Viedokļi: pandēmijas ietekme uz apkārtējo vidi, dizainu un komunikāciju

Oļegs Ņikitins, darba vides stratēģis

Šis gads biroju darbiniekiem ir devis iespēju izmēģināt un apzināties, kādi apstākļi un lokācijas vislabāk atbalsta katru no darba aktivitātēm. Visos uzņēmumos, ar ko sadarbojos, ir cilvēki, kas grib strādāt tikai birojā vai tikai mājās, bet lielākā daļa tomēr vēlas saglabāt jauniegūto brīvību pašam noteikt sev piemērotāko strādāšanas veidu. Darba vide kļūs plūstošāka, un arvien lielāka nozīme būs fiziskās un digitālās strādāšanas pieredzes konverģencei un vienotas darbinieku pieredzes izveidei.

Viens no izaicinājumiem darba devējiem būs izveidot tādu biroju, kuru darbinieki vēlēsies apmeklēt. Izskatās, ka lielākā daļa uzņēmumu pagaidām negrasās samazināt biroja platības, tā vietā izvēloties sniegt lielākas izvēles iespējas darbiniekiem, ieviešot aktivitāšu zonas (klusuma telpas, videozvanu telpas u.c.).

Diemžēl pandēmijas iespaidā nevienlīdzībai darba vietā ir tendence pieaugt. Mēs jau redzam, ka bezdarbs sievietes ir skāris lielākā mērā nekā vīriešus. Viņas arī biežāk spiestas strādāt no mājām. Neskatoties uz to, ka, strādājot attālināti, produktivitāte var būt pat augstāka, to darbinieku karjeras izaugsme, kuri neapmeklē biroju, var tikt apdraudēta.

Ingūna Elere, dizaina biroja «H2E» vadošā dizainere

Pandēmija jau ir atstājusi ietekmi uz dizainu — uz darba procesu un uz izvēļu procesiem visdažādākajās to nozīmēs. Ar to es domāju ne tikai epidemioloģiski drošu materiālu izvēli, izmaiņas plānos, risinājumos un dizaina stratēģijās, bet arī jaunu paradumu nostabilizēšanos un klātbūtni arī turpmāk. Mums kā dizaineriem, kas rada nākotnei, ir jāņem vērā visi šie aspekti. Uzskatu, ka daudzi risinājumi padarīs mūsu visu dzīvi labāku, kvalitatīvāku un ilgtspējīgāku. Prasība pēc kvalitatīviem dizaina risinājumiem tikai pieaugs, jo tie ietver arī pārliecību, ka ir mērķtiecīgi domāts un strādāts pie drošības — gan mentālās, gan fiziskās, sabalansējot visus aspektus.

Ieva Kalēja, zīmolu «Mammalampa» un «DeTales» vadošā dizainere

Produktu dizaina nozare attīstās un mainās ļoti lēni, tāpēc būtiska paradigmas maiņa vēl tikai sagaidāma, un pandēmijas izraisītas sekas šajā nozarē būs vērojamas ilgtermiņā. Pandēmijas sākumā mēģinājām aptvert, kā produktu dizains var tiešā veidā uzlabot situāciju, bet jāteic, ka identificējām tikai atsevišķas un ļoti specifiskas situācijas, piemēram, roku dezinfekcijas stendu dizains, aizsargmaskas, specifisks medicīniskais aprīkojums, bet ne plaša patēriņa preces, ko regulāri lietojam ikdienā.

Digitālā pasaule šobrīd piedzīvo uzvaras gājienu, un varētu šķist, ka fiziskie produkti ir atstāti novārtā, taču tā nav. Cilvēks joprojām atrodas savā fiziskajā ķermenī un lieto fiziskas lietas. Mainījies tikai fokuss — mazāk koncentrējamies uz sabiedriskajām telpām, bet vēlamies augstvērtīgu individuālo telpu. Šobrīd pieprasīti produkti ar lielāku emocionālo pievienoto vērtību, ne tikai funkciju. Iespējams, cilvēki nonākuši individuālākās attiecībās paši ar sevi, pieprasot personiskākas un līdz ar to — augstvērtīgākas lietas.

Pandēmijas ietekmē arī fizisko produktu konkurence ir pārcēlusies digitālā vidē, un būtiska loma ir fizisko produktu prezentācijai tajā. Te lielāko izaicinājumu rada apstāklis, ka ne visas fiziskās kvalitātes ir viegli pārnesamas attālinātai novērtēšanai. Šī tendece iezīmē jaunu laikmetu produktu dizaina nozarē.

Toms Kokins, arhitekts un urbānists

Vispārējais satiksmes apjoma samazinājums daudzviet ir pavēris pilsētām iespēju uzelpot un realizēt sen iecerētus projektus — uzlabot gājēju drošību, mazināt autotransporta klātbūtni, slēdzot tam atsevišķas ielas, paplašināt velo infrastruktūru, ieviest skriešanas maršrutus, pop–up parkus un citus projektus, kas veicinātu distancētas pārvietošanās un atpūtas iespējas svaigā gaisā, ilgtermiņā uzlabojot dzīvošanas apstākļus pilsētā. Pandēmijas laika izaicinājums pilsētām ir izmantot radušos situāciju un operatīvi realizēt projektus ar tālāku skatu nākotnē.

Pandēmijas laikā globālā sabiedriskā transporta lietošana ir samazinājusies par 80%, un sabiedriskā transporta tēls ir iedragāts, savukārt personīgais autotransports nostiprinājies kā individuālās drošības garants, brīvs no Covid–19 baciļiem. Tas ir ne tikai mobilitātes un veselības, bet arī nevienlīdzības jautājums. Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs pārliecināt cilvēkus atgriezties sabiedriskajā transportā un uzturēt ierobežojumu laikā radušos pozitīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti pilsētās.

Liene Jākobsone, arhitektūras biroja «Sampling» vadošā arhitekte

Ņemot vērā šī brīža zināšanas, nākotnē dizaineriem vajadzētu izvērtēt iespējamos riskus un veidot vidi, kas spēj fleksibli piemēroties distancēšanās un higiēnas prasībām. Līdzīgi kā teātru zāles, kurās skatītāju vietas transformējamas atkarībā no režisora un scenogrāfa radošajām iecerēm, iespējams, vajadzīgas arī tādas zāles, kurās skatītāju vietas viegli iespējams attālināt.

Tagad visur parādījušies plastikāti, kas norobežo personālu no apmeklētājiem. Kādu laiku pastāvēja tendence visu padarīt maksimāli atvērtu un nojaukt robežas (un attiecīgi — arī hierarhiju), taču nākotnē varbūt jādomā, kā šīs robežas atjaunot, bet estētiskā veidā, — tā, lai cilvēkus nedistancētu emociju līmenī, tikai fiziski.

Tas pats attiecas uz pārtikas produktu iepakojumiem. Lai mazinātu atkritumu daudzumu un padarītu produkus pievilcīgus un pieejamus, mēs esam centušies atteikties no iepakojuma tādam lietām kā konditorejas izstrādājumi, dārzeņi un augļi, taču tagad redzam, ka viss atkal satīts plēvēs. Tas ir tikai mirkļa risinājums, ko vajadzētu nomainīt kam funkcionāli un estētiski veiksmīgākam.

Edgars Pētersons, mārketinga aģentūras «WKND» dibinātājs un zīmolu stratēģis

Es uzskatu, ka ka fundamentālas ietekmes uz zīmolu komunikācijas pamata principiem krīzes neievieš, līdzīgi kā fundamentālas cilvēces vērtības paliek nemainīgas. Jebkurā laikā zīmoliem ir jākomunicē ar empātiju pret savu auditoriju, balstoties patiesos un pamatotos argumentos un ņemot vērā apkārtējo kulturālo un tehnoloģiju kontekstu. Ja kāds runā par jaunu pasauli, kurā jārīkojas fundamentāli citādi, tad to var salīdzināt ar telefona un interneta krāpniecību, kas aktivizējas krīzes laikā. Tikai pensionāru vietā «mārketinga eksperti» apkrāpj uzņēmumus.

Viena no tendencēm, kas gan ir vērojama: e–komercijas zīmoli ir kļuvuši nobriedušāki. Tas nozīmē, ka šie uzņēmumi apsver pamest ierasto veiktspējas (performance) mārketinga pieeju un papildināt to ar mērķtiecīgu zīmola komunikāciju.

Jānis Vērzemnieks, «Latvian Sound Designers Club» dibinātājs

Vairs nevarēs turpināt kā Guntara Rača dziesmā «Lecam pa vecam». Ir jūtama pretestība un domāšanas konflikts starp dažiem nozares profesionāļiem un, manuprāt, tas izteikti iezīmē paaudžu domu kontrastu un pielāgošanās neatliekamību.

Skaņu identitātes ir kļuvušas par pieprasītu praksi pasaules zīmolvedības aģentūrās. Zīmīgi, ka audio tehnoloģijas, kas pasaulē tika prototipētas aizvadītajā desmitgadē, tieši šobrīd nonākušas līdz tirgus gatavībai. Piemēram, audio sociālie tīkli beidzot piesaistījuši uzmanību un diktē jaunus komunikācijas standartus, ko pierāda «Clubhouse». Kļūst pieprasītāki trīsdimensionālās skaņas pakalpojumi virtuālās realitātes projektos, ko veicina straujā «Oculus» VR briļļu pieejamība patērētājiem.

Var novērot, ka arī Latvijas klienti paši sāk meklēt skaņu dizaina risinājumus un to iniciē jaunie uzņēmumu vadītāji, kuriem šajā laikā ir dota iespēja un uzticība sajust laikmeta izaicinājumus un rīkoties. Manā pieredzē šajā laikā ir paaugstinājies skaņu dizaina projektu daudzums, bet tirgū trūkst pakalpojumu sniedzēju, kuri to varētu veikt kvalitatīvi un atbilstošā budžetā. Šeit es redzu iespēju jaunajiem profesionāļiem attīstīt starpdisciplinārās kompetencēs balstītu karjeras virzienu, nosakot jaunus tirgus standartus.