Ar šī gada 1. februāri Latvijā darbību uzsāks iepakojuma depozīta sistēma. Sešus mēnešus ilgajā pārejas periodā esošos dzērienu iepakojumus tirdzniecības vietās pamazām nomainīs ar depozīta zīmi marķētas plastmasas un stikla pudeles, kā arī skārdenes, ko būs iespējams nodot 1400 depozīta punktos visā Latvijā. Lai izskaidrotu sistēmas darbību, tapusi informatīva animācija.
Depozīta sistēmu Latvijā pārvalda uzņēmums «Depozīta Iepakojuma Operators» (DIO), kurā apvienojušies gan vietējie, gan Baltijas mēroga vadošie dzērienu ražotāji un mazumtirgotāji, savukārt iepakojuma pārstrādes jautājumos atbildīgā puse ir lielākais PET pārstrādes nozares uzņēmums Baltijas valstīs «PET Baltija». DIO sola izveidot mūsdienīgu un centralizētu depozīta sistēmu, kas darbosies saskaņā ar ražotāju atbildības principu un nodrošinās, ka ieņēmumi par savāktā materiāla pārstrādi paliek depozīta sistēmā.
Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece Laura Anteina norāda: «Izmaiņas, ko nesīs depozīta sistēmas ieviešana, skars visas dzērienu apritē iesaistītās puses — ražotājus, tirgotājus un dzērienu patērētājus. Obligātā dalība un prasība slēgt līgumu ar depozīta iepakojuma operatoru par dalību sistēmā ir noteikta gan depozīta iepakojuma pārdevējiem, gan ražotājiem.»
Sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) iepakojumus, kuros iepildīti bezalkoholiskie, visa veida alus un citi alkoholiskie (līdz 6%) dzērieni, bet pats iepakojums ir marķēts ar Latvijas depozīta zīmi. Nodotais iepakojums tiks pieņemts tikai tādā gadījumā, ja tas būs iztukšots un nesaplacināts, savukārt uz iepakojuma etiķetes atradīsies un būs skaidri nolasāma depozīta zīme un svītrkods. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā 10 centi, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ. Svarīgi piebilst, ka šobrīd veikalos nopērkamos dzērienu iepakojumus uzkrāt nav nepieciešams, jo tos depozīta sistēmā nodot nevarēs — ar depozīta zīmi marķēti un sistēmā nododami iepakojumi veikalu plauktos parādīsies tikai no 1. februāra.
Plānots, ka kopumā tukšos depozīta iepakojumus, sistēmai uzsākot darbību, varēs nodot aptuveni 1400 depozīta punktos visā Latvijā. Aptuveni puse depozīta punktu būs automatizēti, un tajos depozīta iepakojumu varēs nodot taromātos. Turklāt 150 no automatizētajiem pieņemšanas punktiem atradīsies āra kioskos, nevis veikalu iekštelpās. Depozīta sistēmas darbības sākumā plānoti arī aptuveni 700 manuālie pieņemšanas punkti, kuros iepakojumu pieņems veikala pārdevējs. No tiem 400 tirdzniecības vietās manuālie pieņemšanas punkti turpinās darboties ilgtermiņā, bet pārējās 300 tirdzniecības vietās līdz 1. maijam tiks veikta taromātu uzstādīšana.
Lai iepazīstnātu auditoriju ar depozīta sistēmas darbību un nozīmi, kā arī izklāstītu iepakojuma ceļu no tā iegādes brīža līdz otrreizējai realizēšanai tirgū, izveidots informatīvs video, kas izgaismo sistēmas darbības svarīgākos aspektus, kā arī atgādina, ka sistēma ir vienkāršs un viegli pieejams veids, kas ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas un ienākumu līmeņa ļauj rūpēties par vidi. Video tapšanā piedalījušies ilustrators un animators Eduards Balodis, ilustrators Agris Bobrovs, animators Oskars Lelis un studija «Later». «Mēs katrs iedzīvotājs kā zobrats varam kustināt lielo mehānismu un panākt mērķi — tīrāku vidi gan mums pašiem, gan nākamajām paaudzēm,» saka Balodis.
Plašāka informācija par depozīta sistēmu — DIO mājaslapā.
Viedokļi