Šodien, 17. augustā, Rīgā durvis ver jauna kultūras telpa «Hanzas perons». Kādreizējās dzelzceļa preču stacijas pārbūves un restaurācijas autors ir arhitektu birojs «Sudraba arhitektūra», kas ar pietāti pret vēsturi un cieņu pret industriālo mantojumu pielāgojis to jaunajām funkcijām. Jau rudenī mākslas un kultūras centrā norisināsies Starptautiskais Jaunā teātra festivāls «Homo Novus», mūzikas festivāls «Skaņu mežs», «Digital Freedom Festival» un citi notikumi.
No 13. līdz 18. gadsimtam «Hanzas perona» teritorijā atradās Rīgas pilsētas ganības, bet vēlāk turīgie rīdzinieki šeit sāka būvēt vasarnīcas un atpūtas vietas. Attīstoties dzelzceļa infrastruktūrai, teritorija kļuva vajadzīga modernas pilsētas un ostas izveidei, un 1900. gadā Rīgas pilsētas dome izdeva lēmumu par Rīgas preču stacijas izbūvi. Precīzs tās būvniecības gads nav zināms, taču var uzskatīt, ka ēka būvēta ap 1903. gadu. Ēkai nebija noteikts arhitektūras pieminekļa statuss, tomēr tā atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā un ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ietvertās teritorijas.
Pēdējā preču krava šajā ēkā tika pārkrauta 2009. gadā, projektēšana uzsākta 2016. gadā, bet rekonstrukcijas darbi — 2017. gadā. Līdz šīm nepieejamais industriālā mantojuma objekts līdz mūsdienām bija saglabājies gandrīz neskartā veidā — «Sudraba arhitektūra» arhitekti atklāja skaistas ķieģeļu sienas, koka sijas, daudzas bīdāmās durvis un vārtus. Ēkas restaurācijas un pārbūves galvenais uzdevums bija to pielāgot jaunam lietojumam — daudzfunkciju kultūras būvei. Autori uzsver, ka pilsētā, kur ir tik liels vēsturisko ēku īpatsvars, šāda pieeja ir ilgtspējīga un atbilstoša Rīgas UNESCO pasaules mantojuma vietas statusam.
Lai objektu pielāgotu mūsdienu energoefektivitātes prasībām, vēsturiskajai ēkai pa perimetru uzbūvēts stikla «mētelis» ar priedes dēļu dubulto fasādi noēnojumam. Šāds arhitektoniskais risinājums aizsargā veco ēku un veido jaunus perona stila vestibilus apmeklētājiem.
Vecās noliktavas atjaunotais ķieģelis un citi arhitektoniskie elementi veido jaunā, 4426 m2 plašā «Hanzas perona» interjeru un pievilcīgu scenogrāfiju daudzveidīgiem kultūras un izklaides sarīkojumu formātiem. Pārbūves gaitā, izmantojot roku darbu un vēsturiskās būvniecības paņēmienus, restaurētas ķieģeļu sienas, koka jumta konstrukcija un oriģinālās liekto sliežu nojumes. Visā ēkā ir betona «terazzo» tehnikā lietas grīdas. Uz oriģinālās Rīgas Vagonu rūpnīcas vilciena platformas izvietots tērauda vilciena vagons. «Hanzas perona» teritorijā izvietotas 57 autostāvvietas, trīs autobusu stāvvietas un 38 velonovietnes.
Pie «Hanzas perona» projekta arhitektūras daļas strādāja biroja «Sudraba arhitektūra» komanda: Reinis Liepiņš, Ilze Liepiņa, Ieva Landmane, Ainars Plankājs, Mārtiņš Ostaņevics, Jurģis Prikulis. Restaurācijas koncepciju un risinājumus izstrādāja arhitekte Ilze Liepiņa. Autoruzraudzību veica «Pillar Architecten» un «Sudraba Arhitektūra»: Reinis Liepiņš, Anete Šalma, Diāna Kūla un Ieva Landmane.
Vēsturisko ēku restaurācija, pārbūve un pielāgošana mūsdienu funkcijām ir arhitektu biroja specializācija. Vairums zināmāko «Sudraba arhitektūras» darbu tapuši Rīgas vēsturiskajā centrā, kur atjaunotas gadsimtiem vecas dzīvojamās ēkas, noliktavas, kāpņu telpas un citas būves. Pašlaik birojs strādā pie Rīgas pils atjaunošanas projekta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām un ēkas pārbūves un restaurācijas Anglikāņu ielā 5, kā arī pie vairākiem nelielāka mēroga objektiem.
«Hanzas perona» pasūtītājs ir «Pillar Development», būvnieks — «Pillar Contractor». Objektā kopumā ieguldīti 11 632 000 eiro. Kultūrvieta «Hanzas perons» atrodas Hanzas ielā 16a, Rīgā.
Viedokļi