Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) izziņo 13. ikgadējo laikmetīgās mākslas festivālu «Survival Kit», kas no šī gada 2. septembra līdz 16. oktobrim notiks Rīgā. Šogad festivāls nosaukts Ojāra Vācieša dzejoļa vārdiem «Putniņu vajag noķert», un tas pievērsīsies skaņas un vārda brīvībai, kā arī dažādām pretošanās formām. «Survival Kit 13» kopā ar LLMC veidos starptautiska komanda — kuratore iLiana Fokianaki un vairāk nekā trīsdesmit mākslinieku no visas pasaules, aptverot gan Āfriku, gan Āziju, gan Ameriku un Eiropu.
«Survival Kit» gaidāmās sezonas ieceri izstrādājusi kuratore iLiana Fokianaki, atspēriena punktu rodot kultūras nospiedumā, kuru atstājusi Krievijas īstenotā Latvijas okupācija. Izstādes nosaukums ir «Putniņu vajag noķert», un tas aizgūts, iedvesmojoties no tāda paša nosaukuma dzejoļa, kuru sarakstījis Ojārs Vācietis. Viņš Latvijā ir pazīstams un iemīļots ne tikai sava literārā talanta dēļ, bet arī tāpēc, ka drosmīgi apsprieda sava laika politisko stāvokli. Savā darbā viņš pievērsās padomju režīma īstenotajai apspiešanai, taču no dzimtās Latvijas runāja arī par globālām sociālajām problēmām. Dzejolis sarakstīts Brežņeva valdības laikā, 1970. gadu nogalē, kas sakrita ar Padomju Savienības vēlīno posmu, un tas brīdina, ka ir bīstami ļaut mazajam putniņam dziedāt, dēt olas un dzīvot dzīvi. «Tā ir ironiska alegorija, kas iestājas par vārda brīvību un pret autoritārismu un apspiešanu. Šodienas globālajā realitātē, kad galēji labējais nacionālisms un autoritārisms apdraud vārda brīvību un pašnoteikšanās tiesības, dzejolis ir ieguvis akūtu, pašreizējā brīdī svarīgu skanējumu,» norāda «Survival Kit» rīkotāji. Izstāde, kas sākotnēji tika izplānota 2021. gada oktobrī, nu ieguvusi jaunu svaru saistībā ar brutālo karu, kuru, Fokianaki vārdiem, Putina režīma «narcistiski autoritārais valstisms» izvērsis pret Ukrainas tautu.
Vadoties pēc «Putniņu vajag noķert» tematikas, kuratore un viņas komanda šogad kā «Survival Kit» norises vietu izvēlējušies Rīgas vēsturisko centru, kur notika Dziesmotās revolūcijas gājieni un demonstrācijas. Šī nevardarbīgā sacelšanās ilga četrus gadus, no 1987. līdz 1991. gadam, un rezultējās ar Baltijas valstu — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas — izstāšanos no Padomju Savienības un neatkarības atjaunošanu, kā arī iezīmēja Aukstā kara beigas.
«Putniņu vajag noķert» koncentrējas uz skaņas, mūzikas, balss, skaniskā un paustā lomu viscaur cilvēces vēsturei, iezīmējot un raksturojot tādas emancipācijas formas kā rīcību, darbojoties pret apspiešanu un autoritārismu, skaņas saistību ar vārda brīvību, kā arī balss un skanisko lomu pretošanās kustībās, revolūcijā un pašnoteikšanās centienos. Izstādītajos darbos apspriesta, iztirzāta un ņemta vērā mākslas loma vēsturiskās un laikmetīgās pašnoteikšanās un pretošanās izpausmēs, traktējot mūziku un skanisko kā nevardarbīga protesta, deklaratīvu žestu un kolektīvas performativitātes veidus. Izstādi caurauž un iedvesmo arī dainas — Latvijas tradicionālās dziesmas —, ar kurām esam pazīstami.
«Šajos pētījumos notiek mēģinājums tiešāk pievērsties globālās pandēmijas sekām. Tās laikā izmainījās mūsu skaniskās ainavas. Skaņas loma kļuva pamanāmāka, jo pasaules ritma palēnināšanos pavadīja neierasts, stindzinošs klusums. Tāpat kļuva skaidrs, ka pat veselības aprūpes krīzes laikā nav iespējams noklusināt netaisnību, kā to pierādīja globālā «Black Lives Matter» kustība, kuras dalībnieki piepildīja ielas, ausis un prātus ar saukļiem par brīvību, vienlīdzību un sociālo taisnīgumu, kā arī spēkus atjaunojusī dabas aizsardzības kustība, kas lika mums ieklausīties tajā, kas dzirdams ārpus cilvēkcentrēta pasaules redzējuma robežām, kā arī nesenie gājieni vispasaules pretkara demonstrācijās, kur tika izrādīta solidaritāte ar Ukrainas tautu,» stāsta LLMC komanda.
Izstādes kuratore iLiana Fokianaki savu reputāciju nostiprinājusi ar grupu un personālizstādēm, kā arī pētniecības projektiem visā pasaulē. Kopš 2013. gada Fokianaki strādā kā pašas dibinātās mākslas institūcijas «State of Concept Athens» vadītāja, un viņa izmainījusi Atēnu mākslas vidi, uz Grieķijas galvaspilsētu atvedot tādu mākslinieku kā Basima Magdija, Loras Pruvo, Sanjas Ivekovičas, Kadera Atija un Kapvani Kivangu, kā arī pētnieku apvienības «Kriminālistikas arhitektūra» (Forensic Architecture) un dizaina studijas , «Metahaven» izstādes. Viņa bijusi izstāžu kuratore starptautiskās mākslas institūcijās, piemēram, «E–flux New York», «La Colonie», «Kadist Paris», «Kunstinstituut Melly Rotterdam» un Ļubļanas Laikmetīgās mākslas muzejā, kā arī bijusi atbildīgā par publisko programmu «Vera List Center for Art and Politics» un «Het Nieuwe Instituut a.o». Pašlaik Fokianaki ir līdzkuratore grupas izstādē Karalienes Sofijas muzejā Madridē, un strādā pie grupas izstādes veidošanas mākslas centrā «Framer Framed Amsterdam». Fokianaki ir pasniedzēja Dānijas Mākslas institūtā un ir strādājusi par pasniedzēju dažādās akadēmijās, neatkarīgās telpās, muzejos un fondos visā pasaulē. Viņas publikācijas regulāri parādās dažādos žurnālos, piemēram, «E–flux» un «Frieze», un Fokianaki strādājusi arī vairākos medijos. 2023. gadā tiks publicēta viņas grāmata «Gossips: WomXn Gather».
Izstādes mākslinieki: «Kriminālistikas arhitektūra» (Forensic Architecture), Andrjus Arutjunjans, Semijs Baloži, Rufina Bazlova, Kendisa Breica, Juris Boiko un Hardijs Lediņš, Vera Hodzoglu, Saņa Ivekoviča, Kapvani Kivanga, Hrisanti Kumjanaki, Rožavas Filmu kopiena (Rojava Film Commune), Ansis Epners, Kristaps Epners, Dora Garsia, Almagula Menlibajeva, Marina Napruškina, Ahmets Ejits, Antonis Pits, Sūzana Filipsa, Lora Pruvo, Tabita Rezēra, Mikola Ridnijs, Krišs Salmanis, Erika Skurti, Indre Šerpītīte, Sabīne Šnē, Marjama Tafakorija, Vu Cans, Raeds Jasins, Valdis Villerušs, Antons Vidokle.
Plašāka informācija par «Survival Kit 13» — LLMC mājaslapā.
Viedokļi