Politisko partiju aptauja par radošajām industrijām

Atbildes saņēmām no astoņām partijām, un publicējam tās secībā, kādā pēc septembrī veiktajām SKDS aptaujām politiskie spēki ierindojas partiju reitingā. Diemžēl nesaņēmām atbildes no «Jaunās Vienotības» un ZZS, kuri saskaņā ar jaunākajām vēlētāju aptaujām reitingā ieņem pirmās divas vietas. Atbildēs koriģētas pareizrakstības kļūdas un liekvārdība.

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!», «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», pašreizējais Kultūras ministrs Nauris Puntulis

Vai un cik nozīmīgas, Jūsuprāt, Latvijai ir radošās industrijas?

Cilvēkkapitāls ir Latvijas svarīgākais resurss, turklāt tik mazā valstī kā Latvija katrs radošs cilvēks, kas veicina radošas sabiedrības — spējīgas domāt un rīkoties ilgtspējīgi — veidošanos, ir nozīmīgs visas valsts attīstības virzītājspēks. Radošums ir galvenais Latvijas konkurētspējas faktors, un nav noslēpums, ka Latvija globālā mērogā tiek pamanīta tieši kā radošuma valsts. Tieši pateicoties latviešu intelektuālajam un radošajam potenciālam aug un attīstās mūsu ekonomika. Radošajām industrijām ir vitāli nozīmīga loma ne tikai mūsu sabiedrības labbūtības veicināšanā, bet arī ekonomikas izaugsmes rādītāju sasniegšanā, tostarp veidojot jaunas darbavietas. Radošās industrijas rada būtisku pievienoto vērtību arī citām tautsaimniecības nozarēm, stimulējot inovācijas un paaugstinot eksportspēju.

Īpaši šajos laikos, kad ekonomikā izaicinājumus ik dienu rada tik dažādas krīzes, liels uzsvars būtu liekams tieši uz tādām zināšanām un kompetencēm kā radošums, digitālās un tehnoloģiju prasmes, uzņēmējdarbības spējas un zināšanas, kuras visas ir tik būtiski klātesošas radošo industriju uzņēmumiem. Tikai ar šo prasmju un zināšanu palīdzību mūsu valsts spēj saglabāt konkurētspēju un nodrošināt iedzīvotājiem labklājību.

Domājot par radošajām industrijām arī kā par nozīmīgu Latvijas tēla veidošanas veiksmes formulu ciešā sakabē ar ekonomisko izaugsmi, pieminēšanas vērts ir arī gaidāmais notikums 2027. gadā, kad Liepāja kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Šis statuss paredz ne tikai piepildīt konkrēto pilsētu un valsti ar kultūras notikumiem visa gada garumā, bet arī uzlabot valsts un pilsētas infrastruktūru, veicināt tūrisma plūsmas pieaugumu, dot pienesumu pilsētas un visas valsts attīstībai gan uzņēmējdarbībā, gan sociālajā dzīvē. Apsveicams ir arī to dažu pilsētu lēmums, kuras neiekļuva konkursa finālā, realizēt vismaz daļu no savās kultūras stratēģijās ietvertajām iecerēm.

Nenovērtējami pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomiku, nacionālās identitātes veidošanu un Latvijas tēla popularizēšanu ārvalstīs ir kino industrijai, kas Latvijā ienes miljonus. Piemēram, ar LIAA atbalsta programmu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tik tikko lielbudžeta spēlfilmas uzņemšanu Latvijā sākusi prestižā filmu studija «Nordisk Film Production». Šī projekta īstenošana Latvijā nozīmē ne tikai ievērojamu ārvalstu finanšu līdzekļu izlietojumu pašmāju kultūras industrijā, bet arī daudzskaitlīgu blakus nozaru nodarbinātību un attīstību. Filmēšana notiek sadarbībā ar Latvijas producentu kompāniju, un šī projekta realizēšanā iesaistīta teju simts cilvēku liela kino industrijā strādājošo profesionāļu komanda no Latvijas un Dānijas. Ņemot vērā šo faktu, būtu jārūpējas par tādas vides radīšanu, lai ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas Latvijā, kas dotu pienesumu ne tikai vietējai kino industrijai, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā — viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jāatzīmē, ka Latvijas kino industrija guvusi vērā ņemamus panākumus ārvalstīs. Tā, piemēram, lielākie kino izdevumi pasaulē atzinīgi novērtējuši 2019. gadā izrādīto pašmāju filmu «Dvēseļu putenis», turklāt mediju pārstāvji pēc tās noskatīšanās arī pastiprināti meklējuši informāciju par Latviju. Turklāt apmeklētāju skaita ziņā šī filma pārspējusi ne tikai pašmāju filmu kino skatījumu rekordus, bet pat kļuvusi par visu laiku skatītāko filmu Latvijas kinoteātros, pārspējot tādus populārākos ārzemju kino kases grāvējus kā «Titāniks» un «Avatars».

Pieminēšanas vērts ir arī nule kā Francijā, Parīzē notikusī izstāde «Maison & Objet» — viena no vadošajām un nozīmīgākajām interjera dizaina priekšmetu (dzīvesstila) izstādēm Eiropā, kur tiek prezentētas jaunākās interjera dizaina tendences un kur vienkopus tiekas ražotāji, dizaineri un iepircēji. Latvijas nacionālo stendu augstākā līmeņa un «premium» klases ražotāju «Signature» sektorā, ko apmeklē tādi pircēji kā ekskluzīvas viesnīcas, restorāni, augstākā līmeņa veikali un dizaina produktu izplatītāji, šogad veidoja astoņi interjera dizaina uzņēmumi no Latvijas. Lieliska iespēja spodrināt Latvijas tēlu, parādīt pasaulei Latvijas dizainu, kā arī veicināt interesi par mūsu valsti, kas rezultētos arī ieguldījumos Latvijas ekonomikas izaugsmē.

Kā vērtējat šī brīža situāciju radošajās industrijās?

Ņemot vērā to, ka kultūras un radošajās nozarēs darbojas liels skaits mazo un vidējo uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un pašnodarbināto personu, šī nozare ir īpaši jūtīga pret svārstībām uzņēmējdarbības vidē, tāpēc loģiski, ka dažādu pēdējo gadu Covid–19 krīzes un šobrīd nestabilās ģeopolitiskās situācijas izraisīto procesu ietekmē radošajās industrijās darbojošies uzņēmumi ir cietuši dramatiskus zaudējumus vai pat nav izdzīvojuši. Industrijas atkopšanās un pielāgošanās jaunajiem, mainīgajiem apstākļiem notiek vēl aizvien. Tai pat laikā daudzas nozares parādījušas savu īpašo spēju adaptēties, būt radošiem, tādējādi pat uzlabojot savus ekonomiskos un sociālos rādītājus. Pārsvarā tās ir nozares, kurās lielu lomu spēlē tieši digitālo risinājumu klātbūtne.

Izaicinājumus rada tieši vienotas, spēcīgas radošo industriju ekosistēmas izveide, kopienas veidošana, starpnozaru sadarbība, ko būtu vitāli svarīgi stiprināt, tādējādi apliecinot radošo industriju nozīmi krīžu pārvarēšanas kontekstā. Lai gan vērojām, ka pandēmijas laikā radošo industriju uzņēmējiem sniegtais atbalsts bija salīdzinoši precīzs un vērsts uz to aktuālāko problēmu risināšanu, vērtīgi izdarīt secinājumus un izprast vājākos punktus šādu atbalsta mehānismu izstrādes posmos, lai turpmāk nozarēm sniegtais atbalsts būtu vēl precīzāks.

Šobrīd redzam, ka kultūras un radošās industrijas ir savā veidā dažādu globālo tendenču karognesēji, piemēram, nodrošinot ekoloģiski draudzīgākus risinājumus ilgtspējīgas attīstības izaicinājumiem, savos darbības principos iekļaujot viedās specializācijas un aprites ekonomikas principus un virzoties Eiropas zaļā kursa stratēģijas mērķu izpildē. Aizvien biežāk esam gatavi maksāt vairāk par ekoloģiski draudzīgu modes preci, veidotu no ilgtspējīga, videi draudzīga materiāla, kura apritīgi veidotais ražošanas cikls padara preci teju vai mūžīgu. daudz plašāk dažādās jomās tiek izmantots radošuma elements, tādējādi veidojot pārneses efektu un visdažādākās ikdienas problēmsituācijas risinot ar atvērtu prātu, izmantojot tieši radošo industriju ietekmes spēku.

Kādi soļi būtu jāveic, lai veicinātu radošo industriju attīstību?

Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam fiksēts, ka šajā politikas plānošanas periodā īpaši stiprināma izpratne par kultūru un radošajām industrijām kā vitālu tautsaimniecības nozari, kurai ir gan tieša, gan pastarpināta ietekme uz ekonomiku. Būtu jālauž vēl aizvien šur tur sastopamie stereotipi, ka kultūras un radošās industrijas ir patērējoša, nevis pelnoša nozare. Pamatnostādņu izpildē risināms arī jautājumu loks, kas saistīts ar kultūras un radošo industriju eksporta potenciāla paaugstināšanu un efektīvu izmantošanu, kā arī kultūras lomu ārējās attiecībās un Latvijas starptautiskā tēla veidošanā.

Jārūpējas par tādu priekšnoteikumu radīšanu visos līmeņos, kas veicinātu radošo nozaru attīstību, ilgtspēju, uzplaukumu. Te jāmin gan konkurētspējas stiprināšana, gan starpnozaru mijiedarbības veicināšana; tāpat jādomā par to, kā celt radošajās industrijās strādājošo atalgojuma līmeni, veicinot taisnīgas atlīdzības saņemšanu autoriem un radošo darbu veidotājiem, kā arī jāveicina atbilstošas, kvalitatīvas, augstvērtīgas izglītības veidošana tieši atbilstoši nozares vajadzībām un to nākotnes izaicinājumiem. Piemēram, radošās un dizaina domāšanas komponente būtu iekļaujama it visos formālās un neformālās izglītības un apmācības līmeņos, arī mūžizglītībā — to skaidri nosaka arī Jaunā Eiropas darba kārtība kultūrai. Arī tādu profesionālo prasmju apgūšanai kā zīmolvedība, mārketings, finanses un citas uzņēmējdarbības prasmes jābūt kā prioritātei.

Lai labāk izprastu radošo industriju vajadzības, nepieciešams rūpīgāk ievākt un analizēt statistikas datus un veikt reālu uzskaiti par industriju, tostarp pilnveidojot datu apkopošanas metodiku. Radošo industriju attīstība pēdējo gadu laikā viennozīmīgi ir bijusi ar augšupejošu tendenci, taču nav detalizētu pētījumu, kas pierādītu industrijas spēku, kultūras sociāli ekonomisko ietekmi.

Būtiska uzmanība būtu jāvelta spēcīgu kultūras un radošo industriju ekosistēmu un kopienu, NVO tīklu veidošanai, kas veicinātu piekļuvi finansējumam un vienoti aizstāvētu industrijas intereses dažādos formātos un līmeņos. Lai gan nozares ir dažādas, un tām nepieciešams atšķirīgs atbalsts, tomēr spēcīgai radošo industriju kopienai var būt liels un izšķirošs komandas spēks, lai panāktu nozarēm nepieciešamo virzību.

Pamatnostādņu izpildē risināms arī jautājumu loks, kas saistīts ar kultūras un radošo industriju eksporta potenciāla paaugstināšanu un efektīvu izmantošanu, kā arī kultūras lomu ārējās attiecībās un Latvijas starptautiskā tēla veidošanā.

Kurās no radošajām nozarēm Jūs saskatāt lielāko attīstības potenciālu?

Pavērojot Latvijas radošo industriju jaunuzņēmumu veiksmes stāstus, redzams, ka visveiksmīgāk globālajā tirgū iet tieši tiem uzņēmumiem, kuri savus produktus vai pakalpojumus veidojuši ietverot vairākas nozīmīgas komponentes: kopradi, digitālās tehnoloģijas, ilgtspējas principu ievērošanu un iekļaušanu, dizainu, aprites ekonomikas principus, zaļo domāšanu, gudru un pārdomātu zīmolvedību. Horizontālās pieejas un savstarpējas profesionāļu sadarbības rezultātā veidojas tādi produkti un pakalpojumi, kuri izcili raksturo radošo industriju spēku un vērtību.

Jo īpaši dizains kā starpdisciplinārs domāšanas veids inovāciju izstrādei iet savu uzvaras gājienu gan veidojot iekļaujošāku, estētiski skaistāku un lietotājiem saprotamāku pilsētvidi, tūrisma pakalpojumus, ikdienā sastopamos produktus un pakalpojumus. Labs dizains gan piesaista klientus, gan uzrunā plašas auditorijas, jo īpaši, ja tas ir lietotājiem saprotams un pieejams, turklāt izvirza lietotāju pirmajā vietā.

Nenoliedzami, Covid–19 pandēmijas laiks vistiešāk parādīja digitālo tehnoloģiju un digitālās vides plašās priekšrocības, turklāt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī interneta pieejamības izaugsme attīstās straujiem soļiem un paredzams, ka šī tendence nemazināsies. Digitālās prasmes un spēja strādāt ar tehnoloģijām būs īpaši svarīga nākamajām paaudzēm, kad pilnībā mainīsies profesiju specifika, veids, kā mēs pieredzam mākslu, mūziku, teātri, arhitektūru un dizainu. Tehnoloģijas palīdz mērogot idejas, sasniegt plašāku auditoriju un pārkāpt robežas — gan fiziskās, gan iedomātās, gan arī valstu robežas. Tehnoloģijas apvienojumā ar dažādām kultūras nozarēm sniedz pilnīgi jaunu dimensiju veidam, kā mēs dzīvojam, baudām izklaidi, redzam pasauli. Vērā ņemamu izaugsmi un izrāvienu piedzīvojusi videospēļu industrija, kas ne tikai pelna miljonus eiro, bet arī savas industrijas zināšanas veiksmīgi pārnes uz citām jomām, tās bagātinot.

«Apvienotais saraksts» — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija

Vai un cik nozīmīgas, Jūsuprāt, Latvijai ir radošās industrijas?

Radošajām industrijām mūsdienās ir ļoti liela nozīme, jo bez radošuma radīt kaut ko tiešām inovatīvu, plaši atpazīstamu un augsti novērtētu, šodien praktiski nekas nav iedomājams. Tās ne tikai ir pastāvīga tautsaimniecības daļa, bet tās balsta arī virkni citu industriju un nozaru.

Kā vērtējat šī brīža situāciju radošajās industrijās?

Šobrīd Latvijā trūkst radošo industriju definējuma, kas rada virkni pārpratumu par to, kas īsti ir radošās industrijas.

Kādi soļi būtu jāveic, lai veicinātu radošo industriju attīstību?

«Apvienotais saraksts» savā programmā kultūras jomas attīstībai paredz uzņēmumus veicinošas nodokļu politikas izstrādi, vienlaikus atvieglojot arī radošo personu saimnieciskās darbības veikšanu, ieviešot saimnieciskās darbības kontu.

Kurās no radošajām nozarēm Jūs saskatāt lielāko attīstības potenciālu?

«Apvienotais saraksts» uzsver kultūrtūrisma nozīmi valsts, reģionu attīstībā un konkurētspējā. Kultūrtūrisms piesaista ārvalstu tūristus mūsu valsts apmeklējuma galamērķiem, kas savukārt saistīts ar citām Latvijas ekonomikas nozarēm.

«Saskaņa»

Vai un cik nozīmīgas, Jūsuprāt, Latvijai ir radošās industrijas?

Tāpat kā visa pasaulē, arī Latvijā radošo industriju nozīme pieaug: tas ir nozīmīgs ekonomikas sektors, kas attīsta jaunus uzņēmumus un dod darbavietas, pienesumu valsts IKP un eksportam, rada sociālos ieguvumus un jaunas kultūras vērtības.

Kā vērtējat šī brīža situāciju radošajās industrijās?

Kā mainīgu: pirmspandēmijas laikā nozare piedzīvoja vērā ņemamu attīstību, taču pandēmijas laiks un pašreizējā ekonomiskā situācija rada nestabilitāti, līdzīgi kā visā tautsaimniecībā kopumā.

Kādi soļi būtu jāveic, lai veicinātu radošo industriju attīstību?

• Valsts ilgtermiņa stratēģijas izstrāde — pašreizējie normatīvie dokumenti šai nozarei pievēršas fragmentāri un ir novecojuši (Latvijas Nacionālās attīstības plāns; Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija).
• Starpnozaru izglītības nodrošināšana, liekot uzsvaru uz radošā potenciāla sasaisti ar zināšanām ekonomikā un uzņēmējdarbībā, kas veicinātu radošu ideju komercializāciju un konkurētspēju.
• Radošo industriju atbalsta mehānismu pieejamība un daudzveidība — atbalsts ne tikai atsevišķu īslaicīgu programmu veidā, bet valsts stratēģijā.
• Valsts nodokļu politikas stabilitāte.

Kurās no radošajām nozarēm Jūs saskatāt lielāko attīstības potenciālu?

Nebūtu vēlams prioritizēt kādu no nozarēm, jo attīstības potenciāls piemīt visām. Inovācijas un radošums ne reizi vien ir izvirzījis uzmanības centrā jomas un uzņēmumus, kam iepriekš dažādi vērtētāji nav saskatījuši pietiekamas perspektīvas.

«Progresīvie»

Vai un cik nozīmīgas, Jūsuprāt, Latvijai ir radošās industrijas?

Nepietiekoši! Mums būtu jāuzstāda mērķis, ka radošās industrijas 2050. gadā veido 20% no IKP, jo cilvēks ir galvenā vērtība, un Latvijai ir stingriem soļiem jāiet uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku, kur galvenais resurss ir izglītots, spējīgs cilvēks. Latvijai ir jākļūst par patiesi turīgu un labklājīgu valsti, tāpēc Latvija nevar atļauties turpināt būt lētā darbaspēka valsts un/vai valsts, kurā meži kļūst par koku plantācijām, kuras var lēti izcirst.

Kā vērtējat šī brīža situāciju radošajās industrijās?

• Trūkst pēctecības. Ir daudz labu projektu un iniciatīvu, kas dod uzrāvienu (piemēram, Simtgades programma, kas iedeva pamatīgu uzrāvienu kino nozarei, kā arī palīdzēja Latvijas literatūru uzlikt uz mūsdienu Eiropas literatūras kartes), bet nav plāna, kas notiek pēc projektu beigām. Tas nevairo kapacitāti un ievērojami apgrūtina ilgtspējīgu attīstību.
• Nodokļu sistēma, kas attiecas uz pašnodarbinātajiem un nepilnā slodzē strādājošajiem, ir nemotivējoša un pārāk sarežģīta. Tas padara darbu radošajās industrijās par nepievilcīgu izvēli.
• Trūkst plašākas izpratnes par to, kas ir radošās industrijas, kas zem šī termina slēpjas. Tādējādi gan politiķiem, gan sabiedrībai ir grūti saprast šī sektora vajadzības un novērtēt tā potenciālu.
• Vienlaikus ir vairākas spēcīgas studiju programmas, kā arī ir ļoti liela interese par radošajām industrijām no studentu puses. Šobrīd izskatās, ka radošās industrijas ir nenovērtēts resurss, kas var palīdzēt Latvijai attīstīties gan sociāli, gan ekonomiski.

Kādi soļi būtu jāveic, lai veicinātu radošo industriju attīstību?

• Jāsakārto likumdošana un jāatvieglo nodokļu maksāšana. Jāveicina godīgs, saprotams, ērts un loģisks nodokļu maksāšanas veids, kā arī jāievieš patiešām progresīvs nodoklis, lai cilvēkiem darbs pašnodarbinātā statusā nenozīmētu valsts garantēto sociālo garantiju trūkumu.
• Jāveicina humanitāro un sociālo zinātņu studiju modernizācija, īpaši apzinoties mākslas un kultūras augstskolu nozīmi radošo industriju nozarēs. Tas nozīmē gan modernas telpas studijām (piemēram, Latvijas Kultūras akadēmijas jaunās mājas Tabakas fabrikā), gan finansējuma palielināšana augstskolu mācībspēkiem, lai pasniegšana nebūtu neapmaksāts misijas darbs. Īpaši jāveicina digitālo humanitāro zinātņu attīstība.
• Jāveicina radošo industriju eksporta potenciālu. Daudzi soļi jau ir veikti (piemēram, atbalsta programmas ārzemju kino uzņemšanai Latvijā un Rīgā, kas tiek uztvertas kā investīcijas), bet vēl var spert plašākus soļus, lai Latvija kļūtu par radošā darbaspēka valsti. Lai to īstenotu, cieši jāsadarbojas ar pašvaldībām, kurām ir iespējas piesaistīt ārzemju investorus, jāveicina zinātnes attīstība (visbūtiskāk — palielinot finansējumu vismaz līdz likumā paredzētajam), kā arī jāveicina augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšana un pieejamība.

Kurās no radošajām nozarēm Jūs saskatāt lielāko attīstības potenciālu?

Šobrīd izskatās, ka kino un audiovizuālās mākslas, dizaina, datorspēļu un interaktīvās programmatūras nozares ir tās, kurām ir vislielākais potenciāls attīstīties. Kino nozare jau ir spērusi plašus soļus, lai būtu starptautiski konkurētspējīga. Jāsaprot, kas ir būtiskākie atbalsta instrumenti, kas ir nepieciešami, lai šīs jomas varētu turpināt attīstīties. Tie noteikti ir veidojami gan likumdošanas, gan finansiāla atbalsta līmenī. Nepieciešams izvērtēt, kas jādara, lai citas radošo industriju jomas paceltu jaunā līmenī, vienlaikus paturot prātā, ka ne visas nozares var būt starptautiski konkurētspējīgas tirgu specifikas un starptautiskās konkurences struktūras dēļ.

«Attīstībai/Par!», Dace Bluķe

Vai un cik nozīmīgas, Jūsuprāt, Latvijai ir radošās industrijas?

Radošo industriju loma ir būtiska ne tikai tādā nozīmē, ka rada kultūras kapitālu, bet arī dod pienesumu Latvijas tautsaimniecībā, rada darba vietas ar augstu pievienoto vērtību.

Svarīgi ir pieminēt, ka radošo industriju attīstība ārpus Rīgas, Latvijas valstspilsētās un novados sniedz ieguldījumu vietējo kopienu veidošanā, veicina vietējo ekonomisko aktivitāti un ceļ reģionu labklājību.

Kā vērtējat šī brīža situāciju radošajās industrijās?

Situācija ir labāka kā pirms desmit gadiem, bet vēl ir daudz, kur augt un attīstīties. Līdz Covid–19 krīzei radošo un ar tām saistīto nozaru pakalpojumu un preču eksports bija ar stabili pieaugošu tendenci. Trīs gadu laikā tas pieauga no nepilniem 6% līdz vairāk kā 14% no kopējā valsts eksporta apjoma. Neskatoties uz to, ka radošo industriju nozares spēlētāji piesaka sevi ar spilgtiem veiksmes stāstiem, joprojām ir pietiekami daudz izaicinājumu, tajā skaitā eksporta veicināšanas jomā.

Pilnībā sevi ir attaisnojusi Radošo industriju inkubatora izveide. Pagājušā gadā tas ir sasniedzis rekordus pieteikumu skaita ziņā, ko nozarē salīdzina ar sprādzienu. Tas nozīmē, ka nozarē ir ārkārtīgi liels attīstības potenciāls. Radošo industriju uzņēmumiem ir gatavība un vēlme attīstīties ātrāk un ar lielāku atdevi.

Kādi soļi būtu jāveic, lai veicinātu radošo industriju attīstību?

Ilgtermiņā, lai stimulētu ilgtspējīgu radošo industriju attīstību, veicinātu izpratni par radošu ideju komercializāciju un konkurētspēju, risinājumu jāmeklē atbilstošas izglītības nodrošināšanā, uzsvaru liekot uz starpnozaru un starpsektoru izglītību. Ir jāturpina iepriekš īstenotais atbalsts radošo industriju biznesa inkubatoram. Lai pārvarētu Covid–19 krīzes sekas, ir nepieciešams atbalsts konkurētspējas stiprināšanai un eksportam.

«Attīstībai/Par!» programmā nākamajiem četriem gadiem Saeimas un valdības darbā, attiecībā uz radošo industriju attīstību ir paredzēts:

• atbalstīt Latvijas Kultūras eksportu, mūsu nozīmīgāko institūciju dalību starptautiskos tirgos un forumos;
• atbalstīt profesionālās platformas, kas var nodrošināt Latvijas kultūras klātbūtni pasaule telpā un pasaules elpas klātbūtni Latvijā;
• Latvijas diasporas profesionālo radošo personu saikni ar Latviju, veicinot viņu ieguldījumu Latvijas sabiedrībā un kultūrvidē;
• Attīstīt Baltijas valstu sadarbību — kultūras nozares eksportspējas veicināšanā;
• Veicināt ciešāku visu trīs kultūras augstskolu sadarbību, Veidojot pakāpenisku pāreju uz bezmaksas augstāko izglītību
• Piedāvāt budžeta vietas ārvalstu studentiem tā risinot iztrūkumu darba tirgū kultūras nozarē.

Kurās no radošajām nozarēm Jūs saskatāt lielāko attīstības potenciālu?

Lielāko attīstības potenciālu saskatu grāmatniecības, IT, filmu, reklāmas industrijas, mūzikas un vizuālās mākslas nozarēs. Tās ir nozares, kurās ir spēcīgi industrijas spēlētāji, kuri jau šobrīd ir izrādījuši savu spēju konkurēt starptautiskajos tirgos. Citās jomās, piemēram, teātra un dejas nozarēs, starptautiskās konkurētspējas potenciāls līdz šim izmantots mazāk. Savukārt lokāli, Latvijā uz vietas nevajadzētu par zemu novērtēt kultūras mantojuma nozari, kurai piemīt būtisks tūrisma piesaistes potenciāls. Ne viens vien kultūras mantojuma objekts jau šobrīd ir ļoti iecienīts kā nozīmīga apskates vieta Latvijā.

Latvijas Krievu savienība

Vai un cik nozīmīgas, Jūsuprāt, Latvijai ir radošās industrijas?

Mūsu rīcībā nav statistikas datu, lai izvērtētu skaitļos radošās industrijas pienesumu Latvijas ekonomikai. Mūsuprāt, svarīgāk ir runāt par Latvijas cilvēku pašrealizāciju dzīvēs jomās, kuras ir saistītas ar kultūru un iespēju teikt jaunu vārdu Latvijas un pasaules kultūras kontekstā, paralēli pelnot naudu sev un Latvijas budžetam.

Kā vērtējat šī brīža situāciju radošajās industrijās?

Divas krīzes. Pirmā ir daļa no vispārējas ekonomiskās krīzes, kuru izraisīja karš Ukrainā. Otrā krīze ir saistīta ar Latvijas populārās kultūras eksporta samazināšanos uz Krieviju un uz citām kaimiņvalstīm, kur, teiksim, Latvijas mūziķi bija tradicionāli pieprasīti. Aizvietot šī tirgus pazaudēšanu ar citu valstu tirgiem nav viegli, ņemot vērā kultūras atšķirības un sīvo konkurenci.

Kādi soļi būtu jāveic, lai veicinātu radošo industriju attīstību?

Mēs būsim pateicīgi par radošo industriju pārstāvju ieteikumiem un piedāvājumiem šajā jomā.

Kurās no radošajām nozarēm Jūs saskatāt lielāko attīstības potenciālu?

Tuvākajos gados ir jāpievērš uzmanība Latvijas radošās nozares eksporta veicināšanai, kas ir saistīta ar attālinātiem pakalpojumiem ēku, telpu, mēbeļu, mazo dekoratīvo formu un apdares elementu dizaina jomā. Ideālā gadījumā mūsu dizaina speciālisti, paliekot uz dzīvi Latvijā, varētu izstrādāt un eksportēt projektus digitālā veidā, kurus, piemērām, patērētāji ārzemēs varētu izdrukāt ar 3D printeri.

«Konservatīvie», Dāvis Stalts

Vai un cik nozīmīgas, Jūsuprāt, Latvijai ir radošās industrijas?

Mūsuprāt, būtu jāveic daudz plašāks un sistemātiskāks darbs pie sabiedrības iepazīstināšanas ar kultūras un radošām industrijām un to nozīmi kā kultūras, tā ekonomikas attīstībā. Šobrīd ļoti daudzi arī deputāti un valsts ierēdņi šo terminoloģiju nepārzina, tāpat kā nepārzina tās politiskās vadlīnijas, kuras attiecībā pret radošām industrijām pieņēmusi kā valsts, tā ES. Uzskatām, ka tām ir vismaz tikpat liela nozīme valsts attīstībā kā tai kultūras nozares daļai, kas ir tīri dotējama un bez dotācijām nebūtu spējīga eksistēt. Lielākais izaicinājums, protams, ir spēt nepretnostatīt kultūras un radošās industrijas ar, piemēram, Latvijas Kultūras kanonā ietvertajām kultūras nozarēm, kuras uztur kultūras dzīves kvalitāti un intelektuālo augstvērtīgumu, bet tiešā veidā nav saistītas ar peļņas vai ieņēmumu gūšanas raksturu. Ik pa brīdim šīs jomas pārklājas, bet ļoti bieži rīvējas savā starpā. Tas viss tādēļ, ka izpratne par radošām industrijām vēl ir salīdzinoši jaunā veidošanās stadijā.

Kā vērtējat šī brīža situāciju radošajās industrijās?

Latvijā ir ļoti daudz talantīgu un pat ģeniālu radošo cilvēku, kuri cenšas savu potenciālu likt lietā. Domājam, ka virziens tiek attīstīts hrestomātiski pareizi. Arī Latvijas Kultūras akadēmija un citas izglītības iestādes savās programmās veiksmīgi integrē radošo industriju izpratni un attīstību veicinošus elementus un gatavo topošos speciālistus šajā laukā. Uzskatām, ka viss notiek pareizā virzienā, varbūt ar nelielu kavēšanos, ja skatāmies Eiropas valstu radošo industriju attīstības kontekstā.

Kādi soļi būtu jāveic, lai veicinātu radošo industriju attīstību?

«Konservatīvie» kopā ar kultūras jomas speciālistiem un ekonomistiem ir sagatavojuši bāzi Kultūruzņēmumu programmas izveidei. Tā ļoti palīdzētu radošo industriju attīstībai, uzsvaru liekot uz specifiskām nozarēm, tādām, kuras pārstāv mazie un vidējie uzņēmumi mediju nozarē, dizaina un arhitektūras nozarēs, grāmatniecības nozarē, tūrisma un ēdināšanas nozarē, utt. Vadošie kritēriji būtu izmērāmas kultūrizglītojošās un latviešu valodu stiprinošās komponentes, kā arī citi — skrupulozi atlasīti kritēriji jaunas — speciālā likumā nostiprinātas grantu sistēmas izveidē kultūruzņēmumu atbalstam.

Kurās no radošajām nozarēm Jūs saskatāt lielāko attīstības potenciālu?

Šis ir mazliet provokatīvs jautājums. Tas ir jāvērtē īpaši atlasītai komisijai, kura izmēra katras radošās nozares esošo stāvokli un iespējamo potenciālu (tam par pamatu var ņemt jau esošus pētījumu datus, bet ne tikai). Pēc šādiem mērījumiem varētu arī diferencēti sadalīt valsts atbalstu katrai no nozarēm godīgā un taisnīgā kārtībā. Ja jāskatās uz eksporta potenciālu, tad personīgi redzu milzu potenciālu tādās radošās industrijās kā dizains un arhitektūra, arī IT jomā saistībā ar jaunu programmatūru un datorspēļu izstrādi. Jāuzsver, ka īpaši atbalstāma šķiet degradēto un industriālo teritoriju attīstība pilsētvidē, izmantojot radošo industriju ģenerētos biznesa inkubatorus jeb radošo industriju un kultūras komūnas. Šādas teritorijas ir patīkamas un nepieciešamas pilsētvides augstvērtīgā un laikmetīgā attīstībā, kuras piesaista gan vietējo iedzīvotāju interesi un potenciālu, gan attīsta apkaimju identitāti, gan arī, protams, piesaista specifisku tūristu, kura mērķis ir atrast īpaši oriģināli uzrunājošu galamērķi.

Kristīgi progresīvā partija, Andrejs Krasņikovs

Vai un cik nozīmīgas, Jūsuprāt, Latvijai ir radošās industrijas?

Ļoti.

Kā vērtējat šī brīža situāciju radošajās industrijās?

Kopumā provinciāls stāvoklis. Dažiem neslikti, dažiem — nekā.

Kādi soļi būtu jāveic, lai veicinātu radošo industriju attīstību?

Vajag cilvēkus ar idejām un finansējumu (privāto, pašvaldību, valsts). Ir pienācis laiks finansēt izrādes, filmas, izstādes, pasākumus, interneta projektus utt., nevis jauno kultūras namu celtniecību. Mazināt birokrātismu un ierēdņu skaitu nozarē.

Kurās no radošajām nozarēm Jūs saskatāt lielāko attīstības potenciālu?

Viedoklis nav viennozīmīgs. Operas māksla, teātris, kino, figurālā glezniecība, kori. Viens neordinārs cilvēks var mainīt stāvokli. Dažos virzienos mums nav ar ko lepoties.