Uzsāk multimediālu projektu «Kino Eizenšteins»

«Kino Eizenšteins» ir izglītības aktivitātēs balstīta iniciatīva ar mērķi radīt antoloģiju par kino profesionāļu darbības vēsturi un kino režijas un filmu mākslas nozares attīstību Latvijā. Tā iecerēta kā alternatīva kino mācīšanās un izzināšanas vide, kas reizē kalpotu arī kā laikmeta liecība un dokuments. Iedvesmas avots šādas audio un video krātuves veidošanai bija nepieciešamība veidot virtuālu vidi, kur satikties un vērtēt Latvijas un pasaules kino attīstības tendences. Saskaņā ar amerikāņu kino zinātnieces Barbaras Klingeres (Barbara Klinger) atziņu, kino recepcija ir plānojama vai iepriekš noteikta, un to ietekmē publiskajā vidē esošā informācijas kvalitāte. Projekts «Kino Eizenšteins» paredz šāda kino recepcijas lauka veidošanu un paplašināšanu, sadarbojoties ar mūsdienu Latvijas kino profesionāļiem, reizē veidojot un saglabājot arī vēsturisku materiālu nākotnes izziņai un esot iedvesmas, sarunu formāts visiem kino interesentiem.

«Laikā, kad mediju vide uztveres un modes īpatnību dēļ pieprasa vai izvēlas arvien īsākus pasniegšanas formātus, kad garas sarunas un izvērstas lekcijas kļūst arvien retākas, mēs vēlējāmies ar video un audio līdzekļiem savas lekcijas vai meistarklases ar Latvijas kino klasiķiem neiegrožot laikā, kā arī papildināt tās ar mūsdienu kino veidotāju izvērstām sarunām par filmu veidošanu tagadnē Latvijas un pasaules kontekstā. Latvijā ir pietiekami interesanta kinoprofesionāļu personību paaudze, kuru domas ir ne tikai interesanti dzirdēt, bet kuru pādomas par laikmetu, sevi un citiem ir būtiski iemūžināt kā laikmeta dokumentu, kas var izrādīties arī kā daļa un liecība no Latvijas kino un Latvijas vēstures par šo laiku aktuālā formātā,» stāsta viens no projekta idejas autoriem un veidotājiem, «Mistrus Media» producents Gints Grūbe.

Projekta «Kino Eizenšteins» mājaslapā līdz 31. decembrim tiks publicētas pirmās piecas lekcijas ar dokumentālā kino režisoru Ivaru Selecki, grima mākslinieci Dzintru Bijubenu, režisoru Viesturu Kairišu, operatoru Miku Zvirbuli un filmu mākslinieci Ievu Romanovu, kas papildinātas ar vizuāliem foto, video un audio fragmentiem no izvēlēto personību radošās pieredzes. Raidieraksti un lekcijas raidījuma formātā no 2022. gada sākuma tiks iekļautas arī «Radio Naba» programmā. Tās ir pieejamas arī platformā «Spotify».

Skatītājiem un klausītājiem šobrīd pieejamas Ivara Selecka, Viestura Kairiša un Dzintras Bijubenas meistarklases. Viesturs Kairišs savā videolekcijā dalās pārdomās par īsmetrāžas formāta specifiku kino, idejisko un tehnisko savaldību kino veidošanā, sadarbību ar operatoru, aktierdarba niansēm, kā arī refleksiju par režisora darbu ar literāro materiālu, viņa paša iepriekšējiem kinodarbiem un Vernera Hercoga, Ingmara Bergmana un citu meistaru ietekmi viņa kino izpratnes procesā. Ivars Seleckis savā meistarklasē analizē un stāsta par savu pieredzi un darbu dokumentālajā kino. Meistars pievēršas gan sadarbībai ar saviem laikabiedriem — dokumentālistiem, piemēram, režisoru Aivaru Freimani un komponistu Ļudgardu Gedrāviču, gan komandas nozīmei kino, gan attiecībām starp dokumentālistu un viņa filmas varoņiem. Savukārt Dzintra Bijubena dalās pārdomās par grima mākslinieka darbu ar aktieriem, režisoru un operatoru, salīdzina atšķirīgas pieredzes filmēšanas laukumā un darbu pie filmām, kas aptver konkrētu vēstures periodu vai žanru.

Paralēli izveidota piecu raidierakstu sērija par dažādām tēmām. Sarunā «Cik dārgi uzņemt kino?» apspriedīsies producenti Alise Ģelze, Guntis Trekteris, Aija Bērziņa un Gints Grūbe, kā arī operators Gints Bērziņš. Sarunā «Izdomāt kino no jauna» Rīgas Starptautiskā filmu festivāla radošā direktore Sonora Broka, režisori Marta Elīna Martinsone un Juris Poškus, «Kino Bize» programmas veidotāja un Rīgas Starptautiskā filmu festivāla izplatīšanas departamenta vadītāja un izplatītāja Paula Bērziņa, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš aplūkos jaunas kino valodas meklējumus. «Vai Rīgas Kinostudija ir beigusies?» par padomju laika kino ietekmi un mūsdienu kino veidošanas procesiem sarunāsies kino kritiķes Ieva Augstkalne, Kristīne Matīsa un Anita Uzulniece, kā arī režisors Pēteris Krilovs. Tāpat gaidāma saruna par Latvijas dokumentālā kino stāstiem ar režisoriem Jāni Ābelu, Lailu Pakalniņu un Ivaru Zviedri, producentiem Elīnu Gediņu–Ducenu, Uldi Cekulu un kino zinātnieci Zani Balčus. Sarunā «Mūsdienu kino naratīvi» piedalījās režisori Dāvis Sīmanis, Aiks Karapetjans, kino kritiķe Dārta Ceriņa, kino izplatītāja Inese Apse un Sonora Broka.

Projekta koncepciju izstrādāja filmu studijas «Mistrus Media» producenti Gints Grūbe, Inese Boka–Grūbe un Elīna Gediņa–Ducena sadarbībā ar kino zinātnieci Zani Balčus un Rīgas Starptautiskā filmu festivāla direktori Sonoru Broku. Izpildproducente — Anete Ruperte, kopproducents — Madars Štramdiers («Radio Naba»). Projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda programmas «KultūrElpa» un Kultūras ministrijas atbalstu. Plašāka informācija par projektu — «Kino Eizenšteins» mājaslapā.