Kultūras ministrija (KM) ir apstiprinājusi un publicējusi Latvijas Dizaina stratēģiju 2022.–2027. gadam, ko izstrādājuši Latvijas Dizaina padomes eksperti sadarbībā ar speciālistiem no dažādām tautsaimniecības jomām, kas tieši vai pastarpināti saistītas ar dizainu.
Latvijas Dizaina stratēģija ir nozares attīstības redzējums 2022.–2027. gadam, kas padziļināti attīsta Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam «Kultūrvalsts» definētās prioritātes un rīcības virzienus. Stratēģijas vīzija vēsta: «Latvijā tiek pilnvērtīgi izmantotas dizaina daudzveidīgās iespējas un inovāciju potenciāls, lietojot to kā paņēmienu kopumu tautsaimniecības izaugsmes, indivīdu un sabiedrības labbūtības un vides ilgtspējas sekmēšanai, kā arī nacionālās identitātes un valsts tēla veidošanai.»
KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš uzsver: «Dizains kā pieeja publiskā sektora inovācijām un publisko pakalpojumu attīstīšanai, kas veicina sabiedrības labbūtību; pilsoniskā līdzdalība, koprades un demokrātijas veicināšana, izmantojot dizaina metodes un digitālās tehnoloģijas — šie ir tikai daži no Latvijas Dizaina stratēģijas 2022–2027 virzieniem un uzdevumiem. Jaunā stratēģija iezīmē daudzveidīgu un ambiciozu tematisko ietvaru, kas veido atbildi mūsu laikmeta izaicinājumiem.»
Dokuments ir atvērts aicinājums dažādām valsts iestādēm, izglītības institūcijām, uzņēmumiem un citiem publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā strādājošajiem savā darbības plānošanā, rīcībā un ilgtspējīgā attīstībā iekļaut stratēģijā apkopotos rīcības virzienus un veidot efektīvu sadarbības tīklu. Stratēģija veidota, balstoties dizaina ekosistēmā, un tās saturs izvērsts tematiskajās nodaļās: Dizains sabiedrībā, Dizains publiskajā sektorā, Dizains izglītībā, Dizains digitālai nākotnei, Dizains uzņēmējdarbībā, Dizains vidē, Dizains dizaineriem. Katrā nodaļā ir minētas tās īstenošanā iesaistītās puses un mērķauditorijas.
Darbs pie stratēģijas izveides aizsākās 2020. gada martā, kad pasaule tikko sāka apjaust Covid–19 pandēmijas apmērus. Vienlaikus saasinājās arī klimata pārmaiņu radītās problēmas — zinātnieki brīdināja par planētas pārkaršanu, un vairākās pasaules valstīs plosījās postoši ugunsgrēki un plūdi. Daudzviet saasinājās sabiedrības polarizācija un savstarpējas uzticības krīze. Krievijas iebrukums un karadarbība Ukrainā ir mainījusi sabiedrības izpratni, viedokļus un attieksmes dažādās sabiedrības grupās saistībā ar ārējiem apdraudējumiem, un nacionālās drošības jautājumi ir kļuvuši par valsts prioritāti. Likumsakarīgi, ka arī Latvijas Dizaina padomes diskusijās minētie izaicinājumi bija klātesoši, ikreiz vedot pie jautājuma — kā dizains var palīdzēt?
Paturot prātā šos izaicinājumus, tika izvirzīti pamatprincipi darbā ar tematiskajām nodaļām. Starp tiem bija — aktīva sabiedrības iesaiste un līdzdalība, ekocentrisks, nevis antropocentrisks pasaules skatījums, starpdisciplināra koprade, digitāla transformācija, pāreja uz aprites ekonomiku, empātijas veicināšana un komunikācijas uzlabošana.
Latvijas Dizaina padome izvērtēja iepriekšējā perioda stratēģijas darbības laikā paveikto un arī iepazinās ar citu Eiropas valstu dizaina stratēģijām, Eiropas dizaina asociāciju apvienības BEDA vadlīnijām dizaina politikas veidošanai, ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un citiem rekomendējošiem un regulējošiem dokumentiem, lai veidotu Dizaina stratēģiju atbilstoši mūsdienu labākajai praksei. Savukārt Latvijas Dizaina centrs teju divu gadu garumā ir organizējis klātienes un tiešsaistes sarunu ciklu — dokumenta pamatnostādņu apspriešanu ar dažādu nozaru speciālistiem — ieinteresēto institūciju pārstāvjiem un neatkarīgiem ekspertiem.
Ar Latvijas Dizaina stratēģiju 2022.–2027. gadam iespējams iepazīties KM mājaslapā.
Viedokļi