Vakar, 13. decembrī jau astoto reizi tika pasniegtas Izcilības balvas kultūrā, ko piešķir par īpašiem starptautiskiem sasniegumiem. Šogad apbalvojumus ieguvuši komponists Pēteris Vasks, ilustratore un grāmatu autore Anete Melece, kā arī Rundāles pils muzejs. Katrs no trim laureātiem saņems arī finansiālu apbalvojumu — 7000 eiro pēc nodokļu nomaksas.
«Izcilības balvas kultūrā piešķiršanas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību mūsu sabiedrībā,» norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis, uzsverot, ka pandēmijas apstākļos strādāt un gūt starptautisku atzinību bijis jo īpaši sarežģīts izaicinājums.
Pēteris Vasks apbalvojumu saņēmis par izcilu un starptautiski plaši atzītu māksliniecisko jaunradi mūzikas nozarē, ar spožiem skaņdarbu pirmatskaņojumiem, kuru vidū īpaši izceļami Sestais stīgu kvartets un Otrais vijoļkoncerts «Vakara gaisma», kā arī ar atskaņojumiem Latvijā un pasaulē apliecinot sava devuma nozīmību Latvijas akadēmiskās mūzikas un profesionālās kultūras starptautiskās atpazīstamības veicināšanā.
Anete Melece atzinību guvusi par spilgtu un pārliecinošu ieguldījumu Latvijas literatūras popularizēšanā ārvalstīs, par ko liecina grāmatas «Kiosks» plašā rezonanse, tās tulkojumam nākot klajā jau 17 valodās dažādās pasaules valstīs, uzrunājot arī citu mākslas nozaru auditorijas un saņemot prestižas balvas un nominācijas bērnu literatūras jomā Latvijā un ārvalstīs.
Savukārt Rundāles pils muzejs sumināts par profesionāli veiktu un starptautiski kā izcilu novērtētu darbu pils ansambļa un franču baroka stila dārza atjaunošanā, veidošanā un saglabāšanā, kas ne tikai devis būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, bet arī veicinājis kopējo pozitīvo Latvijas tēlu starptautiskā līmenī, iegūstot pirmo vietu Eiropas Dārzu balvas nominācijā «Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība vai attīstība».
Turpinot tradīciju katru gadu uzticēt šī notikuma organizēšanu vienai no mākslu augstskolām, Izcilības balvas kultūrā ceremoniju šogad veidoja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Apbalvojuma pasniegšanas video ceremonijas režisore ir Ināra Slucka, galvenais operators — Aleksandrs Grebņevs.
Kultūras ministrijas apbalvojums īsā laikā iemantojis popularitāti, tomēr arī to, tāpat kā kultūras nozari kopumā, skārusi pandēmijas ietekme: Covid-19 izplatības ierobežošanas apstākļos pērn nācās izvēlēties no trīspadsmit, savukārt šogad tikai no sešiem sevi starptautiski izcili pieteikušiem pretendentiem, kuri pārstāv mūziku, literatūru un grāmatniecību, muzeju nozari un kultūras mantojumu, kā arī teātri.
Kandidātu pieteikumus apbalvojumam izvirzīja Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības. Iesniegtos pieteikumus, atbilstoši apbalvojuma nolikumā noteiktajam, izvērtēja Latvijas Nacionālā kultūras padome, un apstiprināja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā; ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, koncerti, viesizrādes, izstādes un citi pasākumi, guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
Izcilības balva kultūrā tika iedibināta 2014. gadā. Līdz šim apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs «H2E», Gidons Krēmers un kamerorķestris «Kremerata Baltica», režisors Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš un Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča un Anna Laudere, Marina Rebeka, Gundega Laiviņa, kā arī platforma «Latvian Literature».
Viedokļi