Vismazāk pieteikumu Latvijas Dizaina gada balvas 2023 (LDGB) rudens darbu iesniegšanā saņemts digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās. Kopumā pieteikti septiņi digitālie risinājumi un tikai trīs pakalpojumi. Iepazīstinām ar tiem darbiem, ko žūrija izvirzījusi dalībai konkursa otrajā kārtā.
Atlases žūrija digitālo risinājumu kategorijā otrajā kārtā izvirzīja tikai vienu darbu, savukārt pakalpojumu kategorijā — visus trīs iesniegtos darbus. Šo rezultātu skaidro kategorijas žūrijas priekšsēdētāja Līga Lētiņa: «Vērtējot pieteikumus, bija pārsteidzoši konstatēt, ka visspēcīgākais risinājums ir studentu darbs, kuram vēl priekšā stāv darba īstenošanas stadija. «Emori» lietotne veicina mentālās veselības aprūpes pieejamību, mazinot stigmatizāciju un nepieciešamību doties uz klātienes vizītēm. Lietotnei ir potenciāls un būtiska loma Latvijas sabiedrības attīstībā un spējā būt ekonomiski aktīviem.
Redzot nelielo pieteikumu skaitu digitālo risinājumu un pakalpojumu kategorijās, aicinu autorus iesniegt darbus un to pieteikumos komunicēt, kā izmantotais dizaina process padarījis produktu labāku, vairojis tā ietekmi. Ļoti vēlamies redzēt dizaina procesa koprades artefaktus, kā arī izmērāmus sasniegtos rezultātus — skatījumus, pieaugumus, ekonomisko ietekmi. Jāatceras, ka digitālais un pakalpojumu dizains nav vizuālais noformējums, bet sākas krietni pirms tā — ar lietotāju vajadzību apzināšanu, iterācijām.
Savukārt pakalpojumu dizaina kategorijā nākamajā kārtā virzīts viens studentu projekts, viens pakalpojums valsts sektoram un viens komercpakalpojums. Šos pakalpojumus vieno spēcīga ideja, holistisks ieviešanas plānošanas process, aktīva koprade un ekonomisks nozīmīgums.»
Nominanti kategorijā «Digitālie risinājumu»
Mobilā lietotne «Emori»
Darba autori un pasūtītāji: Latvijas Mākslas akadēmija — Ričards Znutiņš–Znutāns, Dārta Galiņa, Sandra Sugako, Džūlija Ekuse, Liene Jākobsone, Barbara Ābele, Matīss Zvaigzne, Markus Rožkalns; Rīgas Stradiņa universitāte — Maruta Linuža, Inga Iejava, Kristīne Mārtinsone, Inese Paiča; Ventspils Augstskola — Jānis Vīksne, Karīna Šķirmante
«Emori» ir mobilās pašpalīdzības lietotnes prototips mentālās veselības uzlabošanai. Tās mērķis ir palīdzēt attīstīt cilvēka emociju atpazīšanas un regulācijas prasmes. Vienlaicīgi «Emori» ir pētniecības platforma, kas ļauj iegūt un analizēt datus par Latvijas iedzīvotāju emociju regulācijas prasmēm. Lietotne papildināta ar ilustrācijām, tā ir interaktīva un intuitīva, līdz ar to piemērota plašai potenciālo lietotāju auditorijai. Satura izveidē iesaistīti veselības aprūpes speciālisti, dizaineri, un katras lietotnes iterācijas izstrādē iesaistīta tās mērķauditorija. «Emori» saturs ir klīniski aprobēts un empīriski pamatots. Vairāk par lietotni — šeit.
Nominanti kategorijā «Pakalpojumi»
Vēlēšanas bērniem un jauniešiem «Demokrātija sākas ģimenē»
Darba autori: Latvijas Mākslas akadēmija — Ulla Ozollapa, Beatrise Lasmane, Ingūna Elere, Matīss Zvaigzne, Gita Straustiņa; sadarbības partneri — Cēsu novada pašvaldība, Centrālā vēlēšanu komisija. Darba pasūtītājs — Cēsu novada pašvaldība
«Demokrātija sākas ģimenē» piedāvā bērniem un jauniešiem balsot par savas pilsētas labiekārtošanas jautājumiem. Vēlēšanu dienā vēlēt dodas visa ģimene, arī bērni un jaunieši, kuri vēl nav sasnieguši balsstiesīgu vecumu. Projekts aicina jauno paaudzi aizdomāties par savas balss spēku kā pārmaiņu virzītāju pilsētā, veicinot gan bērnu un jauniešu, gan pieaugušo interesi un līdzdarbību savā pašvaldībā, kā arī ļauj pašvaldībai uzsākt komunikāciju par līdzdalības jautājumiem ar dažāda vecuma auditorijām. Projektā piedāvātas trīs dažādas vēlēšanu zīmes, kuru saturs pielāgots dažādām vecuma grupām un interesēm, uztveres spējām un pašvaldības iespējām. Vairāk par iniciatīvu — šeit.
Pakalpojums izglītības jomā «Dizains un tehnoloģijas»
Darba autori — Jeļena Solovjova, Irina Ganeviča, Dina Suhanova, Liene Jākobsone, Indra Komarova, Agnese Garā–Nīmane, Ieva Kalēja, Aija Priede–Sietiņa, Ilze Kundziņa, IT Izglītības fonds. Darba pasūtītājs — IT Izglītības fonds
Latvijā 2020. gadā ieviesa jaunu izglītības standartu, izglītību pielīdzinot pakalpojumam. Lai atbalstītu jaunā mācību priekšmeta «Dizains un tehnoloģijas» skolotājus, IT izglītības fonds radīja pakalpojumu kopumu — mācību līdzekļus sešās dizaina jomās: vides dizains, modes dizains, digitālais dizains, interjera dizains, produktu dizains un pakalpojumu dizains. Papildus tika izstrādāts tiešsaistes rīks «Startdesign.lv», kas ļauj pašmācības ceļā ikvienam apgūt dizaina domāšanas metodi, kā arī visas sešas dizaina tēmas, kas vienlaikus ir arī tehnoloģiju jomas satura komponente vidusskolā. Rīks tika radīts pedagogiem, taču mācību līdzekļi ir izpelnījušies plašu interesi arī citās auditorijās.
Pieredzējums «Dabas galerija» — «Nepieradinātāto naktsmītņu» 4. sērija
Darba autori un pasūtītāji — «Don’t Panic» sadarbībā ar «Skudras metropole»
«Nepieradinātās naktsmītnes» piedāvā apmeklētājiem jauna veida pieredzi, kurā apvienoti dizains, instalāciju māksla, gastronomija un kultūra. «Dabas galerija» ir «Nepieradināto naktsmītņu» 4. sērija, vieta, kur daba kļūst par mākslas darbu. Viesiem ir iespēja nakšņot namiņā, kas mehāniski griežas ap savu asi un pārsteidz ar terasi, kas izslīd virs koku galotnēm. «Dabas galerijā» ir iespējams baudīt lietu, miglu un mirdzošu mēnesi, klausīties dzeju no kokiem, skatīties kino uz ezera un baudīt muzikālas performances Skaņu kalnā. Izmantojot GPS sistēmu un īpašu lietotni, apmeklētāji virs ezera var vērot papildinātās realitātes zemeslodi, kuru radījis mākslinieks Gints Gabrāns un kura vēstī par klimata izmaiņām pasaulē.
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Ziemas pieteikšanās konkursam notiks no 2023. gada 2. janvāra līdz 31. janvārim.
Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.
Viedokļi