Šogad aprit 100 gadu kopš pirmā baleta iestudējuma Latvijas Nacionālajā operā, un, atzīmējot šo notikumu, tiek godināts arī viens no spilgtākajiem latviešu teātra māksliniekiem — Ludolfs Liberts (1895–1959). Līdz 30. decembrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā skatāma izstāde «Ludolfs Liberts — Art Deco teātra karalis», savukārt 7. jūnijā plkst. 17.30 muzejā gaidāma saruna ar mākslas zinātnieci Nataļju Jevsejevu, kura iepazīstinās ar Liberta unikālo rokrakstu.
Ludolfa Liberta debija Latvijas Nacionālajā operā notika 1924. gadā, kad režisors Pjotrs Meļņikovs uzaicināja mākslinieku veidot dekorācijas un kostīmus Mocarta operai «Bēgšana no seraja». Tenors Mariss Vētra, Belmonta lomas atveidotājs, atcerējās: «Liberta metus ieraudzīju režisora istabā operā — četras gleznas ar zilu nakts pamatu un rotaļīgām turku minaretu adatām perspektīvā. «Paskat, kas par rotaļu!» teica Meļņikovs, paceldams vienu no gleznām ar lielu dzeltenu pusmēnesi pie zilām debesīm. «Tas jaunais ir spējīgs. Īsts Mocarts!»»
«Art Deco laikmets, kurā iekrita Liberta karjeras uzplaukums teātrī, atrada savu izpausmi viņa veidoto kostīmu un dekorāciju ornamentālajos motīvos — palmetes variācijās, ģeometriskos rakstos un zigzagos, vertikālo ritmu uzsvērumā, strūklakas straumēm līdzīgu formu ritmos. Tas viss un kontrastaino, spilgto krāsu košums radīja izcilu iespaidu,» par Liberta daiļradi stāsta Nataļja Jevsejeva.
Līdz pasaules ekonomiskajai krīzei 1929. gadā mākslinieka ampluā uzplauka teiksmainas pagātnes Tuvajos un Tālajos Austrumos, Spānijā, Krievijas senatnē un pasaku valstībā. Libertu slavēja par temperamentu un izdomu, krāsu, kustības un skaņas «harmonisku plūdumu». «Libertam piemita īpaša spēja nojaust auditorijas vēlmes, viņš prata uzburt uz skatuves brīnumainu pasauli, kas pārsteidza un sajūsmināja gan kritiķus, gan publiku,» norāda Nataļja. Nereti Liberta dekorācijas pēc priekškara pacelšanas tika sagaidītas ar ovācijām. Arī savu darbību scenogrāfijā Liberts noslēdza spoži — Hektora Berlioza operā «Fausta pazudināšana» (1937) viņš izmantoja projekcijas.
Mākslinieka grandiozo ietekmi vislabāk raksturo kāds anonīms skauģis, kurš 1934. gada 5. janvārī laikrakstā «Dzimtene» raksta: «Dekoratoram Ludolfam Libertam jau kopš ilgāka laika sabiedrība piešķīrusi skanīgu titulu — «galma dekorators». Ja palūkojas uz Liberta darbību, tad viegli var atrast titula «dzimšanas cēloni». Vispirms jau Liberts ir ļoti iecienīts «visvarenā preses galmā». Preses galma kritiķi un reportieri katrā izdevīgā gadījumā ir pacentušies pasmērēt Libertam uz lūpām labāko, saldāko un smaržīgāko ziedu medu. Otrkārt — Liberts ir viens no nedaudziem laimīgajiem, kas pie visu valdību Izglītības ministriem — pie kādas politiskās partijas un grupas tie arī nepiederētu, pratis arvien iekarot labvēlīgas pozīcijas. Un tas viss kopā saņemts, padara Libertu pārāk drošu prasību uzstādīšanā un savas gribas izvešanā.»
Ikviens interesents 7. jūnijā aicināts uz Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeju, kur notiks saruna ar izstādes kuratori Dr. art. Nataļju Jevsejevu. Viņa sniegs padziļinātu ieskatu Ludolfa Liberta mākslinieciskajā rokrakstā, paskaidrojot tā nozīmi Latvijas operas un teātra mākslas kontekstā. Tāpat apmeklētāji vairāk uzzinās par mākslinieka gaitām un darinātājiem tērpiem dekorācijām operās un teātros arī ārpus Latvijas, piemēram, Zviedrijā, Somijā, Horvātijā un citur.
Vairāk informācijas par izstādi un gaidāmo sarunu — Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja mājaslapā.
Viedokļi