Grafikas dizainera Jāņa Andersona radošo procesu raksturo konstruktīva pieeja, iedziļināšanās darbā un spēja likt lietā tehniskas prasmes, nešķirojot, vai klients ir smalka kosmētikas produkta vai gaļas cīsiņu ražotājs. Iepakojums ir viens no Jāņa galvenajiem «instrumentiem», taču viņa darbu vidū ir arī vizuālās identitātes un citi dizaina risinājumi.
Pavisam nesen Jāņa Andersona vadītā dizaina studija «Field» saņēma Baltijas iepakojuma dizaina balvu (NAPA) un pārcēlās uz jaunām telpām Ģertrūdes ielā. Tur Jānis kopā ar draudzeni, starptautiski pazīstamo modes ilustratori Alīnu Grīnpauku, izveidojis radošo telpu «Metro Store Riga».
«Stenders» skola
Jānis Andersons absolvējis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metāla izstrādājumu dizaina nodaļu. Plānu turpināt studijas Latvijas Mākslas akadēmijā savulaik iztraucēja darba meklējumi un kosmētikas uzņēmuma «Stenders» piedāvājums pievienoties komandai, strādājot par interjera dizainera asistentu. Viņa turpmākā karjera galvenokārt attīstījusies nemitīgā pašizglītošanās ceļā. Lai arī šad tad Jānim uznāk pārdomas, vai viņš pieņēmis pareizo lēmumu, studiju vietā izvēloties darbu, «Stenders» pieredze profesionālajā ziņā esot devusi ļoti daudz. Šajā uzņēmumā Jānis pavadījis sešus dinamiskus gadus, kuru laikā no interjera dizainera asistenta izaudzis līdz komunikācijas materiālu un iepakojumu dizaineram, bet vēlāk kļuvis par dizaina nodaļas vadītāju.
Pielāgot vēstījumu un dizainu mērķa tirgum iemācījusi Āzija, kur dizainers sastapies ar atšķirīgiem priekšstatiem par pasauli. «Tur nepastāv simbolisms kā domāšanas forma. Piemēram, ja es plakātā ieliktu spuldzīti, šeit, Eiropā mēs saprastu, ka tā apzīmē ideju, domu. Viņiem tā ir tikai spuldzīte. Mēs tulkojām kampaņas, rakstījām plakātos stāstus,» Jānis atceras, kā pielāgošanās citu kultūru īpatnībām mudinājusi viņu vairāk interesēties par vēsturi, izglītību ārvalstīs.
Tehniskais radošums
Tieši «Stenders» laikā Jānis sapratis, ka viņu interesē iepakojums. Tas ļauj apvienot interesi par grafikas dizainu un tā vizuālajiem aspektiem ar vēlmi pēc praktiska roku darba — eksperimentiem ar konstrukcijām, griešanu, locīšanu, paraugu veidošanu, testēšanu. Lai veiksmīgi strādātu ar iepakojumu, nepieciešamas zināšanas par materiālu, tehnoloģijām, ķīmijas un fizikas procesiem. Jānis pircis un pētījis arī citu ražotāju produktus, runājis ar materiālzinātņu studentiem, gājis uz «privātstundām» pie tipogrāfijas speciālista. Tagad Jānim ir mape, kurā apkopotas tehniskas specifikācijas dažādām lietām. «Ir labi zināt šīs nianses, jo tad tu mazāk ieguldi savus nervus un laiku, taisot lietas, kuras nav iespējams realizēt,» spriež dizainers.
Sākot apkopot darbus vienuviet, savu dizaina studiju Jānis nosauca par «Field» (angliski — lauks): «Es redzu dizainu kā lielu lauku, kurā tu ej un roc. Jebkuru no lietām, ar ko nodarbojos, var rakt un rakt vēl dziļāk,» komentē Jānis, kurš sevi dēvē par starpdisciplināru dizaineru.
Viens no pirmajiem «Field» projektiem bija kosmētikas zīmola «MurMur» iepakojumu dizains — darbs pēc paša iniciatīvas un bez pasūtītāja. «Man bija liela vēlme materializēt pārdomas, kas man bija radušās, sešus gadus strādājot kosmētikas industrijā. Kopā ar paziņām no šīs nozares sēdējām un domājām par pašu produktu, kādam tam vajadzētu būt, par sastāvu, vēstījumu un tā vizuālo pusi. Tā bija kā spēle,» atceras Jānis. Tobrīd atklāja restaurēto Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēku, un Jānim iepatikās tā dzeltenīgo akmens kolonnu tekstūra, dzīslojums, tāpēc līdzīgi raksti izmantoti «MurMur» iepakojumā.
Jānis esot visai paškritisks. Pirms publicējis «MurMur» savā mājaslapā, viņš nosūtījis šo materiālu vienam no ASV ietekmīgākajiem iepakojuma dizaina medijiem «The Dieline». «Sākumā izlasīju medija politiku, apskatījos, ko viņi publicē. Domāju, ja viņi izvēlēsies manus darbus, tas man būs labs novērtējums,» saka Jānis. Viņa darbi iekļuva «The Dieline» izlasē.
Kopš tā laika dizainers strādājis ar visdažādākajiem klientiem gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Veidojis zīmolu vizuālās identitātes, piemēram, konceptveikalam «Imagehouse Riga», restorāniem «Riviera», «Italissimo» un citiem, identitāšu adaptācijas vietējam tirgum, iepakojumus pārtikas, kosmētikas produktiem. Laba sadarbība Jānim izveidojusies ar zīmolu dizaina studiju «Asketic», kopīgi strādājot pie iepakojuma dizaina projektiem.
«Man ir tā privilēģija izvēlēties darīt to, kas patīk. Bet, atšķirībā no dizaineriem, kuriem patīk izvēlēties tikai foršus projektus un strādāt ar stilīgām identitātēm, man patīk arī pavisam vienkārši produkti. Marinētas vistu kājas? Arī tām var būt foršs, pārdošanu veicinošs iepakojums,» stāsta Jānis, uzsverot, ka liela nozīme ir spējai saprasties ar klientu.
Ilgstoša sadarbība izveidojusies zīmoliem «Latvijas balzams», «Cesvaines piens» un «Marienbāde». «Man nav tik svarīgi priecāties par to, kā esmu uztaisījis jaunu iepakojumu šašlikam citā mērcē, bet domāt par druku, tehniskajiem izaicinājumiem. Latvijā ir pāris iepakojuma dizainā spēcīgas studijas, un to lielākā priekšrocība ir profesionāla komanda, kas prot izstrādāt projektu no dizaina idejas līdz pareizai drukas failu sagatavošanai. Tāpēc daudziem ražotājiem ir dilemma — viņi it kā gribētu strādāt ar to «mazo, foršo studiju», bet, lai dizainera darbu nodrukātu uz plēves tā, lai krāsas būtu labas un lai gaļa tajā iekšā izskatītos garšīgi, ir jābūt tehniskām zināšanām par tipogrāfiju. Kādam tas varbūt liktos garlaicīgi, bet es to uztveru kā izaicinājumu. Man lielāku gandarījumu sagādā tas, ka mans klients no izstādes man raksta, ka dabūjis jaunu pasūtījumu Vācijā, nevis tas, ka piezvana trīs mani draugi, dizaineri, un saka — o, šis ir foršs dizains!» atzīst Jānis.
Domāt pasaules kontekstā
Viena no Jāņa pašreizējām aktualitātēm ir darbs līdzdibinātajā kafijas grauzdētavā «Kalve Coffee». Viņa biznesa partneri ir katrs savā jomā spēcīgi profesionāļi — kafijas eksperti barista Raimonds Zadvornovs un uzņēmējs Gatis Zēmanis. Savukārt Jāņa ziņā ir zīmola un tā produktu vizuālais tēls, sākot no iepakojuma līdz kafejnīcas interjera dizainam. Jautāts, kā top «Kalve Coffee» iepakojumi, Jānis saka: «Cenšos tos radīt patiesus, atbilstošus produktam un tā patērētājam, lieki neizmantot efektus, laminējumus, lakas, tikai to kas nepieciešams vēstījuma nodošanai. Es ticu, ka ir cilvēki, kuri izvēlas produktu pēc zīmola vērtībām, kvalitātes un cilvēkiem, kas aiz tā stāv, nevis tikai iepakojuma dēļ. Man pašam iepakojuma dizains ir tikai viena daļa no produkta vērtības, pārējo veido garša, cena, tas, cik ērti tas ir lietojams un citi aspekti. «Kalve Coffee» ir nozīmīga loma manā dizaina izpētes procesā, jo ar šo zīmolu varu atļauties praksē pārbaudīt dažādas savas teorijas, būt klāt pilnā dizaina ciklā no idejas radīšanas līdz tās nonākšanai līdz pircējam. Saņemu atsauksmes, veicu secinājumus no pārdošanas rezultātiem.»
Vaicāts par konkurenci, Jānis atzīst, ka ir «tikai par to», lai Latvijā būtu vēl vairāk spēcīgu iepakojuma dizaineru, kas vestu uz šejieni lielos klientus. «Vietējais tirgus ir ļoti mazs, bet pasaule — liela. Spēcīgi organizējoties iekšienē, iesaistoties nozares norisēs, mēs varam dabūt šos klientus. Jo mūsu industrija būs spēcīgāka, jo vairāk varēsim atļauties. Šis ir laikmets, kurā Latvija nav maza, slēgta teritorija. Man patīk uzlūkot lietas pasaules kontekstā, un objektīvs skatījums no malas mazām valstīm nāk tikai par labu,» secinājis Jānis.
Viedokļi