Sadalītas «Lielā Kristapa» balvas

Žūrijas savu izvēli piešķirt balvu filmai «Gads pēc kara» pamato: «Uzvarētāja kategorijā «Labākā pilnmetrāžas spēlfilma» apvieno unikālu māksliniecisko redzējumu ar augstas kvalitātes kino veidošanu visos līmeņos pārdomas rosinošā filmā, kas atbalso mūsu kopīgo izpratni par sarežģīto laiku, kurā dzīvojam. Skaists kino ceļojums, kurā mēs satiekam daudz dažādu personāžu (gan vēsturisku, gan izdomātu), pētot cilvēka prātu un cilvēka pieredzi, bet ne bez sirreāliem un ekspresionistiskiem elementiem.» Latvijas skatītāji varēs iepazīt galvenā varoņa — latviešu anarhista Pētera Māldera jeb Pētera Krāsotāja — ceļojumu, kad filmu sāks izrādīt kinoteātros aprīlī.

Virkne jomas profesionāļu, kuri ir strādājuši pie filmas «Gads pirms kara», arī saņēmuši apbalvojumus. Dāvis Sīmanis, Tabita Rudzāte un Uldis Tīrons ieguvuši balvu kā labākie scenāristi, Andrejs Rudzāts, kurš strādājis arī pie daudzsēriju filmas «Emīlija. Latvijas preses karaliene», atzīts par labāko spēlfilmu operatoru. Čehu aktieris Petrs Buhta (Peter Buchta), kurš attēlo Pēteri Mālderi, apbalvots kategorijā «Labākais aktieris galvenajā lomā», tāpat balvu kā labākais aktieris otrā plāna lomā ieguvis Lauris Dzelzītis, kurš filmā «Gads pirms kara» attēlo Ļeņinu. Kristīne Jurjāne atzīta par labāko filmas mākslinieci, bet Aija Beata Rjabovska — par labāko grima mākslinieci. Labākais skaņu režisors — Sauļus Urbanavičs (Saulius Urbanavicius).

Kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma apalvota režisora Andreja Verhoustinska filma «Delle», kas stāsta par latviešu gleznotāju Birtu Delli. Žūrija par filmu: «Uzvarētāja kategorijā «Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma» ir smalks portretējums un kopumā emocionāli spēcīga filma, kas pēta mīlestības, ilgošanās un zaudējuma tēmas. Filmas centrā ir viena vienīga galvenā varone, kura ir veltījusi savu dzīvi mākslai un sniegusi kino veidotājiem vēl nebijušu pieeju saviem darbiem un savam traģiskajam dzīvesstāstam. Rūpīgi strukturēto naratīvu papildina starptautiski ļoti augstā līmenī veidota montāža un operatora darbs. Režisors ir arī apveltīts ar īpašu talantu darbā ar savas filmas personāžiem.»

Par labāko īsmetrāžas spēlfilmu atzīta režisora Jāzepa Podnieka filma «Negaiss», bet par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu — režisora Paula Ķestera «Pārceltuve». Kategorijā «Labākā animācijas filma» laurus plūkusi režisores Māras Liniņas filma «Čuči Čuči». Kā labākā daudzsēriju filma apvalvota «Emīlija. Latvijas preses karaliene». Aktrise Guna Zariņa, kura daudzsēriju filmā atveidoja Emīliju Benjamiņu, saņēmusi balvu kā labākā galvenās lomas aktrise. Režisores Martas Elīnas Martinsones filma «Tizelenes» atzīta par gada labāko debiju, un filmas kostīmu māksliniece Jūlija Volkinšteine arī saņēmusi balvu. Režisores Līva Polkmanes filma «Priekuļu miljonāri» ieguvusi balvu kategorijā «Labākā studentu filma». Sabiedrisko mediju portāla LSM skatītāju balsojumā uzvarēja režisores Daces Pūces filma «Bedre».

Par labāko spēlfilmas režisori atzīta Laila Pakalniņa, kuras filma «Spogulī» saņēmusi Starptautiskās kinokritiķu federācijas (FIPRESCI) Latvijas nodaļas īpašo balvu par «inovatīvu un asprātīgu filmas formas un satura risinājumu, interpretējot klasisku pasakas vēstījumu laikmetīgā audiovizuālā valodā». Filmas montāzas režisore Ieva Veiverite (Ieva Veiveryte) arī izcīnijusi balvu.

«Lielo Kristapu » kā labākā aktrise otrā plāna lomā ieguvusi Agnese Budovska («Wild East. Kur vedīs ceļš»). Labākā komponiste — Santa Ratniece («Dabiskā gaismā»), labākais dokumentālās filmas režisors — Ivars Zviedris («Uz neredzīti, Brasa!»), labākais dokumentālās filmas operators — Valdis Celmiņš («Es piedzimu Rosellīni»), labākais animācijas filmas režisors — Edmunds Jansons («Goda sardze»). Labākais animācijas filmas mākslinieks — Jurģis Krāsons («Trubā»).

Plašāk par «Lielā Kristapa» ieguvējiem — balvas mājaslapā.