Producenta un režisora Raita Ābeles un mākslinieka Harija Grundmaņa vadībā ar Ingus Baušķenieka radītu skaņu celiņu tapusi digitālā spēle «Restauratori», kurā spēlētājs var iejusties mākslas eksperta tēlā, atpazīstot uzslāņojumus latviešu klasiķu darbos un atjaunojot tos sākotnējā izskatā. Spēle ir ne vien izklaidējoša, bet arī izglītojoša — kā norāda «Restauratoru» izstrādātāji, spēle pielīdzināma muzejam telefonā.
Lietotne «Restauratori» ir veidota pēc apslēpto objektu spēles (hidden object game) principa, taču šajā gadījumā uzdevums nav atrast kādu paslēptu mantu, bet gan attīrīt konkrētu mākslas darbu no liekā. Uzdevuma izpildes procesā iespējams noskaidrot vairāk par atjaunoto mākslas darbu, uzzināt tā radīšanas laiku un apstākļus, kā arī izlasīt īsu stāstu par autoru. Īpašu noskaņu spēlei piešķir mūziķa Ingus Baušķenieka radītais skaņas dizains — mūzika un klikšķu skaņas.
Šobrīd spēlē ir pārstāvēti trīs latviešu mākslinieki — Janis Rozentāls, Auseklis Baušķenieks un Ansis Cīrulis —, un kopumā iespējams «restaurēt» 27 dažādas gleznas. Turpmākajās versijās plānots spēli papildināt gan ar citu klasiķu, gan laikmetīgo mākslinieku darbiem. Viens no spēles idejas autoriem Raitis Ābele («Tritone Studio») par tās tapšanu stāsta: ««Restauratoru» ideja sākās ar to, ka vēlējāmies izveidot datorspēli. Taču tādu, kas būtu saistīta ar Latviju. Kopā ar Hariju bijām strādājuši pie animācijām filmai «Baltu Ciltis», kurā par iedvesmas avotu tika izmantotas viduslaiku gleznas. Tā arī nonācām pie latviešu gleznotājiem. Ausekļa Baušķenieka gleznošanas stils šķita ļoti atbilstošs, līdzīgs Hieronīms Boša smalkajām niansēm un dīvainajām detaļām darbos.»
«Kopīgi ar LNMM speciālistēm domājām par citiem gleznotājiem, kas iederētos šādā «hidden object game». Ansis Cīrulis vairāk zināms kā grafiķis, lietišķās mākslas pārstāvis vai, pēdējā laikā, ar «Asketic» grafisko dizaineru atdzīvināto plakātisko fontu «Cīrulis Display». Mani vienmēr ir intriģējusi Anša Cīruļa glezniecība, un izrādījās, ka Mākslas muzeja kolekcijā ir pietiekami daudz un dažādu viņa darbu, kas man pašam bija pārsteigums. Par izvēli iekļaut Jani Rozentālu nevienam pat nebija šaubu,» mākslinieku izvēli komentē spēles līdzautors Harijs Grundmanis.
«Restauratorus» izstrādājis IT produktu un pakalpojumu uzņēmums «Kalmars». Uzsākot darbu pie spēles radīšanas, aizvadītas vairākas darbnīcas, kuru laikā daudz domāts par spēles gaitu un izkārtojumu. Rezultātā tapusī spēle ļauj bez laika ierobežojuma, lēni un pamatīgi izpētīt mākslas darbus un to fragmentus, atklājot dažādas nianses. «Restauratoru» galvenais izstrādātājs Kalvis Koļesņikovs atzīmē, ka, domājot par spēles vizuālo noformējumu, autori vēlējušies rast vienkāršu un nepieblīvētu risinājumu: «Viss tika veidots minimāli, lai būtu tā sajūta, kas ir izstādēs, kur galvenais fokuss ir mākslas darbi, nevis telpa. Galarezultātā spēle ir kā mazs muzejs mūsu telefonos.»
«Tā kā galvenie spēles mākslinieki bija Auseklis Baušķenieks, Janis Rozentāls un Ansis Cīrulis, tad man vairs daudz nekas nebija jādara,» par spēles vienkāršo dizainu izsakās Harijs Grundmanis. Lielākais izaicinājums, veidojot spēli, bijis radīt pietiekami iederīgus uzslāņojumus, kas spēlētājam jāatrod. «Kopā ar Raiti Ābeli sēdējām vakaros pie gleznām un veidojām viltus slāņus uz šiem darbiem. Konceptuāli šos objektus gleznās likām ar kaut kādu domu, piemēram, kādā gleznā jūras iemītnieks pārvēršas par konserviem, bet citā gleznā — tieši otrādi. Vēl, citējot nesenus mākslas notikumus, kādai sievietei pielikām trešo krūti vai arī piestrādājām pie cenzūras un atkailinājuma apģērbam. Ar katru atklāto gleznu spēlētājs jau vairāk izprot, pēc kādiem noteikumiem ir veidotas nepareizības,» stāsta Grundmanis.
Spēle bez maksas pieejama «AppStore» un «GooglePlay» vietnēs.
Spēle «Restauratori» tapusi Valsts Kultūrkapitāla fonda programmā «KultūrElpa» sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmijas speciālistiem. Idejas autori ir Raitis Ābele un mākslinieks Harijs Grundmanis, kas arī veidojis spēles grafisko dizainu. Skaņas dizainu radījis mūziķis Ingus Baušķenieks. Spēles izstrādātāji ir «Kalmars» speciālisti Kalvis Koļesņikovs, Dāvis Darģelis un Māris Beķeris. Par gleznu aprakstiem un autoru biogrāfijām rūpējās Latvijas Mākslas akadēmijas speciālistes Kate Švinka, Sandra Liepiņa un Diāna Mikāne mākslas zinātnieces Antras Priedes vadībā. Gleznu digitālās reprodukcijas nodrošināja spēles partneris Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, kā arī mākslas centrs «Zuzeum» un Zuzānu ģimene.
Viedokļi