No 15. janvāra līdz 3. aprīlim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) būs skatāma stikla mākslinieces Andas Munkevicas personālizstāde «Pārmijas». Tajā aplūkojamas pēdējos piecos gados tapušas kompozīcijas, kas vēsta par saskari ar eksistenciāliem izaicinājumiem, nonākot izvēles priekšā, un aicina ieskatīties sevī.
Anda Munkevica ir viena no vadošajām stikla māksliniecēm Latvijā, kura ar šo mediju strādā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. «Alegoriskos un simboliskos tēlos viņa iemieso eksistenciālas pārdomas un risina ētiskas dilemmas. Autores vērienīgajām telpiskajām instalācijām un izvērstajiem darbu cikliem raksturīgs filozofisks apcerīgums. Māksliniece brīvi pārvalda plašu stikla tehnoloģiskās apstrādes spektru. Stikls tiek tonēts, kausēts, liekts, būvēts, griezts, plēsts, pulēts, gravēts un apstrādāts vēl daudzos citos veidos, ietiecoties autortehnikas laukā. Ar apbrīnojamu meistarību Anda Munkevica izmanto materiāla plastiskās un vizuālās īpašības, komponē krāsas un gaismas saspēli, radot savdabīgu, stiklam vien piemītošu jutekliskumu,» vēsta DMDM izstādes apraksts. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs uzskata, ka «viņas skulptūrās spilgti atklājas tēlnieciski būtiskais».
Lielāko daļu izstādē «Pārmijas» aplūkojamo darbu māksliniece Anda Munkevica radījusi tieši šai izstādei. Projekta tematiskais vadmotīvs ir pārejas brīdis un krustceles. Tēmu izstādē izspēlē četras galvenās kompozīcijas — divas centrālās ir instalācija «Identitātes taka» un cikli «Melnie zirgi» un «Baltie zirgi». Zirgu ciklā tiek pretnostatīts miers, samierināšana, erotika un līdzsvarojošs maigums iepretim radošajam, urdošajam garam, spēkam un iznīcībai. Tās ir alegoriskas kompozīcijas, kuras iemieso pilnu dzīves gājumu ar tā stabilajiem un kontrastējošajiem punktiem. Savukārt «Identitātes taka» ir veidota kā šķīstītava — tā rituāli izved cauri likteņa trieciena pieredzei, kas sākotnēji noliec pie zemes, bet tad, soli pa solim, stimulē atdzimt un pacelties pāri. Darbs «Sabiedrība» un objektu grupa «Novērotāji» paplašina ekspozīcijas tematu, ļaujot to sajūgt ar konkrētu sociālās realitātes dimensiju vai arī mudina interpretēt to pārlaicīgās, mūžības kategorijās.
«Jau vairāk nekā trīsdesmit gadus stikls man ir kā dzīvesbiedrs. Ar īpašu un unikālu satiksmi starp mums. Kāpēc stikls? Es strādāju, dzīvoju un domāju šajā materiālā. Tas vienlaicīgi ir spēcīgs un trausls, ugunīgs un ledains. Materiāls, kas nepiedod kļūdas. Tas paņem laiku, spēku, sviedrus un asaras, pretī dodot prieku, svētku un neaprakstāmas laimes sajūtu. Izmantoju šo materiālu, lai atklātu domu un sajūtu telpu, tās iekšējo struktūru un būtību, iepludinātu tajā gaismu,» stāsta Anda Munkevica.
Plašāka informācja par izstādi «Pārmijas» un mākslinieci Andu Munkevicu — DMDM mājaslapā.
Viedokļi