Baltijas asamblejas laureātu darbi pirmo reizi izdoti vienotā grāmatu sērijā ar nosaukumu «Jaunā klasika». Grāmatas izdevusi Latvijas Rakstnieku savienība ar mērķi iepazīstināt lasītājus ar tiem Lietuvas un Igaunijas autoru literārajiem darbiem, kuri saņēmuši Baltijas valstu augstāko apbalvojumu literatūrā, bet latviešu valodā līdz šim nav izdoti.
Kā pirmie no sērijā iecerētajiem izdevumiem pie lasītājiem nonāk igauņu dzejnieces Enes Mihkelsones godalgotais dzejas krājums «Tornis» (balva piešķirta 2010. gadā, no igauņu valodas atdzejojis Gundars Godiņš), igauņu dramaturga Jāna Tetes lugu krājums «Tilts» (balva piešķirta 2002. gadā, no igauņu valodas tulkojusi Rūta Karma), kā arī lietuviešu dzejnieka Marcēlija Martinaiša dzejas krājums «K. B. aizdomās turamais un citi dzejoļi» (balva piešķirta 2007. gadā, no lietuviešu valodas atdzejojuši Pēters Brūveris un Emija Grigorjeva, redaktors — Jānis Elsbergs).
Grāmatu sērija lepojas ne tikai ar augstvērtīgu literāro saturu, bet arī ar konceptuāli vienotu māksliniecisko ietvaru, kura autors ir godalgotais grāmatu dizainers Aleksejs Muraško. «Sērijas dizaina risinājuma pamatā ir modernisma un klasiskas grāmatas sakausējums. Saistībā ar šo divējādības ideju grāmatu vāki salikti no klusa, gluda, otrreiz pārstrādāta papīra un silta, gaiša tekstila. Grafiskais un tipogrāfiskais risinājums ir arī saspēle starp laikmetīgo — lakonisku un ģeometrisku stilu — un klasisko grāmatas tēlu, paplašinot un attīstot katras grāmatas metaforisko telpu,» dizaina koncepciju skaidro tās autors.
Arno Jundze, Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs par darbu izdošanu saka: «Jau Baltijas valstu dalība viesu valsts statusā Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā pierādīja — pasaules grāmatniecības pasaule uz mums skatās kā uz vienotu reģionu, tāpēc ir svarīgi ne vien pasniegt kādu kopīgu balvu reizi gadā vienam autoram, bet arī trijās valodās iepazīt šī mākslinieka radīto augstvērtīgo tekstu. Tas savā ziņā turpina leģendārā «Baltijas ceļa» tradīciju. Mēs nevaram reizi gadā sastāties vienotā ķēdē no Viļņas līdz Tallinai, bet varam izdot literatūru, ko triju valstu žūrija, kopīgi lemjot, ir atzinusi par labāko.»
Grāmatas iespiestas 500 eksemplāru tirāžā «Jelgavas tipogrāfijā». Grāmatas paredzēts dāvināt Latvijas bibliotēkām un kultūras augstskolām, bet interesenti tās var iegādāties «Jānis Roze» un «Zvaigzne ABC» grāmatnīcās. Sērijas izdošanu finansiāli atbalstījusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Latvijas Rakstnieku savienība izsaka pateicību visiem autortiesību mantiniekiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kuri ievērojami paātrināja šo darbu manuskriptu sagatavošanu.
Par Baltijas asamblejas balvu
Lai stiprinātu Baltijas valstu sadarbību, kā arī veicinātu savstarpējo interesi un zināšanas par kaimiņvalstu sasniegumiem, vērtībām un jaunradi, kopš 1994. gada trīs nozarēs — literatūrā, mākslā un zinātnē — tiek pasniegta Baltijas Asamblejas balva. Līdz šim laureāti godināti ar piemiņas statueti, diplomu un naudas balvu, tomēr sākotnējā ideja tulkot uzvarētāju darbus tā, lai tie būtu pieejami visu triju Baltijas valstu lasītājiem lietuviešu, igauņu un latviešu valodās, diemžēl netika īstenota. Turpmāk šī situācija mainīsies, godalgoto autoru darbus plānots tulkot un izdot arī kaimiņvalstīs. Par to kopīgā memorandā 2020. gada gada vasarā vienojās trīs Baltijas valstu Kultūras ministri.
Baltijas asamblejas balvu literatūrā piešķir Baltijas asamblejas sesijā reizi gadā igauniski, latviski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai cita veida literārā teksta autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo trīs gadu laikā. Kopš 1994. gada Baltijas asamblejas balva literatūrā piešķirta astoņiem igauņu, deviņiem lietuviešu un deviņiem latviešu autoriem: Uldim Bērziņam (1995), Jānim Rokpelnim (2000), Pēteram Brūverim (2004), Norai Ikstenai (2006), Knutam Skujeniekam (2008), Ingai Ābelei (2009), Aivaram Kļavim (2012), Mārim Bērziņam (2015) un Gundegai Repšei (2018).
Viedokļi