Izstrādātas vadlīnijas apritīgai būvniecībai

Vadlīniju mērķis ir sniegt zināšanas un praktisku atbalstu aprites ekonomikas principos balstītu ēku būvniecībā, uzturēšanā, renovācijā un nojaukšanā. Tās būs noderīgas arī ēku un būvniecības jomas pārvaldes un iepirkumu speciālistiem, kā arī iedzīvotājiem.

Reaģējot uz klimata pārmaiņām, būvniecības sektors līdz šim ir pievērsies galvenokārt ēku energoefektivitātei un tās uzlabošanai, taču patērētā enerģija ēku ekspluatācijas laikā nav vienīgā, kas rada siltumnīcefekta gāzu emisijas. Aptuveni trešdaļa no būvniecības radītajām emisijām rodas tieši no materiālu ieguves, būvniecības produktu ražošanas, būvniecības procesa, renovācijas un nojaukšanas. Tas ir rezultāts lineārajai ekonomikai, kas neapstrādātus dabas resursus pārveido par produktiem, tad tos izmet un iznīcina.

Risinājums būvniecības radīto emisiju, resursu patēriņa un arī atkritumu samazināšanai ir aprites ekonomika, kurā jaunu izejvielu ieguves vietā tiek izmantoti jau reiz saražoti produkti un izejvielas — sastāvdaļas vai veseli produkti pēc iespējas mazāk zaudē savu vērtību un nekļūst par atkritumiem.

Apritīga būvniecība ir stratēģija, kas balstās konkrētos principos. Pirmkārt, jācenšas ēkas pēc iespējas ilgāk saglabāt un uzturēt. Kad ēka vairs nespēj pildīt savu funkciju, jāmeklē veidi, kādos ēku pielāgot. Tikai tad, kad pielāgošana vairs nav iespējama, tiek izskatīta iespēja ēku demontēt un demontētos materiālus vai elementus izmantot atkārtoti. Ja atkārtota izmantošana nav iespējama, materiāli jānodod pārstrādei, lai radītu jaunus, kvalitatīvus materiālus.

Līdzīgi principi piemērojami jaunu ēku būvniecībai — ja nav iespējams atrast kādu jau esošu ēku, kuru pielāgot aktuālajām vajadzībām, jaunu ēku būvējot, jau jāparedz tās iespēja tikt pielāgotai citām vajadzībām nākotnē, jāparedz iespēja ēku demontēt un nodot materiālus vai elementus atkārtotai izmantošanai. Augstākais mērķis ir izvairīties no materiālu vai ēkas elementu kļūšanas par atkritumiem.

Izstrādātās vadlīnijas piedāvā astoņus vispārējus principus, kas informē un atbalsta būvniecības ķēdes dalībniekus, kā arī sniedz principus apritīgai ēku plānošanai:

• Aprites ekonomikas un ilgtspējīgu ēku dizaina principi ir attiecināmi uz visām vērtību ķēdē iesaistītajām pusēm;
• Izdarot ilgtspējīgas izvēles, jāņem vērā kopējās dzīves cikla izmaksas, finanšu un nefinansiālā atdeve no ieguldījumiem;
• Apritīgas būvniecības vērtību ķēdes katrā posmā ir jābūt dzīvotspējīgam biznesa modelim;
• Principi ir jāpiemēro, ņemot vērā proporcionalitāti — ieguvumiem vajadzētu būt augstākiem nekā izmaksām;
• Ir nepieciešamas labākas zināšanas par celtniecības metodēm, lai sekmētu dekonstrukciju un vairotu ēkas izturību un pielāgošanās spējas;
• Ēku izturība ir atkarīga no labāka dizaina, uzlabotas būvizstrādājumu veiktspējas un informācijas koplietošanas;
• Nepieciešams attīstīt jaunu dizaina kultūru, nepieļaujot pāragru ēku nojaukšanu;
• Produkti un sistēmas jāizvēlas tā, lai tos varētu viegli atkalizmantot, labot vai pārstrādāt.

Dokumentā iekļauti arī principi, padomi un piemēri dažādām būvniecības ķēdē iesaistītām mērķa grupām:

• ēku lietotājiem, pārvaldniekiem un īrniekiem;
• arhitektiem, dizaineriem un inženieriem;
• būvniekiem;
• būvizstrādājumu ražotājiem;
• ēku nojaukšanas komandām;
• investoriem, attīstītājiem un apdrošinātājiem;
• valdībai, reglamentējošām institūcijām un pašvaldību iestādēm.

Vadlīnijas pēc Rīgas enerģētikas aģentūras pasūtījuma sagatavoja «NOMAD architects» sadarbībā ar Aivaru Vilgutu no konsultāciju uzņēmuma «Oslotre», «MADE arhitekti» vadītāju Miķeli Putrāmu, Ievu Kalniņu no Rīgas enerģētikas aģentūras, arhitekti Ievu Liepu, Guntu Biķi no Valsts Darba inspekcijas, Jeļenu Trokšu no «Swedbank», Aldi Sirmaču no būvniecības un rūpniecības uzņēmuma «REHAU» un Juri Dambi no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes.

Ar pilnu vadlīniju saturu iespējams iepazīties šeit.