido interaktīvas stacijas, kuru pieejamību nodrošina 3D attēli un ikonas, Braila raksts, tiflo komentāri un skaņu celiņš. Visi elementi ir ne tikai estētiski, bet arī ērti lietojami un aizsniedzami arī bērniem vai apmeklētājiem ratiņkrēslos. Tekstiem izmantoti viegli uztverami burtveidoli un krāsas, kas nodrošina lasāmību un augstu kontrastu. Īpaši jāatzīmē tiflo komentāri — fotogrāfiju apraksti, kas vēsta par vizuāli redzamo. Audio faili veidoti sadarbībā ar uzņēmumu «Tilde». Izmantojot balss sintēzes tehnoloģiju, teksta–runas sistēma aprakstus no rakstīta teksta pārvērta runā. Tas ļāva saīsināt ceļu no teksta radīšanas līdz audio faila iegūšanai, papildus samazinot izstādes izmaksas. Vairāk par izstādi — šeit.
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Ziemas pieteikšanās konkursam notiks no 2023. gada 2. janvāra līdz 31. janvārim.
Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.
Viedokļi