LDGB 2021 — Barbara Freiberga

Kādas tev ir sajūtas tagad, kad darbu iesniegšana Dizaina gada balvai noslēgusies?

Ir milzīga gandarījuma un prieka, labi padarīta darba sajūta. Darbu iesniegšana ir noslēgusies, tam ir jau pielikts punkts, un mēs varam visus darbus nodot tālāk, lai tie tiktu žūrēti. Mēs ķeramies klāt pie noslēguma, pie tā, ka būs apbalvošana, un pa vidu arī vēl citi pasākumi, kas noteikti būs interesanti visiem tiem, kas ir pieteikušies Dizaina gada balvas konkursam.

Cik darbu ir iesniegts balvai un kāda bija aktivitāte salīdzinājumā ar citiem gadiem?

Mums ir šobrīd 150 iesniegti darbi ar visu to, ka Latvijas Dizaina gada balva šogad ieviesa jaunus nosacījumus darbu pieteikšanas kārtībā, lai atlasītu patiešām kvalitatīvus darbus vērtēšanai. Tāpēc vēl jo vairāk ir gandarījums, ka pieņemto darbu skaits ir tik liels, ka tas ir pārsniedzis iepriekšējos gados pieredzēto. Tas rāda, ka Latvijā pēdējā laikā ir radīts daudz patiešām labu un izcilu darbu. Līdz ar to arī konkursa galvenā balva kļūst aizvien vērtīgāka, un es ceru, ka ar katru gadu tā kļūs aizvien vairāk un vairāk vērtīga, jo konkurence ir sīva, un izvēlēties starp šiem 150 darbiem labāko žūrijai nebūs viegli.

Agrāk konkurss bija viens kopīgs darbu apjoms, bet tagad ir piecas dažādas kategorijas. Kurās kategorijās iesniegts vairāk darbu, kurās mazāk?

Jā, no šī gada ir ieviestas kategorijas. Mēs arī runājām ar Dizaina gada balvas žūrijas dalībniekiem, jautājām par to, kā viņiem šķiet, vai tas bija vajadzīgs. Praktiski no visiem saņēmām atbildi, ka tas patiešām ir vajadzīgi un vērtīgi, lai darbi tiktu vērtēti starp tiem darbiem, kas savā starpā konkurē. Mums ir piecas kategorijas: vides un interjera dizains, produktu dizains, pakalpojumu, politiku un stratēģiju dizains, grafikas dizains, digitālais dizains. Visvairāk darbu iesniegts produktu dizainā, tur ir 54 darbi. Vides un interjera dizainā ir 37 darbi. Grafikas dizainā ir 33 darbi. Pakalpojumu, politiku un stratēģiju dizainā, kas ir pavisam jauna, svaiga un progresīva kategorija, ko es neesmu redzējusi citur, šeit mums ir veseli 14 darbi. Un digitālajā dizainā mums ir 12 darbi. Sadalījums ir savā ziņā diezgan neproporcionāls, bet tajā pašā momentā var redzēt, kurās dizaina jomās ir lielākā aktivitāte.

Arī šogad konkursam ir starptautiska žūrija, kopā astoņi dalībnieki. Vai žūrija ir sākusi darbus vērtēt? Ko mēs varam gaidīt no žūrijas?

Līdz galējam vērtējumam žūrijai no brīža, kad mēs beidzām darbu pieņemšanu, ir divi mēneši. Žūrija ir ķērusies klāt pie visiem darbiem, izvērtējusi mūsu piedāvātos vērtēšanas kritērijus. Tā kā tu pieminēji, ka mums ir astoņi žūrijas locekļi, tad pastāstīšu vēlreiz: ir Martins Fosleitners no Austrijas, ir Egle Opeikiene, kas pārstāv Lietuvu. Rikardo Kapuco ir no Itālijas, Patriks Abatista arī, Bars Davidovičs ir produktu dizainers no Izraēlas, Pjotrs Švjonteks ir politiku un stratēģiju dizainers no Lielbritānijas, un mums ir divi Latvijas žūrijas pārstāvji — Pēteris Bajārs, plaši zināms arhitekts, un Anete Žukova — dizaina domāšanas speciāliste. Žūrija mums ir ar vērā ņemamu un starptautisku pieredzi, pat tādos konkursos kā «Red Dot Award». Es domāju, ka vērtētāji būs pietiekami kvalificēti un spēcīgi.

Šajā gadā ir arī tāda būtiska izmaiņa, ka darbi tiek vērtēti attālināti, žūrijas locekļi nevarēs tos apskatīt klātienē. Kā tas tiek risināts?

Būs vairāki etapi vērtēšanā. Informācija noteikti tiks nodota, kā arī konkursa dalībnieki tiks aicināti uz video interviju, kur viņi varēs stāstīt par savu darbu, produktu vai pakalpojumu vairāk pašai žūrijas komisijai.

Vai žūrijai ir kādas vadlīnijas no organizatoru puses? Kādus kritērijus žūrija izmantos, kam īpaši pievērsīs uzmanību?

Par vadlīnijām žūrija vienosies tad, kad vērtēs otrās kārtas dalībniekus, jau izvērtējot patiešām pirmās vietas. Šobrīd žūrija pieņēma mūsu piedāvātos kritērijus. Tie būtu četri lielie pamatbloki, kas ir ielikti arī nolikumā: ekonomiskais konteksts, inovāciju vērtība, kontekstuālā piemērotība un dizaina kvalitāte.

Ekonomiskais konteksts runā par to, kāda ir [dizaina] ekonomiskā ietekme, vai tā rada vērtību cilvēkiem, uzņēmumiem un sabiedrībai. Inovāciju vērtība būtu — vai tas ir kaut kas jauns, iespējams, tas kalpo par iedvesmu citiem. Tas būtu novitāte, izpildījums un progresivitāte. Kontekstuālā piemērotība atspoguļo izpratni par lietotāja vajadzībām un dzīves situāciju. [Tāds darbs] būtu orientēts uz lietotāju, viegli lietojams un funkcionāls. Un dizaina kvalitāte arī ir ļoti būtiska sastāvdaļa; tas būtu par to, vai dizaina izpildījums parāda meistarību un estētiskās īpašības atbilstoši kontekstam, ilgtspēju. Tie ir kritēriji, pēc kuriem žūrija šobrīd orientēsies. Tad, kad jau vērtēs otro kārtu, viņi, iespējams, izvēlēsies arī kādu virsvēstījumu, uz kuru balstoties izvēlēsies pirmās vietas katrā kategorijā.

Kādi notikumi tālāk paredzēti Latvijas Dizaina gada balvas notikumu kalendārā?

Turpiniet sekot līdzi sarunām ar žūrijas komandas dalībniekiem. Vēl priekšā ir veselas divas sarunas, kurām vajadzētu būt ļoti interesantām un vērtīgām. Nākamais, uz ko mēs ļoti gatavojamies, ir 26. maijs, kad notiks Dizaina gada balvas konference «ProToTips. Solis nākotnē». Tā aizņems visu dienu un būs ļoti informatīva un plaša.

Apbalvošanas ceremonija būs 28. maijā, un pēc tam — nominantu darbu izstāde sadarbībā ar mūsu atbalstītājiem un vides reklāmas uzņēmumu «Clear Channel». Ar to mēs pieliksim ne gluži punktu šī gada konkursam, bet tādu treknu komatu, lai pēc tam sāktu pamazām gatavoties jau arī nākamajam konkursam.

Šis ir interesants laiks, kad gan apbalvošana, gan žūrēšana, pēc tam arī darbu izrādīšana jārīko attālināti, ierastais formāts neder. Dažiem žūrijas locekļiem bija labas idejas par izstādēm un pop–up veikaliem, kas palīdzētu dizaina darbus aiznest tālāk, plašāk, arī ārpus Latvijas. Kādi būs Dizaina gada balvas instrumenti, lai palīdzētu dalībniekiem un uzvarētājiem to ceļā uz priekšu?

Jā, mums ir bijušas tādas domas, bet pašai Dizaina gada balvai ir mazliet ierobežotas iespējas. Mēs varam informēt un popularizēt, mūsu uzdevums ir stāstīt par dalībniekiem, kas ir piedalījušies konkursā, un to mēs noteikti darīsim. Tas būs gan digitāli, gan arī fiziski, ja tas būs iespējams.

Katrā no pasākumiem, kurus mēs domājam veidot, mēs ņemam vērā visādas iespējamības. Ja nu mums parādās brīvākas iespējas satikties klātienē, varētu veidot satikšanos, kas līdzinās tīklošanas pasākumam, iepazīšanās pasākumam. Mēs skatāmies uz iespēju kaut ko tādu veidot jau rudenī, bet to mēs turam prātā kā plānu B vai C. Ja nu pēkšņi mēs esam pietiekami brīvi, lai tiktos, tad mēs varētu veidot nominantu un žūrijas locekļu ballīti, kas dotu iespēju visiem satikties, runāties, iepazīties un arī apmainīties ar informāciju. Mēs noteikti kā Dizaina gada balva dosim papildus platformas un iespēju par sevi stāstīt, par sevi informēt. Tās būs tās pašas intervijas. Esam izveidojuši sadarbību ar «DesignWanted», un viņi no savas puses apsolījās stāstīt par Latvijas Dizaina gada balvas nominantiem jau ārpus Latvijas.

Barbara, tu arī esi Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja. Kāda ir atmosfēra šobrīd Dizaineru savienībā? Par ko jūs domājat, pie kā strādājat?

Arī Dizaineru savienībai, ņemot vērā šo laika periodu, ir pamazām jāmainās, jāskatās progresīvi uz to, kas notiek un kādā veidā mēs varam reaģēt uz situācijām. Mēs esam atvērti tam, ka mūsu rindās stājas jauni biedri. Savienība dod gan tīklošanās platformu, gan arī iespēju atsperties jauniem projektiem, kurus dizainers viens pats, iespējams, nevar, bet uz savienības bāzes to noteikti var izdarīt diezgan veiksmīgi. Var izmantot plašos savienības sakarus ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas, un realizēt sevi uzreiz diezgan plašā auditorijā un plašā līmenī.

Latvijas Dizaineru savienības ekspertus mēs aizvien vairāk ceram iesaistīt tādā kā viedokļu līderu formātā, stāstīt, izteikt savas domas par to, kas šobrīd notiek dizaina jomā, un varbūt līdz ar to arī progresīvi veicināt jaunus viedokļus, jaunu domu apmaiņu un arī dizaina attīstību.

Savienība vienmēr ir diezgan plaši atbalstījusi pašu dizaina jomu, strādājot gan pie dizaina politikas, gan pie izglītības un pie citām jomām. Pēdējos trīs gadus mēs esam vairāk sākuši strādāt pie savu biedru atbalstīšanas un informēšanas par viņiem. Šis jau būs trešais gads, kad mums notiks tāda interesanta dizaina izstāde kā «Re:Ex». Šogad tā sauksies «Re:Ex Supervaroņi», kur dizaineriem ir iespēja ne tikai izpausties dizaina jomā, bet varbūt arī mazliet pārkāpt no dizaina uz mākslu, un stāstīt par to, kādi ir viņu iespaidi, kādas ir viņu sajūtas un parādīt, kas viņiem ir īsts supervaronis un kā tas izskatās.