Latvijas Arhitektūras lielo balvu šogad saņēma Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori «Mailitis Architects» un «Arhitekta J. Pogas birojs». Nozīmīgajā būvē, kas šovasar tika nodota ekspluatācijā, iedzīvinātais sudraba birzs tēls organiski papildina apkārtējo ainavu un vēsta par latviešu kultūras tradīcijām.
«Mežaparka jaunās estrādes «Sidraba birzs dziesmu kalnā» koncepcija veidota līdzībās ar latviešu tautasdziesmās apdziedāto latvisko ainavu. Sidraba birzs metafora veidojusi gan jaunās estrādes vizuālo tēlu, gan kalpojusi par idejisku pamatu unikālo akustisko un konstruktīvo izaicinājumu risināšanai,» stāsta projekta autori. Tribīne simbolizē kalnu, bet jumta konstrukcijas atgādina kokus, kuru zari savijas birzī, stiepjoties teju trīsdesmit sešu metru augstumā. Lapotni veido transformējami elementi — akustiskie paneļi, gaismekļi un membrāna, kas stiprināti pie jumta konstrukcijas un kalpo par pamatu estrādes labskanībai un fonu svētku scenogrāfijai.
Jaunajā tribīnē ir gandrīz trīspadsmit tūkstoši dziedātāju vietu — teju divreiz vairāk nekā vecajā estrādē. Tāpat izveidotas desmit koristu uzejas un paplašināts laukums dejotājiem. Koristu tribīne veidota no dzelzsbetona, bet dziedātāju ērtībai sēdvietas papildinātas ar noņemamiem koka soliem. Estrādē izbūvēta arī īpaša sistēma, kas ar ūdens izsmidzināšanas palīdzību karstā laikā palīdz atvēsināt dziedātājus, dzesējot sakarsušo gaisu.
«Akustiskais projekts ir absolūti unikāls pasaules mērogā. Tāda mēroga modelim, kādu Andris Zabrauskis ar kolēģiem radīja akustikas modelēšanai, nav precedenta, tā ka mums ir iespēja pasaules mērogā lepoties ar šo objektu, labā nozīmē pārdot to pasaules sabiedrībai kopā ar mūsu unikālo kordziedāšanas tradīciju, kas ir UNESCO pasaules nematerialā kultūras mantojumā ierakstīta,» sarunā ar «LTV» atzīmējis Kultūras ministrijas eksperts arhitektūras jautājumos Jānis Dripe.
Darbs pie Dziesmu svētku estrādes pārbūves aizsākās jau 2007. gadā, kad «Arhitekta J. Pogas birojs» un «Mailitis Architects» kopīgi izstrādātais mets uzvarēja starptautiskajā arhitektūras skiču konkursā. Tolaik žūrijas izvēlē lielu lomu spēlēja tieši projekta simboliskais tēls. Kalna metaforas saknes meklējamas senākā pagātnē — arhitekta Ivara Mailīša «Dziesmu kalna» koncepcija tika izraudzīta 22. Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem 1998. gadā. Arī vairākos turpmākajos Dziesmu svētkos, kuru galvenais mākslinieks bijis Mailītis, izmantots kalna un sidraba birzs tēls.
Autori:
«Mailitis Architects» un «Arhitekta J. Pogas birojs»
Pasūtītājs:
2007.–2009. — Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments; no 2016. — Rīgas domes Īpašuma departaments
Būvnieks:
Būvniecības posmi A, B1 un C – PS «LNK Industries ReRe Būve»; būvniecības posms B2 — AS «LNK Industries»
Akustika:
Andris Zabrauskis, SIA«R&D Akustika», «Müller BBM Akustik»
Adrese:
Ostas prospekts 11, Rīga
Projektēšanas laiks:
2007.–2009. — skiču projekts; 2016. — būvprojekts minimālā sastāvā; 2017.–2018. — būvprojekts
Nodošana ekspluatācijā:
2021. gada 11. jūnijs
Viedokļi