Gatavojoties Latvijas Dizaina gada balvas pasākumiem, ik ceturtdienu video sarunā dizainers Miķelis Baštiks iztaujā kādu no konkursa žūrijas locekļiem. Sadarbībā ar konkursa organizatoriem piedāvājam ar žūrijas dalībniekiem iepazīties arī rakstiskā formātā. Trešā saruna — ar Lietuvas dizaina studijas «March» vadītāju Egli Opeikieni, kura ir pārliecināta, ka dizaineriem jāpiemīt arī biznesa domāšanai.
Egle Opeikiene vada Lietuvas dizaina studiju «March». Viņas pieredze dizaina ražošanā un pārdošanā ir palīdzējusi arī vairākiem citiem Lietuvas uzņēmumiem gūt starptautiskus panākumus. Egle ir rīkojusi dizaina konkursus, kā arī dizaina izstādes Viļņā, Londonā, Berlīnē, Stokholmā, Kopenhāgenā, Parīzē, Frankfurtē, Cīrihē, Tokijā, Singapūrā, Ņujorkā un Maskavā. Egle ir platformas «Lithuanian Design Block» dibinātāja, kā arī Nacionālās Radošo un kultūras industriju asociācijas un Lietuvas Dizaina padomes valdes locekle.
«March» mājaslapā teikts, ka jūs darāt neparastas parastas lietas. Pastāsti, lūdzu, vairāk par jūsu dizaina studiju!
«March» ir produktu dizaina uzņēmums. Mēs radām jaunus produktus un paši tos pārdodam. Mēs galvenokārt izmantojam vietējos ražotājus, lai tos izgatavotu, un mēs nodarbojamies ar mārketingu. Ir pagājis jau diezgan ilgs laiks, kopš «March» tika nodibināts. Tas ir astoņus gadus vecs bērns, dizaina bērns.
Mēs esam divi uzņēmuma īpašnieki. Galvenais dizainers ir Martins Kazimierens (Martynas Kazimierėnas), un es esmu atbildīga par dizaina menedžmentu. Mums katram ir savs atbildības lauks, bet mēs sadarbojamies un viens otram palīdzam ar padomu. Ir ļoti svarīgi nenovilkt striktu robežu starp dizaina un tā menedžmentu, tie nevar būt atdalīti. Tas vienkārši nav iespējams. Lai kaut kas vispār notiktu, ir ļoti svarīgi, lai dizaineri un uzņēmumi sadarbotos.
Mēs radām un uzlabojam lietas, bet mēs neizgudrojam pilnīgi jaunus produktus. Mēs vienkārši novērojam apkārtni un meklējam nišas, kurās kaut kā pietrūkst vai kas varētu būt paveikts labāk. Mēs vienmēr sākam no idejas — mūsu kolekcijā neatradīsiet produktus, kuros nav idejas, mēs netaisām dekorācijas. Pēc tam mēs meklējam ražošanas iespējas, un tad produkts top gatavs.
Mēs mīlam savu darbu, izbaudām katra produkta radīšanu. Visiem mūsu produktiem ir divas puses — tie ir jauki, minimālistiski, un tiem vienmēr ir kāda papildus funkcija, kas padara šo lietu baudāmāku. Pat ja tas ir tikai T krekls. Uz «March» T krekla var rakstīt, vai arī tam ir atstarotājs, kas lietotāju pasargā tumsā.
Tu sevi sauc par dizaina menedžeri. Kādi ir tavi pienākumi uzņēmumā?
Es esmu uzņēmuma vadītāja, galvenā menedžere, tātad esmu klāt no paša sākuma līdz pat brīdim, kad produkts nonāk pie lietotāja. Tā ir mana atbildība. Ir ļoti svarīgi zināt, ar ko es nodarbojos un ne mirkli neapjukt. Man ir arī mākslinieciskas zināšanas, kas man ļoti palīdz dizaina menedžēšanā.
Kāds ir radošais process jūsu dizaina studijā?
Tas ir garš ceļš. Mēs vienmēr meklējam idejas jauniem produktiem, kā jau visi uzņēmumi. Mēs meklējam, sekojot līdzi Lietuvas dizainam, Baltijas valstu dizainam, pasaules dizainam. Mūsu galvenais dizaineris Martins ir ļoti radošs, un viņam ir daudz pieredzes darbā ar produktiem. Viņš rada produktu idejas, meklējot nišas — kas ir vajadzīgs, kas vēl nav radīts, kas varētu tikt uzlabots? Ir ļoti labi, ja viena no desmit idejām tiek īstenota un nonāk tirgū. Tiklīdz tev ir ideja, pirmā skice, uzreiz ir jādomā par mērķauditoriju. Kā tu šo produktu pārdosi? Kā tu to izplatīsi? Tā ir ļoti svarīga daļa. Cik maksās tā ražošana? Lai sāktu dizainēt produktu, uzreiz ir jādomā par atbildēm arī uz šiem jautājumiem.
Dizainers ir inženieris, nevis mākslinieks. Viņam jāfokusējas uz īstām, praktiskām lietām. Savas mākslinieciskās prasmes viņš izmanto estētikas radīšanai, bet visām citām lietām viņam ir nepieciešama funkcionāla, matemātiska domāšana. Ja kāds saka, ka dizainerim nav jāpārzina cenas veidošanās, es nepiekrītu, jo tas ir patiešām svarīgi — būt spējīgam izrēķināt produkta gala cenu. Visbiežāk notiek tā, ka produkts ir pārāk dārgs vai arī to nevar ražot masveidā. Ja tu vari izgatavot tikai vienu vai divus eksemplārus, tā ir skulptūra, tas nav dizaina priekšmets. Tam arī ir sava vieta, bet tas nav tas, par ko mēs šobrīd runājam. Mēs runājam par produktiem, ko cilvēki var izmantot reālā dzīvē.
Papildus darbam dizaina studijā «March» tu esi arī daudzu starptautisku izstāžu rīkotāja un kuratore. Kāda tam ir loma tavā karjerā?
Izstādes ir visa mana dzīve. Esmu strādājusi dizaina jomā gandrīz divdesmit gadu. Es pat izveidoju uzņēmumu starptautisku Lietuvas dizaina izstāžu rīkošanai. 2002. gadā mans klasesbiedrs Nauris Kalinausks (Nauris Kalinauskas), viens no šobrīd labākajiem lietuviešu dizaineriem, uzaicināja mani pievienoties viņa uzņēmumam un pārstāvēt viņa produktus izstādē «100% Design» Londonā. Tas bija mana dizaina ceļa sākums. Tas bija ļoti, ļoti interesanti, jo toreiz spēles laukums bija tukšs — mēs bijām pirmie, kas Lietuvā sāka runāt par produktu dizainu. Toreiz dizainu saprata kā ekstru, ko var dabūt par brīvu. Nebija izpratnes par to, ka par dizainu ir jāmaksā un ka dizainers varētu pelnīt iztiku ar savu darbu. Tas bija diezgan grūts laiks. Mums nebija, kam paprasīt padomu, un mēs vienkārši nolēmām visu paveikt paši.
Pēc diviem gadiem dalības Londonā mēs bijām uzkrājuši mazliet pieredzes, zināšanu par to, kā un ko darīt. Un mums bija veiksmīgi produkti, kas bija visai inovatīvi no ražošanas skatpunkta. Bija ļoti veiksmīgas dizaina kolekcijas, piemēram dizaineres Neringas Dervinītes (Neringa Dervinyte) galdiņš «Romance». Mēs saņēmām daudz pasūtījumu. Bet galvenais jautājums bija «no kurienes jūs esat? No Lietuvas? Kur tas ir?» Un pēc tam: «Kā jūs piegādāsiet savu produktu? Vai jums tur ir ceļi?» Smieklīgākais bija tas, ka mūsu mājaslapas paplašinājumu «lt» dažreiz sajauca ar «it», ko izmanto Itālijā. Līdz ar to daži pasūtītāji domāja, ka mēs esam no Itālijas un tāpēc pieņēma mūsu dizainu. Neviens neticēja, ka dizains varētu nākt no Lietuvas. Tādēļ mēs nolēmām veidot kopīgu stendu lietuviešu uzņēmumiem, lai parādītu pasaulei, ka mēs neesam tikai ražotāji, mēs varam arī radīt augstvērtīgu produktu dizainu. Mēs palīdzējām veidot valsts tēlu un dizaina uzņēmumu tēlu. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki zinātu, kur Lietuva atrodas un ka tur var dabūt dizainu.
Izstādes ir arī lielisks veids, kā iegūt pieredzi gan produktu dizainā, gan menedžmentā. Mēs redzam, kas notiek pasaulē, jo visi brauc uz izstādēm. Produktus var apskatīt, aptaustīt, apvaicāties par cenu, redzēt, kādas dizaina tendences ir aktuālas, kāds ir pieprasījums. Var daudz iemācīties par augstākā līmeņa vadību, jo to pārrunā ar saviem konkurentiem. Cits citam dod padomus, jo visi izstādes dalībnieki ir vienā laivā, bet tiem ir dažādi produkti. Ja esi sabiedrisks cilvēks, no izstādes var ļoti daudz iegūt.
Tu esi arī valdes locekle Nacionālajā Radošo un kultūras industriju asociācijā un Lietuvas Dizaina padomē. Vai vari pastāstīt par jūsu mērķiem un stratēģijām Lietuvas dizainam?
Godīgi sakot, Lietuvā nav dizaina stratēģijas. 2008. gadā profesors Pērs Mollerups no Dānijas izstrādāja pētījumu par Lietuvas dizaina attīstību, un tas ir arī viss. Radošo un kultūras industriju asociācijai un Lietuvas Dizaina padomei ir daži mērķi, ko mēs gribam sasniegt tuvākajos gados. Ļoti svarīgi ir aprēķināt, cik liela ir dizaina nozare. Kāds no maniem kolēģiem no citas jomas man jautāja: «Cik starptautisku apbalvojumu Lietuvas dizaineri ir saņēmuši?» Es zinu dažus, bet ne visus. «Cik daudz dizaineru strādā Lietuvā?» Hmm. Neviens nezina. Jo tie nav saskaitīti. Tad kā mēs varam runāt ar valsts institūcijām par Lietuvas dizaina stratēģiju? Pirmā lieta, ko viņi jautā — cik šī nozare ir liela? Ja mēs ejam uz Ekonomikas ministriju, tur vienmēr jautā par skaitļiem, un mums nekā nav. Tādēļ mūsu mērķis ir kaut kādā veidā saskaitīt, cik daudz vērtības dizains rada, jo dizains ir liela nozare. Vēl viens jautājums ir dizaina oficiālā definīcija, un kādas jomas dizains aptver. Ir svarīgi to definēt dokumentos, lai dizaina nozare un institūcijas varētu runāt vienā valodā.
Vēl viena liela problēma ir tas, ka sabiedrība nezina, kas ir dizains. Tas lielākoties tiek asociēts ar modes dizainu. Mūsdienās gan paliek labāk, cilvēki saprot, kas ir produktu dizains, grafikas dizains, «web» dizains. Bet tu noteikti piekritīsi, ka dizains ir kas vairāk. Tādēļ mūsu ideja ir vairāk popularizēt dizainu Lietuvas sabiedrībā, izglītības un valsts iestādēs, jo ir ļoti grūti runāt par stratēģiju. Cilvēki, ar kuriem mums jārunā, nesaprot, kas ir dizains.
Vai, tavuprāt, Lietuvas vai Baltijas dizainam piemīt kādas raksturīgas īpašības?
Šis ir bieži uzdots jautājums. Godīgi sakot, man nešķiet, ka Lietuvas dizains būtu ļoti atšķirīgs no citām valstīm. Manuprāt, dizains ir starptautisks, bez nacionālām robežām. Ja man jāraksturo [Lietuvas dizaina] stils, mūsu dizains ir vairāk vai mazāk skandināvisks, minimālistisks. Runājot par produktu dizainu, priekšmeti tiek izgatavoti no dabīgiem materiāliem: koka, ādas, lina, vilnas, filca. Tas laikam ir atbilstošākais raksturojums.
Tu esi strādājusi daudzu konkursu žūrijās. Kāda, tavuprāt, ir dizaina konkursu loma? Vai tie palīdz dizaineriem? Vai tie palīdz uzņēmumiem?
Ir svarīgi, lai dizainam būtu novērtējums, jo cilvēki neprot atšķirt labu dizainu no slikta. Viņiem ir grūti par to spriest. Līdz ar to dizaina konkursi un balvas palīdz cilvēkiem izvēlēties dizainerus. Dizaina konkursi arī uztur dizainerus pie dzīvības. Tie ir būtisks stimulants, kas motivē doties uz priekšu. Un tas palīdz klientiem tevi atrast. Manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgi, ka [Latvijā] pastāv Dizaina gada balva.
Dizains un radošās industrijas kopumā ir visai subjektīvas disciplīnas. Kā novērtēt dizaina kvalitāti? Kādi kritēriji šādos konkursos ir svarīgākie?
Man ļoti svarīgs kritērijs ir inovācijas vērtība. Tai nav jābūt lielai inovācijai. Īstenībā, maza inovācija ir pat labāka. Ja esi iesācējs vai tev trūkst pieredzes, uzreiz radīt lielas inovācijas ir pārāk liels uzdevums. Vēl viens būtisks kritērijs ir realizācija — vai ir iespējams dizainu īstenot? Vai tas ir ražošanas cenas vērts, vai tas ir lietotājam draudzīgs [dizains]? Tāpat arī lietotāju apmierinātība ar produktu — tā palīdz produktam tikt pārdotam. Tu vari radīt produktu, saražot to par ļoti labu cenu, tev pat var būt ļoti labi izplatīšanas kanāli, bet produkts nebūs nevienam vajadzīgs, ja tā lietotājs nebūs apmierināts.
Pēdējais jautājums — kas, tavuprāt, ir dizains? Kā tu to definētu?
Man dizains nozīmē estētiku. Bet tas ir tikai pats sākums. Otrkārt, uzlabota funkcija. Visbeidzot, lietotāju apmierinātība. Ja apmierināts ir tikai dizainers vai ražotājs, ar to nav gana.
Viedokļi