«radi!» akadēmija — ievads radošo pilsētu darba kārtībā

Pirms 10–15 gadiem virsrakstos publiski sāka parādīties vārdi «radoša pilsēta». Tajā laikā tikai daži bija «radoši», bet šobrīd radoši ir, šķiet, visi. Aprēķini liecina, ka pasaulē ir vairāk nekā 200 «radošu» nāciju, pilsētu, reģionu un ciematu. Tātad, ja visi ir radoši, ko tas patiesībā nozīmē? Nav viennozīmīgas atbildes, bet skaidrs, ka pasaule strauji mainās, un arī pilsētām, lai tās būtu konkurētspējīgas, ir jāmainās.

Kādu vietu mēs vēlamies radīt? Šis ir viens no pirmajiem jautājumiem, kas jebkurai pilsētai vai reģionam sev jāuzdod, veidojot radošās stratēģijas pamatu. Vai vēlamies redzēt kultūru kā atpazīstamības zīmi, pievilkšanas objektu, kas paredzēts tikai privileģētai cilvēku grupai, vai drīzāk vēlamies redzēt cilvēkus un kopienas, kas aktīvi iesaistās apkārt notiekošajā un ir apveltīti ar iniciatīvu un enerģiju? Vai vēlamies būt «muzeju pilsētas» — mantojuma pieminekļi, kas patīk garāmgājējam, bet rada sajūtu, ka nekam nevajadzētu pieskarties, radīt troksni un novirzīties no iepriekš noteiktā maršruta? Vai drīzāk vēlamies būt «festivālu pilsētas», kur daudz kas notiek, bet to galvenokārt dara kāds cits? Tās ir vietas, kur kultūra tiek «iebarota» iedzīvotājiem — apmeklētāji šīs vietas izbauda, bet vietējie par tām sūdzas. Vai arī mēs vēlamies izveidot patiesi «radošas pilsētas un reģionus», kur cilvēki jūtas piederīgi kopienai un kur pilsētas tiek uzskatītas nevis par pakalpojumu sniedzējiem, radītājiem vai organizatoriem, bet gan par veicinātājiem?

Un kā ar mazākām pilsētām? Vai tām ir iespēja kļūt par radošām vietām? Radošajām industrijām ir tieksme koncentrēties centros. Globālās metropoles ir vadošās radošās spēkstacijas. Talants seko talantam, bizness vairo biznesu, pilsētu centri piesaista pasākumus, iestādes, cilvēkus un tūristus. Tātad, ja tā ir taisnība, ko darīt mazākām pilsētām un reģioniem? Patiesībā tie var darīt daudz. Tiem nevajadzētu konkurēt ar lielākiem centriem apgabalos, kur tie acīmredzami tiks pārspēti un kur tas ir pretrunā ar biznesa loģiku. Mazāka vieta nekļūs par arhitektūras vai spēļu attīstības centru. Un tas patiesībā arī nav mērķis.

Kā savā pētījumā norāda Lūiss un Donalds [1], kad mūsu pilsētas kļūst pārpildītas, trokšņainas un dārgas, bet digitālās tehnoloģijas piedāvā vairāk iespēju strādāt attālināti, tā sauktā radošā klase arvien vairāk meklē citas teritoriālās ērtības. Šīs ērtības ietver dabas ērtības, piemēram, skaistu dabu, apskates vietas, veselīgu dzīvesveidu, tīru gaisu un klusu apkārtni, lai koncentrētos; kultūras ērtības, piemēram, atšķirīgu materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, vietējās tradīcijas, paražas, stāstus un vietas; simboliskās ērtības, piemēram, spēcīgas apkaimes, uzticību, līdzdalību kultūras dzīvē, sociālo kapitālu, draudzīgumu un piederības sajūtu; un arī uzbūvētas ērtības, toskait publiskos pakalpojumus, skolas, veselības aprūpes pakalpojumus, mājīgas kafejnīcas un restorānus, sporta iespējas, sanāksmju vietas, pieejamas telpas un studijas.

Lūiss un Donalds popularizēja ideju, ka nevis talants, tehnoloģijas un tolerance, bet gan dzīvei tīkama vide un ilgtspēja ir mazāku vietu izejas punkts. Tā ir stratēģija, kas saskata radošo personu un cilvēku kopumā mainīgo uzvedību — cilvēku, kurš vēlas saglabāt dzīvesveidu ar zemu ietekmi uz darbu, samazināt ceļā uz darbu un sastrēgumos pavadīto laiku un kas ir atvērti alternatīviem un ar autotransportu nesaistītiem pārvietošanās veidiem, toskait pastaigām vai riteņbraukšanai, līdzsvarojot nekustamo īpašumu cenu kāpumu lielākajās pilsētās un piedāvājot pieejamākus dzīves un darba apstākļus, kā arī nodrošinot kvalitatīvas izglītības iespējas mazākā un individuālā mācību vidē.

Portugāles inovāciju pētniecības centra «Inteli» ziņojumā [2] ir noteiktas četru veidu radošās stratēģijas mazākām un vidējām pilsētām:

• fiziska pieeja, kas koncentrējas uz elastīgas, pieejamas, pievilcīgas un atšķirīgas vietas nodrošināšanu,
• zaļā pieeja, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta dzīves kvalitātei, darba un dzīves videi, kas nodrošina mieru un koncentrēšanos uz kopienu,
• tematiskā pieeja, kas ir balstīta stiprajās pusēs, tradīcijās un esošajā potenciālā, kad tiek radīti klasteri, kas aptver konkrētas kultūras jomas, piemēram, amatniecību, izpildītājmākslu vai pārtiku,
• un, visbeidzot, arī integrētā pieeja, kas atbalsta kultūras un radošo industriju vispārējo attīstību, ietverot sociālās, uzņēmējdarbības, vides un fiziskās jomas.

Visu lielumu pilsētas un reģioni var gūt labumu no kultūras un radošo nozaru potenciāla iesaistīties un iedvesmot, radīt darbavietas un piedāvāt vērtību gan vietējiem, gan viesiem. Tomēr tām nevajadzētu būt kopētām stratēģijām, kas būtu piemērotas citām, lielākām, vietām. Katram vajadzētu atrast savu atšķirīgo veidu, kā rīkoties. Aicinu atcerēties piecus ieteikumus:

• Nemēģiniet būt viss un piedāvāt visu visiem! Atrodiet savu unikalitāti un izcelieties no pūļa.
• Nedomājiet, ka jums ir visas atbildes un ka jūs labāk zināt, ko cilvēki vēlas! Iesaistiet cilvēkus un aiciniet kopīgi radīt jaunus risinājumus. Tas ne tikai dod labākus rezultātus, bet arī padara kopienu spēcīgāku, aktīvāku un ieinteresētāku.
• Domājiet stratēģiski! Nav jākoncentrējas uz atsevišķiem elementiem, domājiet par kopējo ainu.
• Balstieties uz savām stiprajām pusēm, koncentrējieties uz tiem aspektiem, kas palīdzētu jūsu pilsētai vai reģionam piedāvāt tādas ērtības, ko radošās personas un arī cilvēki kopumā meklē! Saskatiet iespējas savās problēmās. Ja jums ir pieejama neizmantota, veca infrastruktūra, uztveriet to kā tīru audeklu, kas būtu ideāli piemērots radošajiem sava potenciāla atraisīšanai.
• Un, visbeidzot, domājiet pāri nozaru, departamentu un disciplīnu robežām! Radošo industriju stratēģija nav ne pilsētas kultūras stratēģija, ne arī pilsētas vai reģiona stratēģija. Savediet kopā valsts un privāto sektoru, valdības, biznesa un nevalstiskā sektora pārstāvjus, skolas, jauniešu centrus, tūrisma pakalpojumu sniedzējus, sociālās rehabilitācijas aģentūras, vides organizācijas un citus pārstāvjus.

Par «radi!» akadēmiju

Akadēmijā pieejami gan teorētiski materiāli, gan iedvesmojoši stāsti no ekspertiem, viedokļu līderiem un radošo industriju dzinējspēkiem — pašām pilsētām. Visus «radi!» akadēmijas video būs iespējams noskatīties iniciatīvas «radi!» mājaslapā un Youtube kanālā.

Atsauces

[1] Lewis, N. and Donald, B. (2009), A New Rubric for «Creative City» Potential in Canada’s Smaller Communities.
[2] Inteli (2011), Creative-Based Strategies in Small and Medium-Sized Cities. Pētījums ir pieejams šeit.