Rīki inovāciju veicināšanai publiskajā pārvaldē

Daži no ziņojumā «20 Tools for Innovating in Government» («20 rīki inovācijai publiskajā pārvaldē») iekļautajiem rīkiem izmanto jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu un datu analītiku, kamēr citi pievēršas praksēm, kas aizgūtas no dizaina jomas, piemēram, prototipēšana un eksperimentēšana. «Nesta» aplūkotās metodes ir pierādījumos balstītas, pārbaudītas Lielbritānijas pārvaldes iestādēs, organizācijās un uzņēmumos. Ziņojumā iekļauti ne tikai rīku apraksti, bet arī konkrēti to pielietojuma gadījumi un piemēri, kuros «Nesta» šīs metodes ir ieviesusi publiskā sektora darba vidē.

Zemāk apkopoti septiņi rīki, kas visciešāk saistīti ar dizaina domāšanu un ir izmantojami pārmaiņu veicināšanai visos pārvaldības līmeņos.

1. Prototipēšana

Prototipi ir lēta un droša ideju agrīnās attīstīšanas, testēšanas un uzlabošanas metode. Tā ļauj pārvaldes inovatoriem eksperimentēt, vērtēt, mācīties un pielāgot ideju ātri, lai varētu to detalizēt, reaģējot uz īstu lietotāju atsauksmēm. Prototipu veidošana kopumā ir iteratīvs process, kas pārņemts no dizaina jomas, ar katru iterāciju padziļinot izpratni par problēmas būtību un kontekstu. Katrā iterācijā inovatori izlemj, vai turpināt attīstīt ideju un kā to padarīt mērķauditorijai draudzīgāku.

«Nesta» sadarbojas ar programmu «Rethinking Parks», kuras mērķis ir finansēt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kas samazina izmaksas vai sniedz ienākumus Lielbritānijas parku uzturēšanai un prototipē bezkontakta ziedošanas punktus Bornmutā. Testēšana reālā vidē ar īstiem lietotājiem atļauj programmai noskaidrot, kādas frāzes, zīmes un vietas bezkontakta ziedošanas punktiem nes lielākus ienākumus.

2. Eksperimenti

Eksperimenti ir sens zinātnes un problēmu risināšanas rīks. Tiem ir būtiska loma jaunu tehnoloģiju un medikamentu testēšanā, taču eksperimentus izmanto arī sociālu jautājumu risināšanā un politikas veidošanā. Eksperimenti palīdz pārbaudīt jaunas pārvaldības idejas un to efektivitāti, empīriskā ceļā noskaidrojot, kā konkrēts produkts vai pakalpojums iedarbojas uz kontroles grupu.

2009. gadā «Nesta» kopā ar Mančestras pašvaldību strādāja pie eksperimenta, kurā tika pārbaudīta uzņēmumu atbalsta shēmas «Creative Credits» efektivitāte. Ziņojumā par pētījumu minēts, ka rezultāti, kas tika iegūti eksperimenta ceļā, tradicionālā pašvaldības vērtēšanas modelī netiktu sasniegti.

3. Datu analītika

Datu analītika ir jēgpilna tendenču atklāšana, interpretācija un komunikācija. Ar pilnīgu, uzticamu un savlaicīgu informāciju ir iespējams efektīvāk pieņemt lēmumus un novērst problēmas. Datu analītiku var izmantot labākas izpratnes gūšanai par atsevišķiem indivīdiem vai grupām, tādējādi veicinot resursu un pakalpojumu personalizāciju. Kad definēts konkrēts interešu lauks, ir svarīgi nolemt, kādā formā datus pasniegt, lai tie komunicētu jēgpilnu informāciju. «Datu produkti» var būt grafiki, kas parāda izņēmumus vai novirzes, prioritizēti saraksti, ziņojumi, datu vizualizācijas vai «siltuma kartes».

2018. gadā Eseksas policija un Eseksas pašvaldība sadarbībā ar «Nesta» laida klajā izmēģinājuma projektu, lai identificētu uzņēmumus, kas apdraud vietējos iedzīvotājus. Gala produkts bija uzņēmumu meklētājs ar pārbaužu, sūdzību un sodu piemērošanas datiem, kas izcēla uzņēmumus, kas atradās riska grupā.

4. Testēšana

Testēšana ir strukturēts tehnoloģiju vai pakalpojumu pārbaudes veids reālistiskā vidē ar mērķi gūt izpratni par to, kas darbojas un kas ne. Testēšanu plaši izmanto uzņēmējdarbībā un aizvien biežāk arī publiskajā sektorā, īpaši tehnoloģiju pārbaudē, piemēram, strādājot ar bezpilota lidaparātiem vai mākslīgo intelektu. Idejas izmēģināšana ar īstiem klientiem reālos apstākļos bieži atklāj tādus produkta aspektus, kas nav ņemti vērā izstrādes fāzē uz papīra vai ekrānā. Diemžēl politika daudzās jomās bieži tiek veidota bez pietiekamas testēšanas, īpaši digitālo tehnoloģiju kontekstā. Piemēram, veselības aprūpes sektorā, kurā ierasts rūpīgi pārbaudīt ikvienu jaunu medikamentu, visaptverošas digitālas sistēmas tomēr ievieš bez sistemātiskas testēšanas, rezultātā nelietderīgi izlietojot miljonus.

Veiksmīgs testēšanas tehnoloģiju un pakalpojumu piemērs ir programma «The Test Bed Programme» Lielbritānijas Valsts veselības aprūpes dienestā. Programma saved kopā veselības aprūpes sniedzējus un industrijas partnerus, lai noskaidrotu, kā digitālās tehnoloģijas var pārveidot aprūpes sniegšanas veidus pacientiem un aprūpētājiem reālā vidē.

5. Izaicinājumu balvas

Ar izaicinājumu balvām atalgo cilvēkus, kuriem pirmajiem vai visefektīvāk izdevies izpildīt noteikto uzdevumu. Izaicinājumu balvu mērķis ir sasniegt pēc iespējas plašāku inovatoru loku kādas konkrētas problēmas risinājuma meklēšanai. Šī metode vēsturiski izmantota dizaina, arhitektūras un inženierzinātņu jomā, taču arī valdības un publiskās pārvaldības sektors no tās var gūt pozitīvus rezultātus.

Lielbritānijas valdība pirmoreiz izmantoja izaicinājuma balvas 1714. gadā ar «Longitude Prize» balvu, kura tika piešķirta par kuģa atrašanās vietas noteikšanas veida atrašanu, izmantojot ģeogrāfisko garumu. Kopš tā laika izaicinājumu balvas izmanto, lai mudinātu inovatorus pievērsties novārtā atstātām problēmām.

6. Digitālās tehnoloģijas pakalpojumu uzlabošanai

Tehnoloģijas maina publisko pakalpojumu veidus — sākot no lielo datu izmantošanas līdz viedākai un personalizētai mijiedarbībai starp personālu un iedzīvotājiem. Lai gan publiskie pakalpojumi parasti nav pirmā joma, ko skar jaunas tehnoloģijas, pēdējo gadu laikā vērojams pieaugums centrālo un vietējo pārvalžu eksperimentos ar jaunajām tehnoloģijām.

Piemēram, «CogBooks» ir izglītības tehnoloģiju uzņēmums Apvienotajā Karalistē, kas nodarbojas ar studentu tiešsaistes mācību uzlabošanu, izmantojot zinātnē balstītas metodes. Individuāli pielāgojoties studentu vajadzībām, «CogBooks» ir pierādījis, ka viņu tiešsaistes mācību tehnoloģija spēj būtiski uzlabot studentu sasniegumus un mācību pieredzi.

7. Kā attīstīt inovatīvu domāšanu?

Pēdējo divdesmit gadu laikā interese par inovāciju metodēm, finansēšanu un rīkiem, kuri apskatīti «Nesta» ziņojumā, nepārtraukti augusi. Tomēr pieredze rāda, ka tikai ar tiem nepietiek — kultūras un domāšanas maiņai ir tikpat liela nozīme valsts pārvaldē, kur jaunas idejas nereti tiek atliktas malā, bet inovatori — marginalizēti. Darba kultūra, kurā tiek novērtēta atvērtība un zinātkāre un kas vērsta uz sadarbību, eksperimentēšanu un rīcību, ir obligāta, lai inovāciju process būtu kas vairāk par retoriku.

Sadarbībā ar publisko inovāciju iniciatīvu «States of Change» «Nesta» ir vadījusi iekļaujošas izglītības programmas pārvaldības iestādēm Austrālijā, Kanādā un Kolumbijā. Programmu pamatmērķis ir palīdzēt komandām pāriet no metodēs balstītas pieejas uz inovatīvas domāšanas veicināšanu. Ņemot vērā grūtības, ar kādām saskaras publiskā sektora darbinieki, spēju uzlabošana nevar tikt pasniegta kā konkrēta metode, instrukcija vai rīku kopums. Gluži pretēji, tai jābūt visaptverošai pieejai darbam.

«Nesta» (National Endowment for Science, Technology and the Arts) — Nacionālais fonds zinātnei, tehnoloģijām un mākslām — ir neatkarīgs labdarības un inovāciju fonds Lielbritānijā, kas sadarbojas ar partneriem visā pasaulē. Pilns ziņojuma teksts par inovācijām pārvaldībā atrodams «Nesta» mājaslapā.